14.decembra jubilārs: mūziķis Ivo Grīsniņš-Grīslis

Šodien savu 30. dzimšanas dienu svin mūziķis Ivo Grīsniņš-Grīslis. Patiesībā – nevis svin, bet atzīmē, jo svinības būs pakārtotas citam notikumam.

Jau pāris mēnešus pirms savas dzimšanas dienas Ivo Grīsniņš-Grīslis solīja, ka jubileju atzīmēs ar debijas soloalbuma izdošanu, taču nekādas plašākas informācijas par to nebija. Plāni tomēr nav mainījušies – šodien, 14. decembrī, koncertzālē Rīga tik tiešām notiks Ivo albuma prezentācijas koncerts. «Tā arī svinēšu,» norāda Ivo. «Līdz ar mana albuma izdošanu dzimšanas diena it kā nolikta otrajā plānā, tā nudien šoreiz nav primārā. Taču garāmejot dzimšanas diena, protams, tiks pieminēta. Jā, gan jau arī kāds nāks un sveiks. Šajā albumā iekļautas vienpadsmit manas dziesmas plus divi remiksi – kopā 13. Manas ambīcijas bija tādas, ka gribu savu debijas soloalbumu, kurā tikai es esmu visām dziesmām autors. Tāds tas arī ir sanācis. Atbildība, protams, bija krietni lielāka.» Pagaidām Ivo pat īsti nevarēja konkretizēt, kādi būs viņa turpmākie plāni šī diska izdošanas sakarā, – kā jau tas ierasts, viss notiek pēdējā brīdī, ar lielu steigu. «Ir man plānos arī koncerti, taču šobrīd esmu iesprindzis ar albuma izdošanu, kas prasa lielu sagatavošanās darbu. Man vēl diski ir tikai ceļā no Lietuvas, tie vēl jāsapako, jāiedod atbalstītājiem utt., – ir tik vājprātīgi daudz darba, ka es neesmu pat vēl domājis neko tālāk par 14. decembri. Šis datums pagaidām man ir lielākais sev noliktais atskaites punkts.»

Dzimšanas dienas laiks pēdējos gados noteicis arī Ivo svinēšanas paradumus. «Kā jau visiem mūziķiem, arī man parasti decembrī ir bijušas daudzas dažādas spēles un haltūras, parasti kaut kur sanāk uzstāties un būt uz skatuves, un arī šis gads nebūs izņēmums – svinēšu savu dzimšanas dienu muzicējot,» atzīst dziedātājs, kurš par to nepārdzīvo – tāds darbs. No iepriekšējām jubilejām viņam nekas grandiozs atmiņā nav palicis, ja neskaita pilngadības ballīti. «Es atceros savu 18 gadu dzimšanas dienu, kad notika ģeniāla ballīte kādā dzīvoklī. Tā bija kārtīga ballīte, kā jau 18 gados pienākas, – kaimiņi mums atslēdza elektrību, un pat Jaunjelgavas vidusskolas direktors čībās bija atnācis no blakus mājas, lai... apsveiktu. Vai arī neapsveiktu... Bet toreiz mēs vismaz beidzot varējām likumīgi pacelt arī kādu glāzīti. Tā bija hārdkorīgākā ballīte, ko es atceros, pārējās bijušas diezgan klasiskas,» tā Ivo.

Savukārt interesantākās saņemtās dāvanas vairāk saistās ar otru Ivo hobiju – motorsportu. «Mans čoms Lauris vienmēr dāvina motokrosa cimdus, tad citi draugi dāvina [dāvanu kartes] uz citām aktīvākām lietām, piemēram, izbraucieniem ar kartingu utt. Visi jau daudzmaz zina, ka man šādas lietas patīk. Mans tēvs kādreiz brauca motokrosā, un, kad biju pavisam maziņš, nedaudz pabraucām skijoringā – es stūrēju, bet brālis ar slēpēm bija aizmugurē. Esmu nedaudz pabraucis arī ar blakusvāģiem,» ar aizrautību balsī stāsta Ivo. Šobrīd viņš ar motoriem mazliet piebremzējis. «Jā, dzīve kaut kā vairāk ir ievedusi muzikālajā lauciņā, taču motori un benzīna smaka joprojām man apkārt kaut kur virmo. Tāpēc ik pa brīdim ar draugiem izbraucam pa kādu trasīti vai mežiem.».