IESKATIES: Māmiņas vēstījums skolotājiem

Sociālajos tīklos iedzīvotāju uzmanību piesaistījis kādas māmiņas vēstījums skolotājiem, aicinot fokusēties uz labo, nevis slikto.

"Kā man nepatīk sarkanas pildspalvas ieraksti bērnu dienasgrāmatās! It īpaši, ja čupām raksta piezīmes, komentārus. Nu tik sadarbību neveicinoši un neiedvesmojoši tas ir! Labo ziņu nav. Nekādas uzslavas nav. Kas bērnam labi sanācis, tas pazūd klusumā. Toties maziņš misēklītis momentā tiek piefiksēts, izcelts trekniem burtiem. Tieši tāda pat pieeja bieži vien jūtama arī attieksmē uz vecākiem.

Šī pieeja tā iesūcas cilvēku šūnās, ka viņi pēc tam kļūst meistari kritizēšanā, nosodīšanā, nepieņemšanā. Un pirmkārt jau sevis. Un tas tiek iemācīts jau mazotnē. Kā tas stāsts par pareizrakstību, kad pasvītro, izlabo visu to, kas nav izdevies gana skaisti, bet pilnīgi nepamana skaisto un izdevušos.

Lūk, mans ierosinājums izglītības sistēmai un tās darbiniekiem! Mācieties paši pamanīt to, kas izdodas. Slavējiet! Velciet to saulītē! Bet to, kas nav tik ļoti izdevies vai pavisam nav sanācis- tas lai paliek otrajā plānā vai vispār tiek ignorēts.

Jebkādus misēkļus var pagriezt labvēlīgā rakursā un te lieliski palīdz, tā saucamais, sviestmaizes princips. Vispirms pasaki kaut ko labu. Pa vidu iestarpini to ne īpaši foršo un pabeidz atkal ar kaut ko labu.
Sviestmaizes princips ir mana ikdiena. Bez tās būtu galīgi traki, jo reizēm skola nokauj bērnos jebkādu interesi un motivāciju censties. Tad nu mēs kopā meklējam to foršo. Arī skolotājos, kuri aizskāruši, aizvainojuši. Bērni paši prot atrast pat gluži neforšās situācijās pozitīvo un atkal ceļās un iet. Bet nu jau gudrāki, stiprāki, neatkarīgāki, iecietīgāki. Es par labo. Par izdošanos. Par sadarbību. Par līdzvērtību.
Par Dzīvību.