Šī mēneša beigās Ķīnā risināsies viens no pasaulē prestižākajiem skaistumkonkursiem Mrs Globe, kurā Latviju šoreiz pārstāvēs Anita Pužule, 32 gadus vecā fitnesa trenere. Par minētajiem konkursiem var domāt daudz un dažādi, bet šis vismaz ir tas gadījums, kad par savu pārstāvi mums nav jākaunas.
Lai gan līdz Mrs Globe konkursa finālam vēl pāris nedēļas, noprotams, ka Anitai Pužulei jau ir neliels stresiņš. «Novembris ir pienācis nesaprotami ātri, un teikšu godīgi – es nejūtos vēl visu sagatavojusi. Ir vesela kaudze ar tērpiem, kas vēl jāsakārto, ir virkne ar mājas darbiem, kas jāpabeidz, taču – jā, tūlīt būs, viss būs kārtībā!» tā Anita. Viņai šis būs tikai otrais tāda veida konkurss, Anita iepriekš ir piedalījusies skaistumkonkursā Mrs Universe 2014, kur finālā ieguva pasaulē estētiskākās sievietes titulu, – tas tiek piešķirts, ne tikai pateicoties vizuālajai dailei, bet arī gaumes un stila izjūtai, kā arī iekšējam skaistumam. «Šis bija vienkārši fantastisks tituls! Estētiskākā – man šīs tituls ļoti patika, jo mana dzīves uztvere atbilst šim apzīmējumam gan kā sievietei ikdienā, gan kā trenerei profesionālajā darbā,» priecājas Anita. «Lai cilvēkam ir skaists ķermenis, lai ap viņu ir savāktas domas un lai apkārtējā vide ap viņu ir sakārtota. Šī harmonija, ko es vienmēr ap sevi mēģinu veidot, manuprāt, varētu arī tikt raksturota kā estētiskums.»
Skaistumkonkursu apritē viņa nokļuvusi ar šīs nozares lauveņu Lienes Skulmes un Marikas Ģedertes starpniecību. «Viņas mani ļoti labi zina pēc piedalīšanās fitnesa un bodibildinga sacensībās. Esmu sevi pierādījusi kā patstāvīgu sievieti, kas spēj aizbraukt uz svešu valsti, uzkāpt uz skatuves un pierādīt sevi no vislabākās puses, turklāt arī diezgan sarežģītos un nekomfortablos apstākļos sevi parādīt maksimāli skaisti. Domāju, ka tādā veidā es arī nokļuvu šajā apritē.» Par pērn iegūto titulu viņa domā, ka to palīdzējusi iegūt pozitīvā enerģija: «Man nebija skaistumkonkursu iepriekšējās pieredzes, tāpēc vienkārši nācu ar savu noskaņu. Es biju gatava jebkam – ka mani gaida kaut kas neiespējams, varbūt nepatīkami starpgadījumi vai negācijas no citām dalībniecēm, bet, kad esi atvērta un patiesa, to nevar nepamanīt.»
No visas pasaules
Paredzams, ka konkursā piedalīsies dalībnieces no 60 valstīm. «Mums ir jādomā par savu profilu, jāveido prezentācijas par kādu konkrētu tēmu. Vērtēšana nenotiek tikai tajā brīdī, kad iznākam uz skatuves vakarkleitā, bikini vai vietējā dizainera darinātā tērpā, bet no pašas pirmās līdz pēdējai fināla dienai. Tās ir divas nedēļas. Žūrija vērtē personību, attieksmi, protams, arī izskatu. Jā, tas ir subjektīvi, bet tā jau visos šāda veida konkursos, kur tiek vērtēts cilvēks,» stāsta Anita.
Par jau minēto iespējamo negodīgo konkurenci dalībnieču starpā – viņa ne ar ko tādu nav saskārusies. «Esmu biedēta ar šiem stāstiem, taču – tfu, tfu, tfu, ar mani nekas tāds nav atgadījies! Jā, ir bijuši dažādi negadījumi, piemēram, meitene no Ziemeļamerikas noripoja pa skatuves baltajiem pakāpieniem un salauza roku, taču piecēlās, skaisti smaidīja un izturēja pasākumu līdz beigām. Bet tā nebija ļaunprātība. Protams, bija meitenes, kas turējās atstatus, bet vienalga bija drīzāk tā, ka parūpēsies par otru, palīdzēsi viņai aiztaisīt kleitu, aizdosi matu laku un sprādzes utt., nevis speciāli kaut ko mēģināsi ieriebt. Jo, izdarot citai kaut ko sliktu, tas taču mani augstāk nepacels. Varu tikai maksimāli izdarīt to, ko varu, kā arī palīdzēt citiem.» Kā noskaņoties šādiem konkursiem? «Katrai droši vien ir sava recepte, bet man galvenais ir sagatavoties morāli. Esmu sportiste, kas daudz piedalās gan Latvijas, gan Baltijas mēroga konkursos, līdz ar to man ir ļoti svarīga iekšējā izjūta. Ir lietas, ko es nekādi nevaru paredzēt, un tas patiesībā ir tas, kam jānoskaņojas. Ir galvenais atrast savu pieeju, savu filozofiju un iekšējo mieru – vai es eju tur karot vai draudzēties, vai parādīt labāko, ko spēju. Man ir ļoti veselīga un vienkārša pieeja dzīvei – es nemeklēju patiesību kaut kur ārpusē vai svešās filozofijās, es mēģinu saprast, kas man notiek galvā. Reizēm tas izdodas, reizēm tas ir mazliet sarežģītāk. Jo vienkāršāka un pozitīvāka pieeja dzīvei, jo tas ir skaistāk.»
Pierādīt pašai sev
No materiālā viedokļa šādi konkursi sievietēm neko nedod («Nauda kontā neripo, tikai pēc tam gadu var nepirkt šampūnus,» smejas Anita), tomēr ik gadu tajos piedalās neskaitāmas dalībnieces. «Es nevienam neko nevēlos pierādīt, bet man patīk jauna pieredze, iziet uz skatuves un pārbaudīt, ko es spēju, vai varu adekvāti noreaģēt sarežģītās situācijās. Šīs lietas man dod iespēju saprast citas sievietes, kas palīdz darba situācijās, saprast viņu iekšējo pasauli. Ja vienkāršāk – tiekot galā ar savu iekšējo pasauli, man ir daudz vienkāršāk saprast citus cilvēkus,» skaidro Anita. Protams, šādi konkursi dod arī jaunu kontaktu iespējas, un Anitai tas esot palīdzējis gan viņas biznesa lietās, gan ceļotprieka remdināšanai.
Par biznesa lietām: lai gan Anita ir diplomēta juriste, viņas pamatnodarbe ir fitnesa trenere pašas firmā Fitdiva. Iesaistījusies tajā, pateicoties māsai. «Viņa saka – Anita, ejam! Es domāju, ak dievs, ko mēs tur darīsim?! Bet viņai vienai esot bail. Nu labi, ja jau māsa lūdz... Kad aizgāju, sapratu, ka tas nav tikai večiem, ka meitenes, kuras tur darbojas, nepārvēršas par sporta zirgiem. Man iepatikās. Sākotnēji domāju, ka fitnesa konkursu skatuve nav domāta man, bet pēc pāris mēnešiem federācijas prezidente iedrošināja uzstāties. Paliku pēdējā. Man ir pietiekami daudz ietiepības, sāku analizēt, kāpēc tā gadījās, jo biju tiešām daudz strādājusi, ievērojusi visus norādījumus. Nonācu pie secinājuma, ka tas, kas der visiem, neder nekam. Sāku mācīties pati, izmācījos par treneri, sāku trenēt sevi pati,» stāsta Anita. Rezultāts – šā gada maijā viņa kļuva par pasaules čempioni bodibildingā un fitnesā, sacensības norisinājās Varšavā, tajās piedalījās vairāk nekā 350 labākās sportistes. «Sieviešu kategorijā ir shape, figure un bodyfitness – ja vienkāršāk runā, tad tās ir meitenes, kas trenējas, tad ir meitenes, kas ļoti, ļoti trenējas, un meitenes, kas ir kārtīgi uzkačājušās. Lietas, ko vērtē manā kategorijā, ir muskuļu tonuss, proporcionāls augums, māksla sevi pasniegt uz skatuves, kā arī, protams, vizuālais tēls. Skaistumkonkurss? Savā ziņā jā, taču meitenei obligāti jābūt trenētai – ar apaļīgu vēderiņu uz skatuves neparādīsies,» skaidro Anita.
Biroja darbs netīk
Savulaik Anita strādājusi arī par projektu vadītāju un mārketinga menedžeri. «Standarta biroja darbi, par kuriem zini – deviņos no rīta ir jābūt darbā, sešos vakarā būsi mājās, attiecīgajā datumā tev kontā ienāks konkrēta summa, dzīvē viss būs forši, un tev pat nemaz tā īsti ne par ko nav jādomā. Tas ir ļoti grūti, vismaz man.» Ar viņu komunicējot, ir diezgan grūti iedomāties arī, ka dzīvespriecīgā Anita ir juriste. «Man ir teicamnieces sindroms, man patīk mācīties!» viņa smejas. «Savulaik, izvēloties fakultāti, nebija viegli, jo nebija absolūti nekādas nojausmas, ko es gribu. Vai sekot līdzi sabiedrības spiedienam, jo ir taču tā sauktās pareizās profesijas?! Vai sekot brīvdomātājiem? Toreiz bija bums, kad daudzi gāja uz juristiem un ekonomistiem. Juridiskā fakultāte dod plašas zināšanas, arī šobrīd, veicot savu uzņēmējdarbību, man noder praktiski visas tur iegūtās iemaņas. Šis darbs, iespējams, nav man domāts, taču pieredze un iegūtie draugi – tas ir vienkārši ideāli!»
Pie fitnesa viņa, šķiet, ķērusies ar visu sirdi un dvēseli, lai arī daudziem tā liekas teju vai vīrišķīga nodarbe. «Jā, ir ļoti daudz stereotipu, taču pamazām izpratne parādās. Savukārt ar stereotipiem es nemaz vairs īpaši necīnos, jo es nespēju karot ar visu pasauli. Un man tas nemaz nav vajadzīgs,» nopūšas Anita. «Manā uztverē fitness nav vīrišķīga nodarbe – tas ir veids, kā uzturēt sevi tonusā, veidot skaistu figūru un proporcionālu augumu. Turklāt šis darbs ar sevi un sports ļoti palīdz sevi sakārtot iekšēji un garīgi. Katram ir sava labsajūtas formula.»
Anita Pužule