11.novembra jubilāre: raidījuma Te! vadītāja Marta Selecka
«Tas ir ļoti forši – pamosties no rīta un ieraudzīt, ka visur ir izkarināti karogi. Uzreiz ir svētku sajūta!» saka Latvijas jaunatklāšanas raidījuma Te! vadītāja un šodienas gaviļniece Marta Selecka. Viņa atzīst: piedzimt Latvijai svarīgā dienā ir ļoti īpaši.
«Kad es piedzimu – tai tālajā padomju laikā, Lāčplēša dienas svinēšana bija aizliegta, un neviens par to arī nerunāja. Bet, gadiem ejot, es uzzināju, ka esmu piedzimusi Lāčplēša dienā, un nu jau tā ir izveidojusies par tradīciju šai dienā doties uz Daugavmalu, lai pie Rīgas pils noliktu svecītes – kā piemiņu varonīgajiem karotājiem,» stāsta Marta Selecka, atklājot, ka ģimenē šī tradīcija aizsākusies viņas 17. dzimšanas dienā. «Un pēc tam mājās parasti ir neliela ballīte. Tā kā nākamā ir darbdiena, visticamāk, kaut kā līdzīgi būs arī šovakar – mierīgi, kopā ar ģimeni.»
Uzaugusi piecu bērnu ģimenē, Marta neatceras, ka bērnībā dzimšanas dienas kā īpaši būtu svinētas. Iespējas bija ierobežotas, tāpēc vairāki svētki tika apvienoti – tēta dzimšanas diena, kas ir 6. novembrī, brāļa Mārtiņa dzimšanas diena 8. novembrī, plus vēl viņa vārdadiena 10. novembrī un Martas dzimšanas diena 11. novembrī. «Novembris mūsu ģimenē ir īsta svētku sezona, tāpēc arī tagad mēdzam šos svētkus apvienot.»
Interesanti, vai, piedzimstot rudens un ziemas mijā, šis laiks Martai arī emocionāli ir vismīļākais? «Nē, mans mīļākais gadalaiks ir pavasaris, to vienmēr ļoti, ļoti gaidu. Bet no bērnības man atmiņā palicis, ka tieši manas dzimšanas dienas rītā uzsnieg pirmais sniegs. Šī sajūta gan man vienmēr ļoti patika,» viņa atminas un nosaka, ka sniegu arī ļoti gaida – jo tad apkārt viss kļūs gaišāks.
Marta stāsta: lai arī Te! sezona tikko beigusies, jau jāsāk gatavoties jaunajai sezonai, kas sāksies pavasarī. «Šajā projektā esmu iekšā līdz ausīm, darbojos ne tikai kadrā, bet arī aizkadrā – nodarbojos gan ar izpēti, gan ideju ģenerāciju, gan latviskā koda šķetināšanu. Darbs ir ļoti aktīvs, taču es esmu apņēmības pilna pabeigt arī doktorantūras studijas Latvijas Universitātē, kur studēju komunikāciju zinātnes. Mācības jau esmu pabeigusi, tagad jāuzraksta doktora disertācija. Es rakstu par televīzijas auditorijām Latvijā – kā tās dalās, kā cilvēki saprot to, ko viņi redz, cik daudz no tā ietekmējas un tamlīdzīgi. Nodarbojos mazliet ar pētniecību, un tas ir ļoti interesanti,» atzīst LU doktorantūras studente.
Taujāta par vaļaspriekiem, Marta nosmej: laika tiem ir pietiekami daudz, drīzāk ir jāsaņemas uz strādāšanu un studijām. «Rudens man bija aktīvs kultūras baudīšanas laiks – man gribas apmeklēt visus teātrus, operu, iet uz kino, paspēt uz visiem festivāliem. Mēs ģimenē esam arī diezgan aktīvi ceļotāji – skolas brīvlaikā bijām aizbraukuši uz Tallinu, uz Helsinkiem, pagājušonedēļ atbraucu no Berlīnes, kur man bija neliels projekts ar Sabiedrības integrācijas fondu. Un vēl man ļoti svarīga ir māju sajūta – uzturēt to tādā kārtībā, lai būtu forši un omulīgi. Tāpēc citreiz, kad man ir brīvs, es varu arī šiverēties pa māju, lai pašiem sev radītu vēl jaukāku dzīves vidi.»
Bet par gadiem, «kas skrien kā stirnas», Marta nedomā. «Es jūtos baigi labi, un man ir sajūta, ka viss notiek tā, kā tam jānotiek. Nekas nav ne nokavēts, ne arī par ātru izdarīts. Es vairs neesmu zaļais gurķis, es jūtos piepildīta un ar sevi apmierināta. Jā, šis ir mans pats labākais laiks – gan attiecību, gan veselības, gan dzīves kvalitātes ziņā,» priecīgi atzīst šodienas jubilāre.