Ivo Fomins mazāk runā, vairāk dara.
Mūziķis Ivo Fomins, nedaudz pārsteigts, pārjautā – ak tad viņš esot dzimis Pērtiķa gadā? Un atklāti atzīstas: «Godīgi sakot, baigi neiedziļinos šajā lietā, bet, ja jūs sakāt, ka tas būs mans gads, mēģināšu kaut ko palasīt, ko tas man sola.» Mūziķis nosmej, ka varbūt pat noticēšot Pērtiķa gada raksturojumam un prognozēm.
Jautāts par to, vai vecajā gadā saplāno nākamajā gadā darāmos darbus, vai ļaujas notikumiem, Fomins kļūst nopietns un strikti noteic, ka neļaujas notikumu plūdumam. Viņš parasti pārdomājot, kā rīkojies gada laikā, kā arī to, kas izdarīts «ne tā» un ko būtu varējis darīt citādi. To, kas neesot izdarīts, un arī jaunus, grandiozus plānus viņš ir gatavs īstenot 2016. gadā. Par tiem vēl nestāsta. «Plāni ir, bet negribu par tiem runāt pirms laika. Tad neizdodas. Es mazāk runāju, vairāk daru,» saka mūziķis.
Janai Duļevskai patīk Pērtiķītis
Televīzijas raidījumu vadītāja Jana Duļevska priecīgi izsaucas – jā, viņa zinot gan, ka 2016. gads ir Pērtiķa gads. Lai gan atzīstas – pašai nav svarīgi, ka dzimusi Pērtiķa gadā, un tāpēc necer, ka 2016. gadā notiks kaut kas ļoti neparasts, tomēr neslēpj, ka «savu» gadu gaida ar īpašām sajūtām: «Gaidu savu draugu Pērtiķīti, gaidu. Zinu, ka tas būs pozitīvs, man Pērtiķītis patīk.» Jana uzskata, ka dzīvē nekas daudz nav paredzams un prognozējams, tāpēc savus plānus akmenī necērt un dzīvo, elastīgi pielāgojoties situācijām. «Mazi mērķīši man, protams, ir. Bet vispār dzīvoju tā – kā ir, tā ir. Nepievēršu milzīgu uzmanību mērķu sastādīšanai, plānus nekaļu, jo uzskatu – kā notiek, tā notiek,» rezumē allaž optimistiskā televīzijas raidījumu vadītāja.
Armands Puče: «Re, vecais mērkaķis atkal būs zirgā!»
Žurnālists un rakstnieks Armands Puče ir skeptisks: «Nav man atskaites punktu, neesmu «piesējies» zvaigznājiem, ja neskaita horoskopa zīmi Skorpions, kurai piedēvētās īpašības tiešām atbilst manam raksturam – nešpetnums un viss pārējais arī. Neesmu ne sapratis, ne domājis par zīmīgajiem gadiem. Kāda gan tam īpaša nozīme, ka 2016. gads ir Pērtiķa jeb, kā man labāk patiktu teikt, Mērkaķa gads?»
Armands smejoties saka – tāds iedalījums mērkaķošanās vien esot, bet viņš dzīvo tā, ka visi gadi ir viņējie. «Ir jau bijuši arī rituāli un māņi, liekas – tu to izdarīsi gadu mijā un tas strādās. Bet tad nāk notikumi, kas liek par to pasmaidīt. Tad domā – nu ko tu te ņemies? Es visādas zīmes un gadu nozīmīgumu nesaistu ar likteni, neuzskatu, ka kaut kas ir ierakstīts zīmēs vai ceļa zīmēs un tas dod spēku vai izturību.»
Armands atceras, ka krietnu laika periodu – gadus divdesmit – arī viņš gadu mijā sev noteicis nākamajā gadā īstenojamos darbus un mērķus, taču tagad vairs neuzskata, ka tāda obligāta plānošana var palīdzēt mobilizēties un koncentrēties darāmajam. «Tas ir aizgājis prom, prom, prom. Bet arī tad, kad visu plānoju, nedarīju to fanātiski. Tagad uzskatu, ka katra diena jānodzīvo skaisti un godīgi, ar maksimālu pietāti pret to, kas tev apkārt, ar sirsnību, ar maņām un sajūtām, kas cilvēkam ir dotas. Nedomāju, kad bija vieglāk vai grūtāk – tad, kad plānoju, vai tagad. Man visu laiku ir skaisti. Es Jaungadu mierīgi nosvinētu no 8. uz 9. novembri vai no 13. uz 14. augustu. Cilvēks var veidot arī tādu atskaites punktu, ka viņam jaunais gads sākas vasaras vidū vai pavasarī,» savus uzskatus izklāsta Puče.
Viņu uzjautrina katram gadam piedēvētās dzīvnieka īpašības, tomēr pats labdabīgi pasmaida, kad dzird – gaidāms Pērtiķa gads, jo tad sev sakot: re, vecais mērkaķis atkal būs zirgā!
Olte domā, ka horoskopa zīmes ir «prāta čakarēšana»
Biologs, dabas draugs un raidījumu vadītājs Māris Olte izsaucas, ka viņam Pērtiķa gads ir nozīmīgs, lai gan attieksme pret horoskopiem un tamlīdzīgu dalījumu esot divējāda. «Tā kā esmu biologs, uzskatu, ka saprātīgas būtnes ir arī dzīvnieki. Tas man nograuj ticību horoskopiem. Alnēni atnesas divu nedēļu laikā, vai tāpēc visi alnēni ir Vērši pēc horoskopa?» Olte apcer, ka, piemēram, mazie lasēni no ikriem izšķiļas pavasarī, vai tad laši tāpēc «jāpieraksta» Zivju horoskopa zīmei?
Viņš uzskata, ka dalījums pēc horoskopa zīmēm «ir prāta čakarēšana», tomēr nenoliedz, ka «kaut kāda astroloģiska bāze tam ir». Par gaidāmo Pērtiķa gadu Olte priecājas tāpēc, ka tas mūžam ierūgušos latviešus varētu sapurināt. Vismaz tos, kas dzimuši Pērtiķa gadā. «Lai latvietis skābulītis vienu gadu justos īpašs, esmu par tādu gadu ar abām rokām un kājām,» viņš saka.