Arī reperis GACHO izsaka savu viedokli bēgļu jautājumā
Reperis GACHO jeb īstajā vārdā Gatis Irbe arī izteicis savu viedokli par pašreiz, iespējams, aktuālāko jautājumu- bēgļiem Latvijā.
"Bēgļi pa labi, bēgļi pa kreisi. Visur uzglūn bēgļi, kas vēl tikai varbūt nāk, un kas jau ir - visos mēdijos, cilvēku galvās un bailēs, uz papīra un ciparos. Bēgļi vai imigranti - visi ļauni bandugāni, narkomāni, sociālo pabalstu dīcēji, un tamlīdzīgie.
Bet es gribētu tomēr izvairīties viņus visus tik ļoti kategorizēt.
Tā nu ir sanācis, ka pēdējo 5 gadu laikā es un mēs kā grupa, esam mēģinājuši paplašināt savu redzesloku un pieredzi samērā daudz strādājot ārpus Latvijas - rakstot un ierakstot dziesmas, filmējot videoklipus, strādājot ar dizainu, un tā tālāk.
Attiecīgi daudzus no jums varbūt šīs dziesmas kaut kādā mērā ir aizkustinājušas. "Kas Tu Esi?", "Tava Pasaule", "Da Nu" jebšu "Karuseļi", "I Love R***" jeb "Es Mīlu Tevi, Rīga", un daudzi citi skaņdarbi radušies ar tā saukto imigrantu palīdzību. "Dzīvo, Dzīvo" vispār ir piedalījušies "imigranti" no a līdz z. Galbeigās, puse jaunākā albuma ir radusies pateicoties cilvēkam, kura vectēvs emigrēja uz Zviedriju. Arī mēs paši esam savulaik ļoti iedvesmojušies no cilvēkiem, kas Zviedrijā atrodas pateicoties tolerancei pret imigrāciju. Un ļoti iespējams, ka daudzi no viņiem nevarētu būt tie, kas ir tagad, ja viņiem šādas iespējas netiktu dotas. Tāpat, kā varbūt dažu labu reizi šīs vai citas valsts vārds netiktu iznests pasaulē pozitīvā sasniegumu gaismā.
Tiesa, braucot turp, bieži vien esam redzējuši arī tumšo pusi - visus šos rajonus, bezdarbu, utt., kas nav izdomājums.
Tā nu ir sanācis arī, ka mūsu pašu tautieši ir devušies strādāt uz citām valstīm. Kā darbīga tauta, reti ir dzirdēts, ka mūsējie kaut kur taisa "sūdus", bet gan drīzāk pacieš verdzībai līdzīgus apstākļus par grašiem. Un tomēr liela daļa no viņiem tur iespējams jūtas laimīgāki un pašpietiekamāki. Un strādā.
Respektīvi, ko ar šo visu es gribēju pateikt ir, ka uzņemt šādus bēgļus vai imigrantus varbūt nemaz nav tik "tabu" tēma un ir apspriežama. Bet sarunās vajadzētu piedalīties nevis, lai paklausītu, bet lai diktētu. Ja cilvēkus vajag uzņemt, tad kā būtu, ja
- viņus nevis sagaidītu ar atplestām rokām, bet gluži kā bargākās valsts un privātājās iestādēs, aicinot darbā, notiktu diezgan stingras pārrunas ar kādu "apsardzes" dienestu un tiktu izsniegti dažādi personības testi, kuri ļautu saprast - kāds ir cilvēks, viņa "bekgraunds", kādi ir viņa dzīves mērķi. Attiecīgi pēc šī arī varētu saprast un izvērtēt mūsu kā valsts labumu un perspektīvas attiecībā uz katru bēgli. 250 bēgļi? To var izdarīt un tas ir jādara, nevis atplestām rokām jāsagaida tos, kuri noleks no plosta pirmie. Kad mēs ieceļojam valstīs, kuras nav ES, mums taču arī uz robežas jautā - pat, ja tas ir tikai 2 nedēļu ceļojums atvaļinājumā - kas esi, ko dari, ar ko pelni maizi, vai ir ģimene un ko plāno šeit darīt?
- regulāri kontrolētu, kā viņiem šeit dzīvojas. Ja nav nekāda progresa - visu gaišu!
- šie pabalsti un bērnu naudas būtu līdzvērtīgi mūsu pašu cilvēkiem maksātajiem. Kādā sakarā viņiem vajadzētu maksāt vairāk un par kādiem nopelniem tieši - tas būtu jaudīgi, ja kāds to varētu saprotamā valodā pastāstīt.
- un vispār - kāpēc visas sarunas tiek iesāktas tieši no pabalstu un kaut kādu valsts maksājumu perspektīvas? Pusgadu vai 9 mēnešus, kā bezdarbniekiem, samaksā, lai tiek uz pekām un pietiek. Drīzāk vajadzētu padomāt, kā viņus iekārtot darbā vai kā veicināt darba devēju interesi nodarbināt šos cilvēkus. Pelnītu naudu sev, valstij un sabiedrībai kopumā. Piemēram, Latvijā pietrūkst dažādu tradicionālo virtuvju - tā pati Eritrejas vai Etiopejas virtuve būtu interesanta. Bet labā līmenī to var pasniegt tikai 'native' cilvēki nevis mūsu pašu censoņi lasot wikipedia rakstu, kas tad ir tie zināmākie viņu virtuvju ēdieni un svarīgākās to sastāvdaļas.
Respektīvi verdikts - no multikulturālisma nav iespējams izbēgt. Bet no tā var arī daudz ko iegūt. Tai reizēm ir arī savs šarms. Citas mentalitātes - iespējams, daudz mērķtiecīgākas. Jaunas izpratnes par lietām. Varbūt arī cilvēkus, kuri mums var būt vēlāk par piemēriem.
Bet - tas nav jāpalaiž pašplūsmā, bez kontroles. Drīzāk - jānosmeļ krējumiņš."
