RECENZIJA: Dzelzs vilks "Perfekta rītdiena"

Šā brīža aktuālākais latvju mūzikas albums – rokgrupas „Dzelzs vilks” jaunais studijas ripulis, kas dienasgaismu ieraudzīja pagājušajā nedēļā un tika prezentēts ar nelielu koncertu klubā „Depo”.

Pēc skaita tas ir „vilku” trīspadsmitais lielformāta garadarbs, ja oficiālajā diskogrāfijā ieskaita arī „Dzelzs vilka Jauno Jāņu orķestra” klajā laisto „Kālabad” (2013). Sanāk, ka jauns rokmūzikas ieraksts „vilkiem” nācis klajā pēc ilgāka klusuma perioda, jo „Dzīvnieks pilsētā” (2011) tomēr bija no šāda pat nosaukuma teātra izrādes, „Borsh” (2010) bija kopdarbs ar ebreju klezmermūzikas ansambli „Forshpil”, albums „Dzelzs vilka teātris” (2009) bija bāzēts uz mūziku izrādēm, bet „Uijā, uijā, nikni vilki” (2008) būtībā bija priekštecis „vilku orķestrim”, ar ieskatu tautas mūzikas krātuvītē. Tātad pēdējais pamatīgais roka darbs bija „Sārtā rītausma” (2007), bet tas taču bija pirms astoņiem gadiem! „Perfektā rītdienā” ir iekļautas 11 kompozīcijas, kas ieskaņotas ieraksta producenta Ginta Solas ārpilsētas studijā „Eli“. Bez pašiem „vilkiem” ierakstā pievienojušās fona vokālistes Anita Intaite un Elizabete Lāce, kā arī Valērijs Cīrulis (balss), grupas oriģinālā sastāva pirmais vokālists. „Radot albuma materiālu, viens no mūsu galvenajiem izaicinājumiem bija turpināt pilnveidot un attīstīt to mūzikas novirzienu, ko paši esam radījuši. Bija svarīgi nepadoties apkārtējām ietekmēm, ko piedāvā mūzika pasaulē, bet turpināt savu stāstu un skanējumu. Mūzikas ģenerācijā nav svarīga izteiksmes līdzekļu un zīmju atpazīstamība, bet gan emocionāli saturisks vēstījums un tam visam pāri – komunikācija ar publiku,” pauž grupas līderis Juris Kaukulis. Jāpiebilst, ka jaunā albuma koncertturnejas ietvaros „Dzelzs vilks” jau sniedzis pirmo koncertu Alūksnē (5. decembrī), bet tālākajā „vilku” tūres „ēdienkartē” iekļauta Vecgulbene (12. decembrī), Liepāja (6. februārī), Jelgava (12. februāris), Valmiera (13. februāris) un Rīga, Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs (19. februāris). Koncertu skaits vēl tiks papildināts.

PAR. Šoreiz lielāka vaļa ir dota soloģitārai, Kaspara Tobja eksperimentus pie elektronisko instrumentu krāvuma atstājot otrajā plānā. Un tas ir devis efektu – tieši ģitāras motīvi padara teicamu dziesmu „Par slavenu aktrisi”, arī tādus gabalus kā „Iespiesti vārdi”, „Visu no jauna” un „Kā lai nejauc”. Tāpat viss kārtībā ir ar singliem „Tu vilki naktī” un „Perfekta rītdiena” (tā gan laikam vēl nav radiostaciju apritēs palaista, bet gan jau), taču albuma lielākā pērle ir „Sēnes” – kārtīgs rokgabals, Amsterdamas sarkano luktura rajona cienīga „acid hard rock” himna. Ar dziesmu vārdiem arī viss OK, no tiem nevēdī tukšums, kā tas diemžēl ir novērojams lielā daļā pašmāju mūziķu vārsmojumu. Stilistiski jaunais albums atsauc atmiņā dziesmu „Mana draudzene nakts” no „Sārtās rītausmas” – vismaz pēc sava vidējā skanējuma. Kopumā – ļoti labs un, kas pats galvenais, vērtīgs albums.

PRET. Šķiet, katrā „Dzelzs vilku” albumā bijusi kāda dziesma, kas pamatīgi krīt uz nerviem: iepriekšējā tā bija „Patīk patīk”, bet šajā uz šo „godu” pretendē tekstuāli paglupā „Dubults es”. Taču lielākais mīnuss – albumam pietrūkst kārtīga skaņas mauciena, lai to panāktu, nākas griezt CD atskaņotāja skaļumu uz maksimumu, taču šādā gadījumā jārēķinās ar nevajadzīgiem perkusiju blakusefektiem, pa radiatoriem grabinošu vai arī pa sienu bungojošu kaimiņu izskatā. Šis jaunais skaņu materiāls ir kā ar nepietiekamā daudzumā zupai piebērtu sāli – it kā tas te ir, bet tomēr par maz. Cerams, ka koncertos skanēs krietni dzelžaināk un plēsīgāk.