Deju skolas «Dzirnas» vadītājs un horeogrāfs Agris Daņiļevičs, kā arī viņa ģimene ir aktīva dzīvesveida piekritēji. Kas par to, ja aiz loga drēgns rudens, Daņiļeviča ģimene izbaudījusi aktīvu atpūtu pie Gaujas.
«Oktobra sākumā, kad bija ļoti skaists laiks, ar ģimeni devāmies uz Gauju. Baudījām rudens dienu, un viens no mērķiem bija ienirt upē un paskatīties, kas notiek zem ūdens. Šāds ūdens, kāds šobrīd ir Gaujā, ļoti dzidrs un sekls, ir ļoti rets moments,» atklāj horeogrāfs. Tik skaistu rudeni, kāds tas ir šogad, Agris neatceras. Kā viņš stāsta, nirstot ieraudzījis visus Gaujas iemītniekus, ieskaitot vēzi, kas apliecina ūdens tīrību. «Mani iepriecināja raudas, asari, līdakas, sapali, brekši un grunduļi. Rudenī zem ūdens skaidri var ieraudzīt arī lasi. Sastapos arī ar bebru, kurš bija pieslējies pie vienas saknes. Viss bija pārsteidzoši skaisti,» nosaka Agris. Viņš secinājis, ka šobrīd Gauja ir tik sekla, ka dziļākās bedres ir labi ja divarpus metru dziļumā. Pie klintīm, iespējams, četru līdz sešu metru dziļumā. Taču ne vairāk.
«Pie piedzīvojumiem noteikti var pieskaitīt arī to, ka atradām vienu malu zvejnieku tīklu un izvācām no upes. Darvas piliens šajā pienā bija neskaitāmas alus bundžiņas zem ūdens. Tur ir diezgan briesmīgs grautiņš, un gribu aicināt cilvēkus tā nedarīt! Ja viņi iemet kaut ko ūdenī, tas nogrimst un pazūd no acīm, taču īstenībā tas nemaz tā nav. Ūdens ir tā vieta, kur ir ārkārtīgi grūti kaut ko pēc tam sakopt un novākt,» pārliecināts ir Daņiļevičs. Zem ūdens netīrumi krājas gadiem ilgi. Un principā zem ūdens var atrast pilnīgi visu – ko vajag un ko nevajag. Pamatā tās ir alus bundžas un pudeles, visādi aiz sevis atstāti maisiņi. «Tas ir tas, kas prieku mazina. Bet Gauja tagad ir ļoti skaista. Arī pagājušajā nedēļā biju peldēties, bet bija ļoti auksts ūdens. Temperatūra bija mīnusos, un līdz ar to ūdens temperatūra ļoti pazeminājās. Laši gatavojas nārstam. Man ļoti žēl, ka cilvēki tagad lašus atļaujas ar harpūnām medīt. Lai lasi nošautu, nav vajadzīga pilnīgi nekāda meistarība. Mums vairāk jādomā, lai tie vairotos. Man pilnīgi pietiek ar to, ja es lasi esmu redzējis zem ūdens. Man galīgi neprasās to caurumot ar harpūnu,» teic horeogrāfs.
Gauja ir Agra bērnības upe, un kādreiz viņš tajā peldējās ļoti regulāri. «Tagad nav vajadzības peldēties Gaujā, jo no mūsmājām 25 metru attālumā atrodas Aunīškalna ezers. Un tajā peldos katru rītu. Tagad pārstāju aukstuma dēļ. Katru rītu man ir tāds rituāls, ka pirms peldēšanās pabaroju karpas. Lielākās pat ir astoņus kilogramus smagas. Karpām ir tāda īpatnība, ka viņas ziemās guļ un nebarojas. Kad karpas pārstāj nākt baroties, es pārstāju peldēties. Godīgi sakot, es pārstāju bišķiņ ātrāk – kad paliek ļoti auksts,» palepojas Agris.