RECENZIJA: Alva- „Ja tik būtu...”
Pārsteigumu mūzikas melomāniem sarūpējusi Austrijas mūzikas izdevniecība “Psychedelic Sounds International” - Anglijas latviešu grupas “Alva” 1978. gada albums “Ja tik būtu...” šogad pārizdots CD un vinila platēs. Šī izdevniecība galvenokārt specializējas 60. – 70. gadu psihedēliskās, progresīvās un folkroka mūzikas izdošanā. “Arī Eiropas mūzikai piemīt gana eksotiska noskaņa - Latvijas etno rokeri “Alva” tam ir dzīvs pierādījums.
Grupa bāzējās Anglijā un tolaik izdeva savu vienīgo albumu, ar kuru uzreiz ielēca folkroka žanrā, kam piejaukts melanholisks, viegli psihedēlisks roks un krāšņi noslēpumainais Baltijas folks, un tas viss radies Anglijas pankmūzikas viļņa eksplozijas viducī. “Alva” varētu iespaidot 60. gadu garāžroka fanus un pat kļūt par vadošo spēku roka pasaulē, ja vien mūzikas bizness tolaik būtu bijis mazliet godīgāks,” teikts izdevniecības izplatītajā preses relīzē. Grupa “Alva” radusies 1974. gadā, Jorkšīrā, piedzīvojusi četrus gadus īsu, taču spilgtu mūžu. Pēdējā sastāvā un arī pie albuma ieraksta bija trīs brāļi Dāles - Raimonds Dāle (ģitāra, balss), Roģeris (bass) un Arnolds (bungas), kā arī Diāna Ābols (balss) un Viktors Brenners (balss, ģitāra). Pēdējais dzīvoja Austrālijā, gadu mācījās Minsterē (Vācija), un pirms viņa došanās mājup tad arī tika ierakstīta šī plate, kurai esot bijuši ļoti labi panākumi trimdas latviešu vidū. Jāpiebilst, ka Brenners vēlāk izveidoja rokgrupu „Ļembasts”, kas tolaik tika dēvēta par Austrālijas latviešu labāko ansambli, bet Raimonds un Arnolds Dāles – slaveno emigrācijas latviešu grupu „Arvīds un mūrsitēji”.
PAR. Jādomā, ka 70. gadu beigās šāda mūzika nudien droši vien bija labā nozīmē šoks, it īpaši emigrācijas latviešu vidū: apbružāts un nepieradināts „garāžnieks” ar folka iezīmēm (pāris dziesmās iekļauti tautasdziesmu motīvi), kam specifisku garšu piedod Latvijā dzimušās, Vācijā augušās un Anglijā dzīvojošās 17 gadus jaunās Diānas Ābols vokāls ar pamatīgo akcentu. Starp citu, šajā platē ir arī dziesma „Pilsēta, kurā piedzimst vējš” – līdz šim šķita, ka šo Liepājas himnu ar Māra Čaklā vārdiem 1999. gadā sacerējis Imants Kalniņš un izpilda „Liepājas brāļi”, taču, kā izrādās, jau krietni iepriekš savu dziesmu uz šī teksta bāzējis emigrācijā dzīvojošais Pāvils Johansons un izpildījusi „Alva”. Mūžu dzīvo, mūžu mācies... Savā mūzikā ansamblis izmantojis arī stabuli un zvaniņus, šķiet, arī tas tolaik netika izmantots diez ko plaši. Labākā dziesma – „Akts”.
PRET. Grūti par šo plati sajūsmināties, raugoties uz to no 21. gadsimta skatupunkta – drausmīgi nekvalitatīvi un „pāķīgi”, savukārt laika mašīna, lai pārceltos atpakaļ 70. gados, pagaidām vēl nav izgudrota.
* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.