Visiem zināms, ka uz saulaino Ēģipti ir jādodas vai nu vēlā rudenī, kad Latvijā saule vairs nesilda, vai arī agrā pavasarī, kad saule te vēl ir ar zobiņiem.
Bet tā nu sanāca, ka man saules pietrūka pašā vasaras viducī un ceļojums uz tālo Āfrikas kontinentu izvērtās par aizvadītās vasaras viskarstāko piedzīvojumu.
Tik eksotiskā nostūrī, kāda ir Ēģiptes kūrortpilsēta Hurgada, vēl nebiju bijusi, lai gan pasaules tūristu vidū šī pilsēta jau daudzus gadus ir iecienītākais kūrorts Sarkanās jūras piekrastē. To veido vecpilsēta El Dahara, jaunais rajons Sakala un vairāk nekā 200 viesnīcu rinda, kas stiepjas nepilnu 40 kilometru garumā gar jūras piekrasti.
Hurgadā pārstāvēti gandrīz visi pazīstamie viesnīcu tīkli. Tiesa, lielā dižķibele skārusi arī Ēģipti, un jaunu viesnīcu būvniecība šobrīd tur nenotiek, ļoti daudzas ir palikušas pusceļā un izskatās kā tuksneša rēgi uz vientuļo smilšu fona. Dīvainas ir arī nepabeigtas būves ar nenosegtām konstrukcijām otrajā vai trešajā mājas stāvā. Tas tāpēc, ka par nepabeigtiem īpašumiem šajā valstī nav jāmaksā nodokļi.
Hurgadu ceļotāji atklāja tikai 20. gadsimta sākumā, un ilgu laiku tas bija vien neliels zvejnieku ciematiņš. Un tikai dažu gadu laikā šī vieta kļuva par slavenu ūdenssporta centru un vienu no populārākajiem Sarkanās jūras piekrastes kūrortiem. Lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju ir nodarbināti tūrisma jomā, arī tirdzniecībā, zvejniecībā un kuģu būvē. Starp citu, Hurgadā apmēram 75% pamatiedzīvotāju ir neprecēti vīrieši.
Īstās viesnīcas izvēle
Ja, braucot uz Hurgadu, galvenais ir saule, jūra un nekā nedarīšana, viens no svarīgākajiem jauka ceļojuma priekšnoteikumiem ir viesnīcas izvēle – pirms to rezervēt, viesnīcas mājaslapā vajadzētu izpētīt, cik tālu jāiet līdz jūrai. Ieteicams viesnīcu izvēlēties tajā ielas pusē, kas ir tieši pie jūras. Jā, ne visas viesnīcas "kūrortā pie Sarkanās jūras" atrodas jūras krastā – daudzas greznas, tostarp pieczvaigžņu, viesnīcas ir sabūvētas arī patālāk, un vietām līdz jūrai jāmēro pat līdz kilometru pusotru tāls ceļš. +48 grādu karstumā, kas tur vasaras dienas vidū nav nekas neparasts, tas var būt patiešām neiespējami, un tad atvēsināties var vienīgi viesnīcas baseinā.
Izmantojot Tez Tour piedāvājumu, izvēlējos četrzvaigžņu viesnīcu Royal Palace Hotel pašā jūras krastā, pāris kilometru attālumā no Hurgadas lidostas un desmit minūšu brauciena attālumā no pilsētas centra. Tā ir ideāla vieta laiskai atpūtai pie kristāldzidra ūdens, visu veidu ūdens aktivitātēm un vietējā kolorīta labumiem! Viesnīcā, kas uzcelta pirms 18 gadiem, ir 272 numuri. Tie izvietoti trīsstāvu ēkā, piecstāvu korpusā un ļoti omulīgā divstāvu bungalo tipa kompleksā. Visos numuros ir duša, tualete, televizors, telefons, kondicionētājs, ledusskapis un balkons vai terase. Un, lai arī mēbeles tur nav pirmā svaiguma, vannasistabā ir pat fēns, gulta ir milzīga, bet palagi ? tīri un balti.
Viesnīcas teritorijā ir trīs restorāni, divi atklātie baseini, arī veļas mazgātava un ķīmiskā tīrītava. Tiesa, baseinā un arī jūrā peldēties atļauts vien līdz saules rietam. Baseinā tāpēc, ka līdz ar tumsas iestāšanos tie tiek pucēti – lai ar saules lēktu tie atkal būtu atpūtniekiem pieejami, bet jūrā peldēties neiesaka vien tūristu pašu drošības apsvērumu dēļ.
Un, lai arī saule vasarā tur drīzāk dedzina un kaltē, nevis silda, un gar visu Sarkanās jūras piekrasti apmēram 30–40 kilometru zonā ir mirušais tuksnesis, viesnīcas teritorija ir zaļa – gluži kā Bekingemas pils dārzs. Tiesa, zaļums tur nav radies pats no sevis – vēl pirms dažiem desmitiem gadu šajā piekrastē bija tikai tuksnesis, un viss, kas tur izveidots, ir cilvēku roku darbs. Visi krāšņie zaļumi ir nez no kurienes atvesti un sadēstīti tāpat atvestā zemītē. Turklāt, lai šo zaļumu noturētu pie dzīvības, tas intensīvi tiek laistīts ik stundu.
Nokļuvuši pirātu gūstā
Ēdināšana viesnīcā brokastīs, pusdienās un vakariņās ir organizēta pēc zviedru galda principa, un tā tas esot visās Ēģiptes viesnīcās. Turklāt ēdienu daudzveidība pieczvaigžņu un četrzvaigžņu viesnīcās tikpat kā neatšķiras.
Interesanti, ka viesnīcas personāls zina pietiekami daudz frāžu dažādās valodās. Un, lai arī bija dzirdēts, ka šajā valstī ir augsta analfabētisma pakāpe (tikai 20% valsts iedzīvotāju esot augstākā izglītība), nepieciešamākos vārdus krievu, angļu un vācu valodā viņi zina. Visvairāk jau krievu, tāpēc nav pārsteigums, ka krieviski runājošie Hurgadā jūtas gandrīz kā mājās.
Krieviski runājoši ir arī viesnīcas tūrisma biroja aģenti, kuri, mēģinot izdzīvot krīzes radītajos apstākļos – jo tūristu pieplūdums jau kopš pērnā gada tur esot samazinājies pat uz pusi ?, ar jūtami izdevīgākām ekskursiju programmu cenām mēģina pārvilināt atpūtniekus pie sevis. Un, lai arī mūsu gids ar šausminošiem briesmu stāstiem gan neiesaka izvēlēties vietējo pakalpojumus – jo autobusi un kuteri viņiem esot sliktā, pat kritiskā tehniskā stāvoklī, viņi ne par ko neatbildot, arī apdrošināšana viņu piedāvāto ekskursiju laikā nedarbojoties ?, daudzi tomēr izvēlas maksāt mazāk. Arī mēs. Kopā ar vietējiem divas reizes devāmies jūrā snorkelēt (zemūdens peldēšana ar masku un caurulīti), un jāteic: viss beidzās labi! Lai gan pirmajā reizē, uzkāpjot uz kuģīša klāja, kur goda vietā bija saulē pamatīgi izbalojis un vējā nesaudzīgi sapluinīts Ēģiptes valsts karogs, mēs, gida sabaidīti, patiesi nodomājām, ka esam nokļuvuši pirātu gūstā... Aizvizinājusi līdz Paradīzes salai (kā multenēs – ar vienu palmu pašā salas viducī) un izrādījusi tās vietas, kur jūrā mīt viskrāsainākās zivis un visbrīnumainākie koraļļi, kuģīša apkalpe mūs ne tikai pacienāja ar turpat uz klāja pašu gatavotām jūras veltēm, bet arī atļāva pirātu kuģīti pastūrēt un vēlāk, zemūdens pasaules skaistuma apreibušus, tomēr sveikus un veselus nogādāja krastā.
Ieslēgt kondicionētāju!
Protams, snorkelēšana un Sarkanās jūras zemūdens brīnumu pētīšana tāda izklaide vien ir. Taču šā brauciena mērķis nebija Ēģiptes bagātību apskate, tāpēc arī atļāvos turp doties pašā vasaras svelmē. Tiesa, saules svelmi pie Sarkanās jūras ir vieglāk panest nekā pie mums, tomēr vasara nav piemērotākais laiks, lai dotos tuksnesī ekstrēmā braucienā ar džipiem vai kvadracikliem, ciemos pie beduīniem un viņu kamieļiem (gan vienus, gan otrus aptaustīt var arī viesnīcas pludmalē, kur viņi ik dienu pastaigājas gar jūru), uz valdnieces Hatšepsutas svētvietu Luksorā, pa ceļam aplūkojot vietējo zemnieku dzīvi Nīlas ielejā, vai mērot ceļu uz 550 kilometru attālo lielāko Āfrikas pilsētu Kairu, no kurienes ar roku var aizsniegties līdz slavenajām Gizas piramīdām un kur koncentrēti visi ēģiptiešu civilizācijas senču gadsimtu kultūras sasniegumi. Protams, entās stundas braukt no Hurgadas uz piramīdām ir katra brīva izvēle (plus ~100 dolāru), tomēr nevar noliegt, ka tās interesanti izskatās arī no putna lidojuma ? piramīdas ļoti labi var redzēt arī pa lidmašīnas logu.
Starp citu, pat vakarā, kad gaisa temperatūras stabiņš noslīd līdz 30 grādu atzīmei, nepamet sajūta – varbūt tomēr vajadzētu ieslēgt kondicionētāju... Kondicionētāja nav, piemēram, arī Hurgadas pasaku pils Alf Leila Wa Laila (tā ir viesnīca, stilizēta sultāna pils, kas celta austrumu disnejlendas stilā) skatītāju zālē, kur katru vakaru notiek Tūkstoš un vienas nakts šovs. Lai šo telpu atdzesētu, tiek izmantoti gaisa ventilatori, kas izvietoti virs skatītāju galvām. Nemēģināšu izskaidrot, kādā veidā, bet tie nojauc lidojošo skudru lidojuma trajektoriju, un izrādes laikā tās krīt tieši sejā, matos, dekoltē... Vietējām meitenēm, kas līdz acīm ievīstījušās parandžās, tas nekādi netraucē, taču visiem pārējiem tā ir visnotaļ uzjautrinoša sava veida eksotika...
300 kamieļu un pieci kilogrami zelta
Nenoliedzami, sava veida eksotika ir arī vietējo vīriešu temperaments un izturēšanās, un viņiem vien raksturīgie uzmanības apliecinājumi baltajām sievietēm, kuras savās īsajās kleitiņās, šortiņos un mini svārkos spilgti kontrastē uz vietējo parandžu fona. Garlaicīgi nav ne mirkli! Jā, dažbrīd tas ļoti nogurdina, bet es uzskatu, ka viss atkarīgs no katra paša attieksmes. Nevajag arābu pasauli salīdzināt un censties pārtaisīt pēc eiropiešu mērauklas – tai vajag piemēroties un to izbaudīt!
Visu rakstu lasiet 5. septembra Mēs numurā