«Laikam būs jāsāk pastiprināti interesēties par to, kā svinama Mārtiņdiena, kādas ir šo svētku tradīcijas, citādi visādi helovīni un svētie valentīni tik ātri ienāk latviešu kultūrā, ka mūsu pašu latviešu gadskārtu paražas tiek nepelnīti piemirstas,» aizdomājas Nacionālā teātra aktieris Ainārs Ančevskis. Viņš ir piedzimis Mārtiņdienā, un šodien viņu sveicam 39. dzimšanas dienā!
«Es zinu, ka pēc Mārtiņiem senie latvieši sāka gaidīt ziemu, ka šī diena iezīmē rudens beigas, bet kādas ir šo svētku tradīcijas un kulināriskās izvirtības, es patiešām nezinu,» atzīstas šodienas gaviļnieks. Viņš nosmej: to, ka piedzimis Mārtiņdienā, ir gan pamanījis. «Tā kā mums kursā ir Mārtiņš [Egliens] un Mārcis [Maņjakovs], šī diena vienmēr tika svinēta. Tiesa gan, es jau biju tikai tāda maza piedeva – ā, jā, Aināram šodien dzimšanas diena... Bet es par to kreņķi neķēru,» aktieris pasmaida un atklāj, ka šodien viņam ir brīvdiena, kas nozīmē, ka nav ne mēģinājumu, ne izrādes. «Nezinu, tā ir nejauša vai plānota nejaušība, bet es nemaz neskumstu. Gluži otrādi, esmu ļoti pateicīgs teātrim, ka tā. Varēšu būt kopā ar ģimeni [sievu aktrisi Martu Grasi un dēlu Raiti, kuram ir 10 gadu] un nosvinēt savu dzimšanas dienu šaurā lokā, bez tuvākajiem četrsimt draugiem. Gan jau kāds pieteiksies ciemos, bet nekāda lielā svinēšana nebūs,» saka Ainārs Ančevskis. «Jo vecāks kļūstu, jo mazāk vēlos svinēt,» viņš tā kā pakoķetē un tad nosaka: kas zina, varbūt kas neprātīgs vēl ienāks prātā.
Neprātīgi un ar vērienu pirms četriem gadiem nosvinēta 35. dzimšanas diena. «Noīrējām busu un aizbraucām pie Laurīša [pavārs Lauris Aleksejevs] uz 36. paralēli. Tās tiešām bija vērienīgas svinības, bet šis jau ir tāds pavisam parasts cipars, tāpēc nekādas trakas ēverģēlības netaisīšu.»
Bet nepavisam parasts šobrīd aktierim ir mēģinājumu process pie režisora Valtera Sīļa, kurš uz Nacionālā teātra lielās skatuves iestudē Māra Bērziņa romānu Svina garša. «Nedaudz skarbs, bet ļoti aktuāls gabals. Feina valoda, atpazīstamas situācijas, varbūt ne gluži jaunākajai paaudzei, bet mana gadagājuma un vecākiem cilvēkiem pavisam noteikti. Nāk virsū Otrais pasaules karš, izsūtīšanas, Latvijā ienāk krievi, viss mainās. Arī cilvēki. Tā ir tēma, par ko ir jārunā un jāmēģina atvērt acis, ja kāds vēl domā savādāk...» uzskata talantīgais aktieris, kuram režisors uzticējis čekista lomu. Pirmizrāde plānota 4. februārī.
Sezonas otrajā pusē Aināram, iespējams, būs loma pie jaunā režisora Intara Rešetina, kurš Nacionālā teātra Aktieru zālē plāno iestudēt franču dramaturga Floriana Zellera lugu Tēvs.
Par darbu trūkumu vai pārslodzi, kad dienas kļūst par īsu, aktieris nekad nesūdzas, jo uzskata, ka Dievs neliek uz pleciem vairāk, nekā cilvēks spēj panest.
Viņš pats sev uz pleciem uzlicis vēlmi atmest smēķēšanu. «Jau pāris gadus par to domāju, mēģinu un nezaudēju cerību, ka reiz man tas izdosies. Skaidrs, ka vispirms galva ir jāsakārto un tas jāizdara man pašam, neviens cits no malas man to neiepotēs,» Ainārs sapratis. Viņš sapratis arī to, ka katram pašam ir jārūpējas par savu veselību, un viņš to dara, domājot labas domas.