TESTS: ko tavas ro­kas stās­ta par tavu rak­stu­ru

Viss sais­tīts ar vi­su, un, lai gan hi­ro­man­ti­ja un as­tro­lo­ģi­ja šķiet vi­sai tā­las, tā to­mēr nav. Šo­reiz ap­lū­ko­sim, kā ro­kas at­bil­sto­ši to for­mai un iz­ska­tam tiek ie­da­lī­tas pēc sti­hi­jām un ko tās lie­ci­na par pa­šu cil­vē­ku.

Zvaig­žņu tul­ko­ša­na un ro­ku lī­ni­ju la­sī­ša­na it kā ir di­vas pil­nī­gi da­žā­das no­za­res, to­mēr – zī­mes ir vi­sur, un in­for­mā­ci­ju ie­spē­jams ie­gūt no jeb­kā, jeb­kur un jeb­kā­dā vei­dā. As­tro­lo­ģi­jas un hi­ro­man­ti­jas līdz­īgās un at­šķi­rī­gās ie­zī­mes val­dzi­nā­ju­šas šo jo­mu pēt­nie­kus un in­te­re­sen­tus jau dau­dzu gad­sim­tu ga­ru­mā. Ne vel­ti arī plauk­stas pau­gu­ri­ņi no­sauk­ti pla­nē­tu vār­dā un at­bil­sto­šās lī­ni­jas stās­ta to pa­šu dzī­ves ce­ļu, ko as­tro­lo­ģis­kā kar­te.

To­mēr uz­reiz nav jā­steidz pē­tīt ne pau­gu­ri­ņi, ne plauk­stas lī­ni­jas. Daudz par cil­vē­ku var past­ās­tīt arī ro­ku for­ma, iz­skats, ādas stā­vok­lis, pirk­stu ga­rums, lo­cī­ta­vas. In­te­re­san­ti, ka ro­kas (plauk­stas) iz­skats at­ai­no arī to, cik ļo­ti sa­sprin­gti dzī­vo­jat, vai to, ka cen­ša­ties dzī­vot at­bil­sto­ši ci­tu priekš­sta­tiem par to, «kā ir pa­rei­zi». Stre­sa ie­tek­mē plauk­stās sa­ro­das daudz vai­rāk sī­ko lī­ni­ju. Sa­vu­kārt esot at­pū­tā, mie­ra pe­ri­odos, tās pa­zūd, ro­kas kļūst mie­rī­gā­kas, lo­ka­nā­kas – pa­rā­dās jū­su pa­tie­sā bū­tī­ba.

Šo­reiz past­ās­tī­sim par četr­ām ro­ku (ar to sa­pro­tot ro­kas da­ļu no plauk­stas lo­cī­ta­vas uz le­ju: plauk­stu, del­nas virs­pu­si, pirk­stus) for­mām un tām at­bil­sto­ša­jām sti­hi­jām – Ugu­ni, Gai­su, Ūde­ni, Zem­i. Pro­tams, dzī­vē re­ti ku­ram šie ap­rak­sti būs tik iz­teik­ti, glu­ži tā­pat kā re­ti sa­sto­pams tīrs «Ūdens cil­vēks» vai «Uguns cil­vēks». To­mēr pa­zī­mes ir vi­sai no­teik­tas, un ne­būs grū­ti ie­rau­dzīt arī ci­tu sti­hi­ju klāt­būt­ni un ie­tek­mi.

No sā­ku­ma no­lie­ciet ro­kas sev priekš­ā uz gal­da, tad pa­grie­ziet ar plauk­stām uz augš­u un uz­ma­nī­gi tās ap­ska­tiet.

Ze­me

Ja ro­ka ir kvad­rāt­vei­da, pirk­sti – īsi, stru­pi, ar kvad­rāt­vei­da na­giem, jums ir Ze­mes ro­ka. Tā no­rā­da, ka esat mie­rīgs, jums ne­pie­cie­šams būt pār­lie­ci­nā­tam par se­vi un vi­su pā­rē­jo, smags darbs nav ap­grū­ti­nā­jums, bet ne­pie­cie­ša­mī­ba iek­šē­jai sta­bi­li­tā­tei – daudz strā­dā­jot, ne­būt ne­jū­ta­ties slik­ti, tie­ši ot­rā­di, tas jums ir paš­sap­ro­ta­mi.

Plauk­stas fak­tū­ra ir raup­ja, ro­ka – it kā pa­sma­ga un nav pā­rāk lo­ka­na. Tā­du ro­ku īpaš­nie­kam bēr­nī­bā, ag­rā jau­nī­bā bi­ja jā­aiz­stāv sa­va iek­šē­jā jū­tu pa­sau­le no ār­ējās skar­bās re­ali­tā­tes. Ar lai­ku tas ļā­vis iz­vei­dot sa­vu pa­ša pa­tie­sī­bu un uz­celt aiz­sar­gmū­ri, kas pa­sar­gā no ār­ējās pa­sau­les.

Tā­das ro­kas mēdz būt ze­mes to­nī, smilš­krā­sas, brūn­ga­nas, ne­vis mai­gi ro­zā. Tas no­rā­da uz mie­rī­gu per­so­nī­bu.

Ro­kas pa­ras­ti ir sil­tas, lie­ci­not par la­bu sir­di, kas slēp­jas zem raup­jās ār­ie­nes. Par iek­šē­jo sta­bi­li­tā­ti un pār­lie­cī­bu lie­ci­na tas, ka lī­ni­ju nav daudz un tās ir no­teik­tas, dzi­ļi ie­zī­mē­tas plauk­stā.

Ūdens

Ūdens ro­ku uz­reiz var pa­zīt pēc tās ie­spai­dī­ga­jiem iz­mē­riem. Šā­das «lie­liz­mē­ra» ro­kas ir cil­vē­kiem, ku­ri in­stin­ktī­vi sa­jūt sa­vu dzī­ves ce­ļu, vi­ņiem ir ba­gā­ta, har­mo­nis­ku jū­tu pa­sau­le, spē­cī­gi at­tīs­tī­ti in­stin­kti. Del­nas apakš­ējais pa­cē­lums pie lo­cī­ta­vas glī­ti no­apa­ļots, kas ļauj no­jaust – šī per­so­na bie­ži rī­ko­jas im­pul­sī­vi.

Pirk­sti ir ga­ri, ne­re­ti ar iz­teik­tām lo­cī­ta­vu vie­tām, ļo­ti lo­ka­ni. Na­gi – ie­apa­ļi, ar la­bi ie­zī­mē­tiem pus­mē­nes­ti­ņiem. Tas lie­ci­na, ka «Ūdens ro­ku cil­vē­ki» ie­mā­cī­ju­šies rī­ko­ties sa­ska­ņā gan ar sa­vām, gan ci­tu emo­ci­jām. Plauk­stas ir mai­gas un mīk­stas, glu­ži kā spil­ven­tiņš, ar pa­tī­ka­mu ādas fak­tū­ru. Ūdens ro­ka ir gan spē­cī­ga, gan ta­jā pa­šā lai­kā arī ļo­ti lo­ka­na, kus­tī­ga. Tās īpaš­nieks prot pa­slēp­ties no ik­die­nas dzī­ves sprie­dzes, in­stin­ktī­vi at­ro­dot vei­du, kā ie­gūt sa­vu iek­šē­jo mie­ru. Ne­re­ti šo iek­šē­jo mie­ru sar­gā hu­mo­ra iz­jū­ta, tā pa­lī­dzot tikt ga­lā ar dzī­ves ne­die­nām. Šā ti­pa cil­vē­kiem va­jag skaid­rī­bu, gai­šu­mu – gan sev, gan ap­kār­tē­jiem, gan vi­sai cil­vē­cei. Lī­ni­ju plauk­stās ir daudz, un tās ir iz­vī­tas. Sirds un dzī­ves lī­ni­ja šiem cil­vē­kiem ir stip­rā­kas par prā­ta lī­ni­ju.

Ro­ka pa­ras­ti ir bal­ta, ar zil­ga­nām vē­nu dzīs­li­ņām; plauk­sta – vē­sa un daž­kārt mik­la. Tā iz­pau­žas kais­lī­bas, kas vir­mo dzi­ļi zem ār­ējā mie­ra. Par šiem cil­vē­kiem var teikt kla­si­ķa vār­diem – žo­gam, ku­ru uz­ceļ prāts, jū­tas vieg­li kāpj pār­i.

Uguns

Šīs sti­hi­jas ro­ka ir pa­ti ma­zā­kā no vi­sām, tās for­ma līdz­īga sve­ces lies­mai. Šā­du «Uguns ro­ku» īpaš­nie­ki ir pil­ni gran­di­ozām ide­jām un ra­do­šām at­klās­mēm. Del­na ir ovā­la, pā­rē­ja uz lo­cī­ta­vu ļo­ti plū­de­na, pirk­sti ir pa­īsi, to­mēr smal­ki, slai­diem ga­liem.

Šie ļau­dis ir vis­no­taļ im­pul­sī­vas da­bas, ta­ču at­šķi­rī­bā no Ūdens ro­ku cil­vē­kiem ne­vis sa­vu dzi­ļo, iek­šē­jo emo­ci­ju dēļ, bet tā­pēc, ka vi­ņiem ne­pie­cie­šams ne­pār­trauk­ti ro­sī­ties. Ja šā­di cil­vē­ki ra­da sa­vu īpa­šo ide­ju (to va­rē­tu dē­vēt pat par uz­mā­cī­gu ide­ju) un se­ko tai, ro­ka būs lo­ka­na. Ja vi­ņi vi­su sa­vu dzī­vi ir spies­ti kaut ko da­rīt pie­spie­du kār­tā, pa­kļau­jo­ties ci­tiem cil­vē­kiem vai ap­stāk­ļiem, ro­ka būs past­īva.

To­mēr Uguns ro­kas īpaš­nie­ki ap­vel­tī­ti ar stip­ru gri­bas­spē­ku. Šīs ro­kas vis ne­da­rīs ne­ko tā­du, ko tā­pat vien gri­bēs kāds cits.

Uguns ro­kas cil­vē­kiem ir sva­rī­gi tas, kā vi­ņi iz­ska­tās pā­rē­jās pa­sau­les acīs, tā­pēc, vis­ti­ca­māk, ovā­lie, augš­pu­sē sa­šau­ri­nā­tie na­gi būs glī­ti ma­ni­ki­rē­ti.

Ro­kas pa­ras­ti ir ro­zā vai pat sar­ka­nī­gā krā­sā, sil­tas, pat kar­stas. Tas no­rā­da uz mu­tu­ļo­jo­ša­jām kais­lī­bām, kas ir vi­sai sa­pro­ta­mi tik ener­ģis­kai un ko­mu­ni­kab­lai per­so­nī­bai.

Plauk­stas lī­ni­jas ir dzi­ļas un ar dau­dziem sa­za­ro­ju­miem – tas lie­ci­na par ne­pie­cie­ša­mī­bu uz­krāt da­žā­du vei­du pie­re­dzi, kā arī par va­ja­dzī­bu pēc pār­mai­ņām. To­mēr šīm pār­mai­ņām ir jā­būt ne­vis jeb­kā­dām, bet tā­dām, kā­das tās vē­las re­dzēt Uguns ro­kas saim­nieks.

Gaiss

Šau­rā, slai­dā Gai­sa ro­ka no­rā­da uz ra­do­šu po­ten­ci­ālu un in­te­lek­tu. Tās īpaš­nieks ir ap­vel­tīts ar at­tīs­tī­tu prā­tu, māk­sli­nieks un no­va­tors.

Ro­ka ir tik smal­ka, ka ļauj sa­ska­tīt kau­lu sa­vie­no­ju­mu vie­tas, āda pār pirk­stu lo­cī­ta­vām šķiet glu­ži kā no­stiep­ta.

Pirk­sti ir no­smai­li­nā­ti, na­gi – man­deļ­vei­da, ne­re­ti vieg­li zil­ga­ni ar sī­kiem pus­mē­nes­ti­ņiem. Šāds cil­vēks ir ap­vel­tīts ar iz­ci­lu prā­tu, kas mu­di­na ie­dzi­ļi­nā­ties vis­dzi­ļā­ka­jos un ne­iz­pro­ta­mā­ka­jos dzī­ves no­slē­pu­mos un mis­tē­ri­jās.

Del­nai nav iz­teik­tas pār­ejas uz lo­cī­ta­vu. Plauk­stu ādas fak­tū­ra ir mai­ga, sam­tai­na.

Gai­sa ro­ka ir ļo­ti kus­tī­ga, kus­tī­bas ir vieg­las un da­bis­kas, lo­cī­ta­vas taus­tot šķiet vi­sai stin­gras – tas lie­ci­na par per­so­nas iz­lē­mī­bu un ātr­o do­mā­ša­nu.

Ašais prāts ļauj šiem cil­vē­kiem rī­ko­ties ātr­āk par ci­tu sti­hi­ju ļau­dīm. Rei­zēm tas lie­ci­na arī par pār­mē­rī­gu im­pul­si­vi­tā­ti.

Šā­da ti­pa ro­kas ir bā­las, āda – sau­sa un vē­sa. La­bi sa­ska­tā­mi sī­kie asins­va­di, kas vīd cau­ri te­ju caur­spī­dī­ga­jai ādai kā smal­kum smalks zir­nek­ļa tīk­liņš. Tā­di cil­vē­ki ra­du­ši vi­sām dzī­ves pro­blē­mām rast in­te­lek­tu­ālus ri­si­nā­ju­mus, prā­ta dik­tē­tas at­bil­des, tur­klāt vi­ņiem ne­būt nav žēl ar sa­viem at­klā­ju­miem un ri­si­nā­ju­miem da­lī­ties arī ar ci­tiem.

Lī­ni­jas nav dzi­ļas, ir vi­sai sa­za­ro­tas un lie­ci­na par ana­lī­tis­kām prā­ta spē­jām. Gai­sa ro­kas cil­vē­kam jā­mā­cās ap­vie­not prā­tu un jū­tas, lai dzī­vē gū­tu pa­tie­su lai­mi.

Rak­sta tap­ša­nā iz­man­to­ti ma­te­ri­āli no M. G. Bro­de­ras un L. Le­nar­das grā­ma­tas «As­tro­lo­ģi­ja (so­li pa so­lim)».