Latvijā notiekošo mūzikas festivālu dzīvē šogad bija viena būtiska un interesanta pārbīde – aizgāja Jaunais vilnis, taču spēles tirgū uzradās mistiskā Kubana.
Par Jauno vilni viss skaidrs – kad pērn valstī neielaida plastmasas ģīmi Josifu Kobzonu un vēl pāris viņa biedru, bija skaidrs, ka Krievijas puse uz to kaut kā būs spiesta reaģēt. To tā arī darīja, neganti lamājoties par latvju valstsvīru attieksmi un aizvācot Jauno vilni no Jūrmalas. Kāds rezultāts? Jūrmala joprojām ir savā vietā, varbūt vienīgi taksisti un suvenīrlietiņu tirgotāji maķenīt nepaēduši, bet citādi viss kārtībā, savukārt par festivālu Novaja volna zinām vien to, ka Latviju tajā pārstāvēja kāds gejs.
Zārks tukšā nevar stāvēt – padomjlaiku estrādes veterānu vietā Rīgā šogad negaidīti ieviesās festivāls Kubana. Absolūts jaunums mūsējiem, turklāt absolūti jaunā vietā – Lucsavsalā. Kubana pirmoreiz notika 2009. gadā pie Melnās jūras, Krasnodaras novadā. Savā debijas reizē tas savāca ap 8000 apmeklētāju, programmā bija 15 grupas, visas no Krievijas. Pasākums straujos tempos audzēja popularitāti, un Kubana 2012 jau piesaistīja 150 000 cilvēku, bet kas gan tur pārsteidzošs, ja programmā bija tādas grupas kā Korn, The Offspring, Sum 41, Gogol Bordello, Enter Shikari un citas. Piecgades svinības 2013. gadā ilga nedēļu un piedāvāja tādus grandus kā System Of A Down, The Prodigy, Bullet For My Valentine, Guano Apes un citus, galarezultātā pulcējot 200 000 cilvēku. Salīdzinājumam – Positivus var palepoties ar aptuveni
30 000 cilvēku lielu apmeklējumu. Šogad Lucsavsalā paviesojās tādas blices kā D12, Skindred, Gus Gus, HIM, Hollywood Undead un citi. Arī Ļevs Ļešcenko – die’s ar viņu... Apmeklējums gan bija, maigi izsakoties, nožēlojams, un organizatoru zaudējumi mērāmi tūkstošu tūkstošos, taču kubanoīdi solījās plinti krūmos nemest. «Ar laiku, ja te nostiprināsimies, esmu pārliecināts, ka uz Kubanu brauks apmeklētāji gan no Eiropas, gan Baltijas valstīm,» tā festivāla producents Iļja Ostrovskis. Pagaidām grūti prognozēt, vai šis festivāls pie mums notiks arī 2016. gadā, taču tas nebūtu slikti – vismaz kāda muzikālā apdzīvotība arī šāda mēroga pasākumu būtībā piemirstajai Rīgai.
Par pārējiem festivāliem – šķiet, visi ir pie labas veselības un dzīvotspējīgi. Positivus Festival nākamajā aplī svinēs savu desmitgadi, un cerams, ka Elijas Goldingas kā galvenās mākslinieces pieteikšana bija tikai joks vai intrigas radīšanai, ka lielākie vārdi vēl tikai sekos. Lai gan šogad Salacgrīvā arī nebija lielu vārdu, senilais Roberts Plānts neskaitās, taču pie pozitīvajiem ciemos pēdējos gados lielākā daļa dodas ne vairs muzikālā baudījuma, bet hipsteru cienīga burziņa dēļ. Arī labi. Kādreiz tā brauca uz Liepāju, diemžēl Summer Sound programma aizvien biežāk liek vilties. Taču festivāls notiek, tas joprojām ir iecienīts mērķis dažādu paaudžu mūzikas cienītāju vidū. Kas vēl? Zaļo ideju un alternatīvās mūzikas cienītājiem joprojām ir Laba daba, smago ritmu mīļotāji var doties uz Klang! (no šī gada minētajā jomā pievienojies arī festivāls Zobens un lemess) utt. – katram savs. Protams, aiz latvju zemes robežām ir vērojams krietni lielāks un kvalitatīvāks mūzikas festivālu piedāvājums, taču – nav slikti arī šeit pat!
