8.septembra jubilārs: Latvenergo vadītājs Āris Žīgurs

Šodien a/s Latvenergo vadītājs Āris Žīgurs svinēs apaļo 50 gadu jubileju. Ja precīzāk – viņš to varētu svinēt, taču, visticamāk, to nedarīs, jo atkal būs ieracies darbos.

Latvenergo nav maza kompānija, tās šefs ir nopietna figūra, tātad – vai Rīgā netiks apturēta satiksme, pa ielām nelēkšos kavalēristi, Vērmanes dārzā nebūs kārtīgas svinības ar lašiem un nēģiem smalkiem viesiem.

«Nekāda īpašā atzīmēšana nesanāks, jo jāstrādā – lieli svētki ne pilīs, ne uz balta zirga nav paredzēti. Visticamāk, ka cilvēki, ar kuriem strādāju vai ilgāku laiku esmu kopā strādājis, pēcpusdienā atnāks uz kādu tortes gabaliņu,» Neatkarīgajai stāsta Āris Žīgurs. Arī nedēļas nogalē viņam nekas neesot ieplānots – kompānijas šefs neesot plaša mēroga svinību cienītājs. «Lieliski atceros, ka arī 30 gadu jubileja bija parasta darbadiena, kad līdz vēlam vakaram pavadīju pie toreizējās Latvenergo vadības, pie Romualda Laveikas, darba sanāksmē un, septiņos vakarā atgriežoties no tās, atradu pie sava darba kabineta durvīm kolēģu nolikto kliņģeri. Un neviena cilvēka, visi jau bija mājās!» bez nožēlas balsī stāsta Āris Žīgurs. Jāatgādina, ka viņš ilgus gadus bija Rīgas siltuma direktors – iespējams, tieši tā arī vislabāk palicis cilvēku atmiņā.

Citas jubilejas svinētas? «40 gadus es nesvinēju apzināti – varbūt tā ir kaut kāda māņticība. Biju atvaļinājumā, pavadīju to tepat, Latvijā, kopā ar ģimeni. Taču ar četrdesmitgadi saistās gan kāds kuriozs: kad man bija 41, tad pie manis pēkšņi ieradās sveicēji un apsveica apaļajā jubilejā. Labi, labi, paldies, bet par gadu nokavējāt! Kaut kā cilvēki bija pārskatījušies vai sajaukuši,» smejas Āris Žīgurs. Protams, šis kuriozs godam novērsts un tortei simboliski viena svece klāt pielikta.

Cik bija noprotams sarunā ar Neatkarīgo, arī par dāvanām viņš daudz neiespringst – lepni Rolex pulksteņi vai tamlīdzīgas raudzes prezenti Āri Žīguru īpaši nesaista. Taču kāda dāvana tomēr ir gan īpaša. «Dzīvē ir saņemtas daudz un dažādas dāvanas, no daudz un dažādiem cilvēkiem, es negribētu kaut ko īpaši izcelt. Taču joprojām gaišā atmiņā ir mana astoņu gadu dzimšanas diena, kad vecāki uzdāvināja tolaik deficītos mehāniskos konstruktorus – no tiem viens bija ļoti bagātīgas komplektācijas, toreizējā Vācijas Demokrātiskajā Republikā ražots. Iespējams, ka tieši tie veidoja manu izpratni par to, no kā sastāv mehānismi. 70. gadu sākumā izvēle rotaļlietu veikalos bija ierobežota, tā patiešām bija liela vērtība, un es to vēl tagad labi atceros,» atminas Latvenergo prezidents.