Latvija pirmo reizi uzstāsies pirmajā Eirovīzijas pusfinālā

© Eurovison

Svētdienas pēcpusdienā šāgada Eirovīzijas dziesmu konkursa galvaspilsētā Oslo, Norvēģijā norisinājās lielās Eirovīzijas pusfinālu izloze par dalību 25. vai 27. maijā. Latvijas pārstāvim būs jāuzstājas pirmajā - otrdienas, 25. maija pusfinālā.

Reizē ar Latvijas dalībnieku Eirovīzijā startēs arī Serbijas, Somijas, Krievijas, Grieķijas, Slovākijas, Bosnija Hercegovinas, Islandes, Moldovas, Maltas, Portugāles, Maķedonijas, Baltkrievijas, Beļģijas, Polijas, Albānijas un Igaunijas pārstāvji. Kaimiņi no Lietuvas par iekļūšanu finālā cīnīsies 27. maijā.

Eirovīzijas Latvijas nacionālās atlases projekta vadītāja Iveta Lepeško portālam nra.lv atzīst, ka pusfinālā būšot cienīgi konkurenti. „Skatīsimies, kādi būs pārējie, taču jau tagad ir skaidrs, ka pirms došanās uz Oslo būs jāsakrāmē lielākas ceļasomas, jo tas nozīmē dzīvošanu vēl par divām dienām ilgāk,” piebilst I. Lepeško.

Viņa norāda, ka Latvijas dalībniekiem iepriekšējos gadus nav nācies uzstāties pirmajā pusfinālā un šī būs pirmā reizē.

Otrajā pusfinālā uzstāsies Šveices, Lietuvas, Gruzijas, Turcijas, Īrijas, Slovēnijas, Zviedrijas, Ukrainas, Nīderlandes, Bulgārijas, Horvātijas, Dānijas, Azerbaidžānas, Kipras, Rumānijas, Izraēlas un Armēnijas dalībnieki.

Tāpat organizatori izlozes kārtībā noskaidroja, kā uzstāsies tā dēvētais lielais četrinieks – Francija, Vācija, Spānija un Apvienotā Karaliste, kā arī konkursa uzņēmējvalsts Norvēģija. Un tā, kopā ar Latvijas pārstāvi 25. maijā startēs arī Vācijas un Spānijas dalībnieki, savukārt 27. maijā Norvēģijas, Lielbritānijas un Francijas dziedātāji.

55. Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls notiks 29. maijā 23 000 skatītāju lielā arēnā Telenor. Par uzvaru šāgada konkursā cīnīsies 39 valstis.

Izklaide

Par projekta “Kuolm randõ/Trīs krasti” izdoto plati – tā tautās laišanas koncerts septembra beigās notika kultūras centrā “Siguldas devons” – pēdējā laikā saņemts tik daudz jautājumu no sērijas “kā ir?”, “kas tie ir?”, “vai vērts klausīties?” u.tml., ka nācās vien ķerties pie notestēšanas, lai gan iepriekš to nebija domāts darīt. Kāpēc nebija domāts? Jo šķita, ka “Kuolm randõ” piedāvās kaut ko no pārāk augstiem plauktiem.

Svarīgākais