Kādreizējais Leļļu teātra aktieris Jānis Kirmuška (53) koncertā kopā ar smagā roka grupu «Kumosiņš» nouguņoja ne pa jokam – izrādās, viņam pašam šāda mūzika ejot pie sirds.
Uzlocījis piedurknes, tverot pie mikrofona un spēlējot tā saukto «gaisa ģitāru» kā zvērināts rokeris, aktieris Jānis Kirmuška pamatīgi iekustināja publiku – viņš pat uzņēmās diriģēt sanākušo kopkori, kas dīvainā kārtā arī izdevās. «Tā kā tuvojas Ziemassvētki, novēlu iespējami vēlāk piedzīvot to lielo vilšanos, kad saproti, ka stārķis un Ziemassvētku vecītis ir viens un tas pats cilvēks – tēvs!» uzstāšanās noslēgumā vakara joku izspēlēja Kirmuška.
Izskatījās, ka viņš nudien gūst baudu no šā koncerta. «Jā, man patiesībā patīk šis te stiliņš!» sarunā ar »Vakara Ziņām« atzina aktieris. «Mana topa blice ir «Skyforger», patīk arī pēdējais «Vilku» albums «Cīņai sveiks!», kas iespēlēts kopā ar dažādiem mūziķiem, tostarp «Skyforger», «Auļiem» un citiem – super, biju arī uz tā atklāšanas koncertu! Arī no ārzemniekiem patīk šāds stils, piemēram, «AC/DC» – gūstu no tā enerģiju, šādas blicītes paklausoties, es forši uzlādējos.» Lielajai muzicēšanai neesot pievērsies. «Es pats spēlēju ģitāru, savā laikā esmu sitis arī bungas, bet skolas laikā, ar čomiem pa kaktiem, nekā nopietna. Esmu dažos pasākumos uzspēlējis ģitāru, uzdziedājis kādas dziesmas.»
Lai gan Jānis Kirmuška daudziem saistās ar Leļļu teātri – Herkulesu un citus kaķveidīgos viņš esot spēlējis vairāk nekā pustūkstoti reižu, viņš jau sen vairs nav šā teātra štata aktieris. «Esmu brīvmākslinieks, piedalos dažādos projektos. Man baigi patīk šis statuss, kas ir kopš 2010. gada. Uz mani strādā kādi pieci producenti, ir vairāki projekti, pie kuriem strādāju, tāpat ieskaņoju arī «multenes», kas man ir ļoti tuvas sirdij. Darba pietiek! Kad strādāju teātrī, man izrādes bija piektdienās, sestdienās, svētdienās – nedēļas nogali vispār neredzi. Bet tagad zvana producenti un saka: «Nu, Jāni, vai mēs varam ielikt izrādi 12. janvārī?» Es saku: «Nē, «sorry», es tajā laikā Alpos slēpoju, atpakaļ būšu tikai 15.!» «Ļoti labi, Jānīt, tad liekam izrādīti 15. janvārī!» Ir brīvības sajūta, vari savu laiku eleganti pielāgot, tā ir ļoti laba sajūta, kāda man nav bijusi visu šo radošo darba laiku, kamēr strādāju teātrī,» priecājas Kirmuška.