Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas"
Dārgā Bella Moisejevna! Kaut kā jau trešo dienu nedzirdam, kā jūs lamājaties ar vīru! Sastrīdējušies esat, vai?
***
Nesen atradu interesantu rakstu par to, kā pārvarēt slinkumu. Garš raksts! Līdz
galam neizlasīju!
***
Esmu tiešs, godīgs, taču kautrīgs! Tāpēc skarbo patiesību es cilvēkiem domāju tieši sejā!
***
Cilvēku sarunas 80% sastāv no ūdens!
***
Sistēmu administratoru aizved uz šautuvi un iedod pistoli. Viņš izšauj visu aptveri, bet, skatoties uz mērķi, tajā nav neviena cauruma. Sistēmu administrators pārbauda aptveri un saka:
– No manas puses visas lodes ir izšautas. Problēma ir jūsu pusē!
***
– Kas ir spēcīgāks – zināšanas vai jūtas?
– Protams – jūtas!
– Kāpēc?
– Nu, piemēram, es skaidri zinu, ka esmu parādā desmit eiro, bet jūtu – neatdošu!
***
Staļins runā ar Čērčilu pa tālruni:
– Nē!
– Nekādā gadījumā!
– Izslēgts!
– Nē!
– Nē!
– Jā!
– Nē!
– Protams, ka nē!
Noliek klausuli. Sekretārs jautā:
– Biedri Staļin! Kurā jautājumā jūs piekritāt Čērčilam?
– Viņš jautāja, vai es viņu labi dzirdu!
***
– Sāra, tu neticēsi, cik man prasīja samaksāt par vienu kafiju restorānā! Bet Dievs tomēr visu vērsa par labu!
– Kā tā, Ābram?
– Ejot mājās, es kabatā nejauši atradu sudraba nazi, dakšiņu un karotīti!
***
– Labdien, vai jums ir šampūns?
– Ir! Kādiem matiem?
– Netīriem!
***
Ja izjūk laulība, tad nevar vainot tikai vīru. Vainīgs ir arī vīratēvs un sievastēvs!
***
Vīrieši sievietes acīs ir kā sniegs. Nekad nezini, kad uzkritīs, kad pazudīs un cik centimetru.
***
Vecais briežkopis lūdza dēlus, lai pēc nāves viņu apglabā okeānā. Tā arī dēli noslīka, kapu rokot!
***
Militāro izmēģinājumu laikā nezināmā virzienā tundrā aizlido padomju slepenā ballistiskā raķete SS20. To meklēt dodas karavīri džipā. Tundrā sastop iedzimto un jautā:
– Vai debesīs redzēji lielu liesmojošu nūju?
Iedzimtais padomā un saka:
– Putnus redzēju, helikopteru redzēju, lidmašīnu redzēju, SS20 redzēju, bet lielu liesmojošu nūju… nē, neredzēju.
***
Kazahstānā zinātnieki joprojām strīdas, vai zeme ir apaļa vai arī tomēr netīra un čirkst zobos.
***
Odesas cirkā uzstājas virves dejotājs. Uz virves viņš noliek krēslu, uz tā – bumbu, uz bumbas – glāzi, uz glāzes – nazi, ar vienu kāju nostājas uz naža un spēlē vijoli.
Balss no zāles:
– Nu, jā, nav jau ne Oistrahs, ne Paganīni!
***
Dzīvē kļūdas uzkrājas un veiksme ātri beidzas. Lūk, ko man iemācīja teātris!
***
Sieva lamā vīru:
– Nepietiek, ka tu, pļēgurs, piedzēries no rīta pārrodies! Tev vēl arī visa mugura saskrāpēta. Kas saskrāpēja?
– Mani šurp ērglis atnesa!
***
– Mīļais, man salūza mašīna!
– Stipri?
– Nē! Uz pusēm!
***
Sarunājas divas draudzenes:
– Kā es tevi apskaužu! Tavs puisis pret tevi ir tik uzmanīgs, laipns, vienmēr tevi uzklausa, dāvina dārgas dāvanas. Es tikai nesaprotu vienu – kāpēc tu ar viņu
neprecies?
– Tāpēc, ka gribu, lai arī nākotnē tas viss turpinātos!