16.decembra jubilāre: dziedātāja Marta Ritova
Šodien savu dzimšanas dienu atzīmēs jaunā dziedātāja Marta Ritova, kura pēc pases tagad ir Cipe – pērn mūziķe apprecējās, pirms pāris nedēļām piedzima dēliņš Indriķis. Arī muzikālajā jomā ir jaunumi. Aktīvs gads.
Martai Ritovai dzimšanas diena šoreiz aizritēs nesen dzimušā dēla zīmē. «Šogad es laikam [savu jubileju] nesvinēšu, jo mums ir ģimenes pieaugums, līdz ar ko būsim pa mājām. Taču citkārt man 16. decembrī bijuši koncerti, domāju, ka arī nākamgad šī tradīcija turpināsies – man tā ļoti iepatikusies. Forši, jo tad visi var atnākt uz koncertu, satikties un pēc tam arī pasvinēt kopā!» priecājas Marta. Šogad gan viņai tikai 24. «Jā, nākamgad man būs apaļāka jubileja, tātad būs arī iemesls to nedaudz vērienīgāk atzīmēt. Iespējams, būs kāds lielāks koncerts, droši vien arī pasvinēšu to tā kārtīgāk,» smaida Marta.
Jauno dziedātāju daudzi varbūt atcerēsies pēc spilgtās uzstāšanās Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālajā atlasē (Marta ar savu dziesmu I Am Who I Am pirms pāris gadiem izcīnīja trešo vietu), citi – pēc teicamā debijas albuma Mainiet vārdus, taču pilnīgi noteikti viņa būs palikusi atmiņā ar smeldzīgo Zolitūdes traģēdijas gadadienai veltīto kompozīciju, kas nupat izskanēja grāmatas Atceries Zolitūdi atvēršanas un šā skumjā notikuma piemiņas brīdī. «Šajā dziesmā izliekam savu sāpi, kaut nedaudz ar domu palīdzēt tiem, kam sāp visvairāk. Šis ir īstais laiks šai dziesmai, atceroties to, kas notika pirms diviem gadiem, un to, kas šobrīd notiek pasaulē. Mīliet sev tuvos, sargājiet tos, jo rītdiena nekad nepienāks,» tā Marta. «Šobrīd jau kādu laiku strādāju pie jauna albuma un domāju, ka aprīlī tam vajadzētu ieraudzīt dienasgaismu, droši vien, ka tam sekos arī koncerti,» prāto dziedātāja. Vai stilistiski jaunais albums būs līdzīgs tā priekštecim? «Jā, līdzīgs, tomēr atšķirīgāks. Es pieļauju, ka šajā albumā pati vairs tik daudz nespēlēšu klavieres, taču – jā, tās joprojām būs manas dziesmas.»
Pēdējā laikā Martas dzīve paiet starp Latviju un Gruziju, kur ir viņas dzīvesbiedra darbs. Turklāt viņa iestājusies Tbilisi Valsts konservatorijā, tur ārzemniekiem ir speciāla programma. Augstskola gandrīz pabeigta, vēl atlicis tikai pārkāpt astīti. «Drīz vajadzētu pabeigt konservatoriju – tā nu mēs arī vēlāk menedžēsim dzīvi starp Latviju un Gruziju. Pašlaik tā gan vairāk noris Latvijā, bet, kad paaugsies mazais, tad atkal braukāsim. Jau pie tā pierasts, viss kārtībā!» dzīvespriecīgi nosaka Marta. Gruzija viņai esot ļoti iepatikusies: «Ne jau tikai tāpēc, ka saulains, tur arī ziemā ir forši – kalni, var paslēpot, arī ziemā ir ļoti patīkami. Patiesībā man te patīk viss – cilvēki, klimats, absolūti par to nesūdzos!» Marta pastiprināti apgūst arī gruzīnu valodu – pagaidām viņa tajā runāt vēl nevar, taču jau saprot. «Es gribu iemācītos vēl labāk. Jā, tā ir grūta valoda. Viņiem ir pat savs alfabēts. Šķiet, pasaulē ir kādi 28 alfabēti, un viņiem ir savējais – atšķirīgi burti utt. Bet nekas, uz priekšu iet, ņemšu papildstundas, lai tas virzās uz priekšu ātrāk!».