Kad daudzi no mums pēc nedēļas nogales vētrainākas ballītes vēl tikai ar mokām mostas, viņš jau ir darbā. Viņš – Latvijas Nacionālā teātra aktieris Arturs Krūzkops, kurš jau ceturto gadu vada Radio SWH sestdienu un svētdienu rīta programmas.
Pašmācības ceļā
Pirmās radiodīdžeja gaitas aktieris Arturs Krūzkops sāka Limbažu 1. vidusskolā kopā ar pašreizējo Latvijas Radio 5 – Pieci.lv dīdžeju Kasparu Mauriņu. «Skolā bija būcenītis ar aizvēsturisku aparatūru, ar kuras palīdzību varēja pieslēgties skolas radiotīklam. Sadomājām to atjaunot, lai garajos starpbrīžos skan mūzika, var izteikt novēlējumus utt. Gāja gaisā riktīgas pārraides! Bet to ātri aizklapēja, jo sanāca tā, ka daļai bija starpbrīdis, bet mazākajām klasītēm tajā brīdī ritēja stundas, tāpēc nevarēja spēlēt. Protams, [telpā] sākās arī zināma bohēma, jo daudzi ātri saprata, ka tā ir krutākā vieta skolā, kur starpbrīžos uzturēties,» atminas Arturs.
Radio SWH aktieris nonācis visai nejauši. «Tolaik veidojās Spin FM un Sanita Pelēķe – mēs ar viņu kopā esam vadījuši dažus pasākumus – mani ieteikusi kā vienu no potenciālajiem dīdžejiem. Aizgāju uz noklausīšanos – tur sēdēja Fredis, Ufo, Vladis [Goldbergs] un Normunds Rutulis. Viņi noklausījās un teica OK, bet piedāvāja ēteram dienas vidu, kas man galīgi nederēja, jo man bija teātris, – varēju tika rīta pusē. Tā tas izpalika. Pagāja pusgads, un mani aicināja atnākt vēlreiz. Es domāju, ka Spin FM iecerēta kāda programma no rītiem vai brīvdienās. Vēlreiz izgāju šo noklausīšanās procedūru. Davai, tad mēģinām, strādāsi [Jura] Millera vietā sestdienās un svētdienās! Kur? Nu, kā, Radio SWH! Ko, kāds SWH?! Mēnesi sēdēju kolēģiem aiz muguras, mācījos spiest pareizās pogas un visu pārējo, kas attiecas uz tehnisko pusi.» Tā realizējies viens no seniem Artura sapņiem. «Šis simtprocentīgi ir tas gadījums, ja kaut ko ļoti vēlies, tas kaut kādā veidā vienā brīdī materializējas. Es neapzināti draugiem biju izteicies, ka baigi gribētos kaut kad pamēģināt pastrādāt radio. Tā nu tas no zila gaisa arī atnāca – še, pamēģini! Atskatoties uz pirmo gadu – tas bija ārprāts, kas tur notika! Uz intervijām nāca cilvēki – es biju pāruztraucies līdz nelabumam, bet tagad tas jau ir diezgan vienkārši, pašam ir interesanti. Esmu šajos trīs gados nogājis ceļu no pilnīgas nemācēšanas līdz tam, ko esmu šodien sasniedzis, turklāt pašmācības ceļā.»
Arī ārpus studijas
Arturs Krūzkops darbojas kā dīdžejs arī dažādos pasākumos – pirmā pietura bijusi Teātra bārs. «Ziedu laikos tur risinājās kārtīgas ballītes un eksperimentālā kārtā ik pa brīdim piedāvāja tur uzstāties arī aktieriem, atceros, ka spēlēja Andris Bulis un citi. Reiz piedāvāja arī man un aizgāja baigā ballīte, pēc tam piedāvāja, vai negribu uzspēlēt vēl kādreiz. Sākumā bija grūti saprast, kas cilvēkiem patīk – arī tā bija pamatīga skola. Taču tas ir nenormāls kaifs, jo konkrētajā vakarā tu valdi pār sanākušajiem, liec viņiem attiecīgi justies. Uzreiz var saprast, ja esi kaut ko nošāvis greizi, jo zālē sāk valdīt vēsāka atmosfēra.» Par profesionālu dīdžeju aktieris sevi neuzskata, jo spēlē tikai to, kas pašam patīk. «Reiz mani uzaicināja spēlēt Liepājā, Red Sun Buffet. Aizbraucu, bet liepājniekiem pie vienas vietas kaut kāds tur aktieris Krūzkops, viņi nākuši uz diseni! Spēlēju un jūtu, ka viņi viņiem vajag topu mūziku. Teātra bārā tomēr bija sajūta, ka cilvēki nāk uz Krūzkopa diseni, jo zināja, ka spēlēšu tādus gabalus, kādi, piemēram, koijotos nekad neskanēs.» Arturs spēlējis arī lielajos festivālos SummerSound un pat Positivus. «Jā, pirms pāris gadiem spēlēju Positivus un jutu, ka cilvēkiem patīk šāda mūzika – varbūt tāpēc, ka tā ir citādāka. Man vajadzēja nospēlēt pāris stundas, bet beigās tas ievilkās uz četrām – bija traka ballīte! Forši, pats arī no tā dabū azartu!» priecājas aktieris. Radio SWH gan ir konkrēts formāts, tur vaļības mūzikas atskaņošanā nav pieļaujamas. «Es varu [programmu] nedaudz pamainīt. Piemēram, jāskan 80. gadu dekādes dziesmai – datorā jau ir ielikts, kurai tieši, bet man ir tiesības šo dziesmu, ja man tā baigi nepatīk, nomainīt pret citu 80. gadu dekādes dziesmu,» skaidro Arturs, kurš raidstacijas mājaslapā par sevi minējis, ka viņam pašam «patīk mūzika no melanholiskas balādes līdz ārprātīgam rokam». «Man no jaunības dienām ļoti patīk britpops – Oasis, Verve utt., arī Red Hot Chilli Peppers. Cik nu varu, cenšos uzspēlēt arī šādu mūziku. Taču viens, ko esmu sapratis – rīta stundās nav tik svarīgs pats mūzikas žanrs, ir jābūt uzmundrinošai, aktīvai mūzikai. Pieļauju, ka tie, kuriem attiecīgu iemeslu dēļ pēc piektdienas vakara ir nepieciešama lēna atkopšanās mūzika, diez vai sestdienas rītā radio vispār ieslēdz. Bet ir ļoti liela daļa cilvēku, kas sestdienās strādā. Viņiem ir vajadzīgs action, lai nenāk miegs. Ar šiem cilvēkiem raidījumos lielākoties arī notiek komunikācija, un, no šādiem apsvērumiem vadoties, mēģinu atlasīt tādu mūziku, kas būtu emocionāli pozitīva.»
Bez kāzām, bez bērēm
Arturs Krūzkops ir arī iecienīts pasākumu vadītājs, taču viņam ir princips – nevadīt ne kāzas, ne bēres. «Kāzas gan esmu kādas pāris reizes vadījis,» viņš atzīst. «Ja ir kāds kooperatīvais pasākums, tad pieļauju, ka kādam no visiem simts atnākušajiem Krūzkops riebsies. OK, vecīt, nākamgad būs cits pasākums, paņemsi Normundu Laizānu, tev viņš patiks, un viss būs kārtībā! Bet kāzas – es pieņemu, ka cilvēki to dara pirmo un pēdējo reizi dzīvē, tā tam vismaz vajadzētu būt, viņiem tas ir īpašs notikums, un es negribu uzņemties atbildību, ka varētu viņiem kaut kādā veidā sačakarēt šo viņu dzīves īpašo vakaru. Es, protams, pieļauju, ka tā nemaz nebūtu, bet vienalga – nē!»
Ņemot vērā šo noslodzi, jāpabrīnās, ka aktieris sev likvidējis nedēļas nogales rītus, uzņemoties strādāt Radio SWH. «Nemaz vairs neatceros, kāda ir sajūta, kad ir sestdienas un svētdienas. Mums arī teātrī bieži sestdienās un svētdienās ir izrādes. Ballīšu tāpat bieži nebija, jo bija darbs teātrī. Bet sākumā tiešām bija grūti,» atzīst Arturs. «Šobrīd ir tā: piektdienās vai nu ļoti ātri noballējies, lai divpadsmitos būtu gultā, vai arī pamaini grafiku – ballējies svētdienās!» Par pēdējo četrgadi viņš saka tikai to labāko. «Pats lielākais pluss, ko devis radio, tie ir cilvēki, ar kuriem esmu tajā strādājot sapazinies, ko es nespētu nekur citur. Savukārt pats grūtākais sākumā bija pierast runāt pašam ar sevi – uz skatuves tu sarunājies ar skatītāju. Nav atskaites punkta, vai tevis stāstītais ir interesanti vai arī klausītājs grib, lai tu ātrāk aizvērtos. Nedaudz slima cilvēka nodarbošanās – runāt pašam ar sevi un par to vēl uzjautrināties, vai ne?» smejas Arturs.