Tautā mīlētais dziedātājs Ojārs Grinbergs ar sievu Rutu mīt baltā namiņā pie jūras Vecāķos. »Vakara Ziņas« ciemojās pie Grinberga 73. dzimšanas dienas priekšvakarā. Rutas tobrīd nebija līdzās, jo viņa atradās savā darba vietā, jo turpina strādāt algotu darbu. Dziedātājs sarunā atklāja, kā mierpilni vada vecumdienas un uzdzied vienīgi tad, ja kāds paaicina.
Četrdesmit gadi nodziedāti
«Esmu simtprocentīgs Rīgas puika, dzimis Grīziņkalnā. Kāda gan varēja būt bērnība, ja mamma Vera mani audzināja viena pati un strādāja vairākos darbos?» vaicā skatuves mākslinieks. Mazajam Ojāram bija jāsamierinās ar to, ko mammīte spēja dot. Bet viņš arī bijis pieticīgs bērns – daudz neko mammai neesot prasījis. Ojāram bijis labi, kā ir. Mācījies Rīgas 24. vidusskolā, pēc tam vakarskolā. «Dziedāšanas prieks radās pats no sevis. Dziedāju jau skolā, pēc tam karavīru ansamblī «Zvaigznīte». Galvenais, ka man patika dziedāt. Tagad man ir daudz gadu – šomēnes palika 73, un, domāju, savus 40 gadus esmu nodziedājis. Tas bija skaisti, kad es pirmoreiz uzkāpu uz skatuves. Skatuve ir skatuve, un tā prasa savu. Tad tu sāc domāt, vai tu to vari, vai nevari – es varēju,» palepojas Ojārs. Pirmo dziesmu, kuru izpildījis, viņš vairs neatceras. Vien lēš, ka tas droši vien bijis kāds no tā laika šlāgerīšiem. Ar Margaritu Vilcāni duetā Ojārs dziedāja jau kopš 1968. gada. Kaut arī abi bijuši divi dažādi cilvēki, viņiem saskanējis. Tas bijis pirmais duets Latvijā. Varbūt tieši tas palīdzēja, ka bijuši tik dažādi raksturos. Kā saka – pretējais pievelkas. «Visa bijusī Savienība izmalta caurcaurēm. Divas reizes esam bijuši Amerikā, vēl būts Nepālā, Indijā. Grūti pateikt, kura tā skaistākā valsts – katrai savs skaistums. ASV pirmoreiz bijām 1973. gadā, tie bija vēl padomju laiki, un uz mums skatījās šķībi. Vēlāk bija saiknes un sarakstīšanās ar tām latviešu ģimenēm, pie kurām dzīvojām. Bet tās nu pārtrūkušas, jo viņi arī veci cilvēki. Vēl man patika Vidusāzija, Kirgīzija – tās arī ir ļoti skaistas zemes,» tā dziedātājs.
Ar jaunāko sieviņu labi sadzīvo
Visvairāk duets izpildījis Raimonda Paula un Ulža Stabulnieka dziesmas. Mīļākā dziesma Ojāram visos laikos bijusi «Mežrozīte». Tā arī izpildīta daudz, visos koncertos. Kādreiz dziedātājs esot paskaitījis, cik dziesmu, tostarp arī dziesmu ciklu, ir viņa repertuārā, un iznācis ap 300. Tas ir daudz, atzīst skatuves mākslinieks. Jā, lai gan ir tik daudz gadu un problēmas ar muguru, ka tādēļ ar kruķīti jāstaigā, viņš vēl uzdziedot dažādos saviesīgos vakaros, uz kuriem viņu uzaicina. Galvenais, viņam joprojām patīk dziedāt. «Dziedāšana ir visa mana dzīve, bet es to apguvu pašmācības ceļā, nebeidzu «kondženi». Mācījos pie privātskolotājiem. Honorāri tolaik bija niecīgi – kaut kādas kapeikas. Tagad dziedātāji, ja ir tikuši uz strīpas, pelna diezgan labi, bet manos laikos bija pašvaki. Tāpēc jau man arī nekā nav. Mēs īrējam šo mājiņu kopā ar sievu Rutu. Viņa ir krietni jaunāka par mani – bišķiņ pāri piecdesmit. Ruta ir ekonomiste, un, paldies Dievam, mēs labi dzīvojam. Satikāmies pirms septiņiem gadiem,» par savu otro pusīti stāsta solists. Ojāram ir divas meitas – Dace un Endija, un dēls Lauris. Endija dzīvo Francijā, bet Dace Austrālijā. Dēls Lauris ir tepat Rīgā, bet ar viņu visvisādas ķibeles. Visi cīnās pa dzīvi. Uz Franciju tētis bijis ciemos pie meitas, bet uz Austrāliju nesanākot – pārāk tālu.
«Stabulnieka dziesmas ir ļoti foršas, bet es dziedu arī Paulu un Freidenfeldu. Es jau esmu tāds Paula «bērns», šī komponista izaudzināts un izlutināts. Kad es paņemu dziesmu, vienmēr skatos, vai tā man piestāv vai nepiestāv. Vārdi ir ļoti svarīgi – tagad, paklausoties jauno izpildītāju dziesmu tekstus, brīžiem tā bēdīgi paliek ap dūšu,» vērtē pieredzējušais mūziķis.
Trīs lietas labas lietas
Vai viņš ir laimīgs dzīvē? Var teikt, ka laimīgs un arī nelaimīgs. Laimīgs tu esi, ja esi dzīvs, ja kaut cik veselība turas – tā arī ir laime. Ar sievu Rutu arī Ojārs jūtas laimīgs.
Brīvajā laikā savu reizi mākslinieks aizbrauc copēt uz Baltezeru. Bet tagad ir muguras problēmas un ir grūti mašīnu stūrēt. «Kaut kā jau iztiekam ar manu pensiju un sievas algu. Tagad, kad man ir muguras problēmas, sieviņa vairāk dara mājas darbus. Man ir muguras skriemeļu iekaisums. Eju, dakterējos, bet īpaši man nekas nepalīdz. Eju uz masāžām – it kā palīdz, it kā nepalīdz. Margaritas Vilcānes 75 gadu jubilejas koncertā piedalīšos, ja varēšu paiet. Esmu uzaicināts kādu dziesmu nodziedāt. Ko dziedāt, to jau viņa izvēlēsies, jo tas jau Margaritas koncerts,» stāsta Ojārs.
Viņš vēl atceras savu 70 gadu koncertu «Splendid Palace» zālē, palicis gandarīts. Redzēs, kā tagad būs ar 75. jubileju.
Aizrunājamies par draugiem, un Ojārs pastāsta, ka viņam pāris vien esot palikuši, ne no tiem Grīziņkalna puikas gadiem.
Brīvajos brīžos palasot grāmatas, un viņam patīkot paviegla satura literatūra – bestselleri. Tādā veidā vienkārši atpūšoties. Televīzijā vērojot šovus un pašmāju seriālu «UgunsGrēks», kur spēlē labi latviešu aktieri. Ar vecajiem dziedātājiem gan neuzturot saikni, vienīgi ar Vilcāni šad tad sazvanoties – «Kā iet, ko dari?»
Ojārs pēc horoskopa ir Skorpions. Šīs zīmes pārstāvji esot sieviešu mīluļi un uz sievietēm kā traki. Tagad viņš saka, neesot vairs tie gadi, bet kādreiz ļoti patikušas sievietes. Ne velti māksliniekam bijušas trīs sievas – no pirmās izšķīries, otrā mirusi, un ar trešo tagad dzīvo. Trīs lietas labas lietas.
Pieprasa hitus
«Ziemā kopā ar sieviņu aizejam uz teātri, uz koncertiem. Vasarās aizbraucam uz laukiem pa ezeriem copēt. Oi, man bijuši labi lomi! Līdaciņas, ne ļoti lielas, bet, galvenais, daudz. Man ir draugi Usmas ezera krastā, un mēs tur atpūšamies katru vasaru. Braucam arī uz Baltezeru. Nedzīvojam vairs teltī, jo nav tie gadi, bet mājiņā. Mums ar sieviņu patīk arī pastaigas pa mežu, sēņošana,» par savām brīvā laika nodarbēm stāsta Ojārs. Viņš protot arī gatavot. Bet uz gatavošanu neesot liels entuziasts. Gatavojot skābu kāpostu zupu, kura pašam arī visvairāk garšojot – jo tā ilgāk pastāv, jo garšīgāka. To mākslinieks bieži vārot.
Īrētajā mājiņā ir skaisti, pat grīdas baltas, un ir tāds gaišs skats uz dzīvi. Diezgan dārgs gan tas prieks sanākot, bet kamēr varot turēt... Svarīgi, ka te ir klusi un mierīgi.
«Man ļoti patīk te, Vecāķos. Tepat ir jūra. Patīk pastaigāties gar jūru. Es agrāk dzīvoju Saulkrastos pie jūras. Tā ka es tāds jūrmīlis,» par sevi saka dziedātājs, un piebilst, ka tiešām tagad maz ko darot – palasa grāmatu vai parunājas ar draugiem pa telefonu.
Veselību un vēlreiz veselību
Ojārs paslavē savu sieviņu Rutu, ka viņa ir laba saimniece un viņiem kopā ir labi. Ruta jau tagad vairāk šoferējot, jo māksliniekam problēmas ar muguru. «Mans sapnis ir viens. Lai būtu veselība. Ja būs veselība, tad būs viss. Man kādreiz bija tāds mīļš kaķis, kurš nodzīvoja 12 gadus un tad aizgāja. Tagad es domāju, ka nav vērts iegadāties dzīvnieku, jo nezinām, cik ilgi mēs te būsim.»
Ojārs atzīst, ka katram vecumam ir savs skaistums. Kas nekait, piemēram, vecumdienās, kad tu paskaties, ka ārā labs laiks, un garastāvoklis – priecīgs. Var priecāties par dabu.
Skatuves meistars sarunas noslēgumā gan atzīst, ka pēc koncertiem vienmēr bijuši banketi un viņam bijušas šausmīgas attiecības ar zaļo pūķi. Bet kaut kā tam visam paša spēkiem ticis pāri. Sevišķi viņš atceras, kad braukuši pa Moldāviju, tad vīns lijis straumēm. Tā bijusi pamatīga problēma. «Visiem cilvēkiem novēlu veselību, veselību un vēlreiz veselību,» saka Ojārs.