VAKARA ZIŅAS: Cik labā formā tagad ir Ivars Godmanis

Dienu pēc savas 64. dzimšanas dienas nosvinēšanas Ivars Godmanis varēja atminēties par kādu senu savu hobiju – bungu spēli uz lielās skatuves. Turklāt atklājās, ka ekspremjers ir labā fiziskajā formā, tikpat slaids kā jaunības gados.

Mūzikas un mākslas festivālā «Bildes» sevi jau pieteikušo grupu un radošo personību kopkoncertā bijušais premjers Ivars Godmanis uzstājās kopā ar turbofolka (tā savu stilu dēvē paši mūziķi) deviņu vīru apvienību «Oranžās brīvdienas», kuriem akurāt uz šo laiku nebija bundzinieka, kas aizdevās uz Vāciju. «Mums mēģinājumā pa jokam izskanēja, ja jau nav bundzinieka, tad jāaicina Godmanis! Un viņš tiešām piekrita: ja vajag, tad var nospēlēt,» »Vakara Ziņām« pastāstīja grupas līderis Ints Ķergalvis jeb Spaiss.

Pirmā kopīgā uzstāšanās bijusi 40 minūšu garais koncerts studentu dienās Jelgavā, bet otrdien Godmanis «oranžajiem» piepalīdzēja «Radio NABA» ierakstā. «Viņš jau pašā pirmajā mēģinājumā zināja repertuāru – kādas dziesmas, kur tajās pauzes un tamlīdzīgi,» apbrīnu neslēpa Spaiss. Šobrīd gan sastāvā atgriezies štata bundzinieks.

Iepriekš «Oranžo brīvdienu» dziesmas ekspremjers nebija dzirdējis. «Iepazinos, un man ļoti patika viņu pieeja, arī teksti ir sociāli. Noklausījos disku un sapratu, ka nāksies nopietni gatavoties,» sarunā ar »Vakara Ziņām« atzina Godmanis. «Es kā bundzinieks varu pateikt, ka šī ir ļoti sarežģīta mūzika spēlēšanai, jo tur ir trīs stili – «ska», postpanks un regejs. Turklāt tā ir oriģinālmūzika, manas paaudzes cilvēkiem to spēlēt ir ļoti grūti. Taču es saņēmos! Trenējos un cīnījos, kamēr bija rezultāts!» Skoloties politiķis gājis arī pie sitamo instrumentu guru Tāļa Gžibovska. «Mēs sen viens otru pazīstam, tāpēc, protams, ka gāju pie viņa, turklāt man arī mājās ir bungas, un brīvajā laikā spēlēju, mēģinu apgūt arī klasisko džezu, latino. Es tagad to diezgan profesionāli varu nospēlēt,» palepojas Godmanis. «Ja regulāri nespēlē un netrenējas, nevar nospēlēt neko – tur uz veciem taukiem izbraukt nevar. Šī mūzika prasa daudz fiziskāku pieeju. 200 un pat vairāk sitienu minūtē – tas nav vienkārši. Tā nebija 60. vai 70. gadu mūzika, tāpēc tas bija liels izaicinājums. Bet tāpēc jau man arī ļoti interesēja tur uzspēlēt. Es uzstājos arī Edvīna Zariņa jubilejas koncertos kopā ar «Dakotu», bet tur es spēlēju «Krīdenzu» repertuāru – uzceliet mani nakts vidū un es to nospēlēšu! Bet «Oranžo brīvdienu» mūziku spēlēt ir ļoti grūti.»

Par treniņiem – tie nepieciešami arī burtiskā nozīmē. «Ir jāuztur sevi nopietnā fiziskajā formā, citādi nav iespējams nospēlēt, nevar tā vienkārši atnākt un bišķiņ pabakstīties – tas neiet krastā, tad viss nojuktu!» skaidro Godmanis, kurš savu fizisko formu lielākoties uztur, aktīvi spēlējot tenisu. «Ar to gan nepietiek, ir vēl visādi citādi vingrinājumi, bet lai tas paliek starp mums,» smejas Ivars Godmanis.