SARUNA: Man patīk dzīvot
 
«Man ir jautājuši, vai es gribētu kaut ko uztaisīt lielajos teātros. Gan jau pienāks mana kārta un es kaut ko uztaisīšu, bet man nav tādu ambīciju. Mani interesē teātris kā process, iespēja runāt ar sabiedrību teātra valodā caur formām, kas varbūt nav ļoti klasiskas,» saka Kārlis Anitens. Viņš šovasar ieguvis režijas maģistra diplomu un iestudējis izrādi Tā tik bija vasara! ©F64

«Man rudenī paliks četrdesmit gadu, un man vairs nav vajadzības pēc slavas un tituliem. Es daru to, kas man patīk un sagādā gandarījumu,» saka dramaturgs un režisors Kārlis Anitens. Viņš veidojis Muzikālā teātra 7 jauno piedzīvojumu izrādi ģimenei Tā tik bija vasara!. Viņa pārziņā ir arī izrādes scenogrāfija, tērpi un režija. Pirmizrāde – piektdien Saulkrastos.

Izrāde veidota, iedvesmojoties no savulaik populārās rakstnieces Zentas Ērgles darbiem Tā tik bija vasara un Noslēpumainais atradums. Izcilās rakstnieces aizrautīgā literārā pasaule ielikta šodienas krāsās, un izrāde būs skatāma arī Valmierā (25. jūlijā), Alūksnē (31. jūlijā), Tukumā (1. augustā), Madonā (8. augustā), Ikšķilē (14. augustā), Bauskā (21. augustā) un Kuldīgā (22. augustā).

Dignājas namu bērni

«Iepriekšējos desmit gadus Muzikālā teātra 7 vasaras brīvdabas izrādes iestudēja režisors Voldemārs Šoriņš, un par šo darbu viņam arī sakām milzīgu paldies. Šo gadu laikā esmu izaudzis arī es – 2005. gadā uzrakstīju pirmos Vella kalpus, un tā tas aizgāja. Sākumā īsti nesapratu, kas tas teātris ir, bet šīs vasaras izrāde ir mans pirmais darbs jau kā diplomētam režisoram,» lepni saka Kārlis Anitens, kurš šovasar pabeidzis maģistrantūru Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Teātra mākslas programmā. Viņam vienmēr paticis vispirms darīt un tad pielikt klāt teoriju, lai saprastu, kur varbūt ir kļūdījies un ko darīt citādi.

Jauniestudējuma autors atklāj, ka šogad viss būs citādi: jauna radošā komanda, jauns horeogrāfs, jauni mūzikas aranžētāji un jauns piedzīvojums, kurā satiksies divi laikmeti – vecie labie laiki un iespējām bagātā šodiena. Pieaugušajiem tā būs iespēja salīdzināt, kas mainījies un kas palicis nemainīgs kopš Zentas Ērgles laikiem, bet jaunajai paaudzei – ieraudzīt sevi no malas. «Man pašam aug divas meitas, kurām ir astoņi un desmit gadi un kuras ir šo mūsu varoņu vecumā. Mēs bieži dzirdam, ka mūsdienās bērni sēž pie datora, neiet ārā, bet man ir palaimējies – gan mani, gan manu kaimiņu bērni no mūsu daudzdzīvokļu mājas visu dienu dzīvo ārā. Kā manā bērnībā – no rīta desmitos iziet un vakarā desmitos netīri velkas iekšā. Ja bērniem ir ko darīt, viņi iet ārā,» sapratis Sāras Esteres un Sonoras tētis, atklājot, ka jaunās izrādes prototipi nāk no Dignājas namu pagalma.

Divas tonnas

Kārlis Anitens stāsta, ka jauniestudējumā bērnu lomas spēles aktieri, kuriem ir 40 un vairāk gadu, bet gados jaunie spēlēs pieaugušos. «Tas nemaz nav viegls uzdevums. Jo vieniem ir jāatgriežas bērnībā un atkal jāmēģina domāt kā bērniem, jāatrod sevī bērna funktieris, bet gados jaunākajiem jākļūst vecākiem. Tas ir milzīgs izaicinājums,» uzskata izrādes autors, neslēpjot prieku, kā aktieri atveras, ļaujas naivumam, patiesumam un tiešām kļūst kā bērni.

Pavisam neparasts šovasar ir arī uzveduma scenogrāfiskais risinājums – dekorācija veidota no divām tonnām second hand apģērba. «Apģērbs ir dažādās krāsās, un no tā var uzradīt gan jūru, gan smilšu pludmali, gan villu jūras krastā, kur notiek izrādes darbība,» stāsta šīs idejas autors. Viņam patīk būt radošajā procesā no idejas līdz realizācijai, tāpēc viņa pārziņā ir arī kostīmi un, kā viņš pats saka, viss haoss, kas valda pamestajā villā.

Kārlis Anitens arī sev iedalījis vienu epizodisku lomu. «Es esmu bēbis, ratiņos. Arī man, gatavojot šo lomu, nācās atcerēties meitas šai vecumā – cik it kā nevarīgs ir tāds bērns, bet tajā pašā laikā cik ļoti labi viņš visu saprot. Starp citu, manas meitas un māsas meita arī spēlē šai izrādē – viņas ir 92 gadus vecas kundzītes. Tas, kā viņas pārtaps par šīm vecajām dāmām, skatītājiem būs pārsteigums. Varu atklāt vien to, ka viņām talkā nāks Akvelīna Līvmane, Gunta Virkava un Lidija Pupure. Nu, man jau pašam tas viss patīk!» aizrautīgi stāsta izrādes režisors, paužot cerību, ka arī skatītājiem tas būs feini pavadīts vasaras vakars. «Katrā ziņā, mums pašiem tas ir piedzīvojums – šo darbu uztaisīt. Un vasarā, kas ir tik īsa, ir vajadzīgs kāds piedzīvojums!» uzskata Kārlis Anitens.

Ķermenis un prāts

Zinot, ka visu jūliju būs jāstrādā, Kārlis Anitens vienu piedzīvojumu – atpūtu laukos – sev sarūpēja jau vasaras sākumā. Bet vēl viens piedzīvojums vēl tikai būs. «Man ir forša draugu kompānija, ar kuru kopā pēdējos divus gadus apceļojam Latviju ar velosipēdiem. To esmu atklājis sev kā jaunu hobiju. Es nevarētu teikt, ka esmu maz izbraukājis Latviju, bet viens ir braukt ar mašīnu un divās stundās kaut kur nokļūt, bet otrs – šo ceļu mērot ar velosipēdu un ieraudzīt, cik Latvija ir dažāda. Tāpēc tāds piedzīvojums būs obligāti.»

Pie ikdienas obligātās programmas piederas arī sports. «Gadi iet, un kaut kā jau tas korpuss kopā ir jātur,» viņš pasmaida un atzīst, ka viņam ir tuva antīkā filozofija: ka harmoniju var iegūt tikai tad, ja trenē gan ķermeni, gan garu. Nu jau vairāk nekā trīs gadus viņš nopietni aizrāvies ar fiziskām aktivitātēm. Turklāt dara to profesionāli – Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā ir izmācījies par grupu nodarbību treneri, papildus izgājis TRX piekares sistēmas instruktoru apmācību un nu DCH studijā vada grupu nodarbības. «Kāpēc to darīju? Tāpēc, ka cilvēks apņemas ārkārtīgi daudz, bet, tiklīdz jāsāk darīt, ir atrunas. Un sportošana ir viena no lietām, ko visvieglāk var nolikt malā – aiziešu rīt, parīt, aizparīt. Es sapratu: ja izmācīšos un man šai jomā būs darbs, man nebūs variantu – man būs jābūt formā, jo citiem varu likt darīt tikai to, ko pats varu izdarīt. Un, ja man pašam būtu sevi jāvērtē, tad to nu gan uzskatu par savu sasniegumu – ka es to izmācījos!» saka Kārlis Anitens, piebilstot, ka, regulāri trenējoties, jau redzams rezultāts – ne tikai ķermenis kļuvis mundrāks, arī prāts strādā daudz labāk.

Trenējis izturību

«Jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt,» viņš saka, kad jautāju, kā iespējams apvienot tik dažādas aktivitātes. Viņš sporto un vada grupu nodarbības, klubā Austrumu robeža spēlē teātri – komēdijās Padomi precētiem pāriem, Mūsu pašu republika un Burvīgie blēži, darbojas Latvijas radio 1, kur ir Latvijas Radioteātra projekta Re!Starts mākslinieciskais vadītājs, kā arī gatavojas šīs vasaras brīvdabas uzvedumam. Turklāt viņam taču ir arī ģimene. «Kad bija jāgatavojas sesijai, dažbrīd bija sajūta, ka visa ir par daudz, taču palika laiks arī atpūtai. Patiesībā es sevi diezgan daudz esmu trenējis uz izturību,» atzīst Kārlis Anitens, uzsverot, ka viņam patīk būt nemitīgā kustībā, iet un darīt. «Man patīk dzīvot! Un tad jau viss arī sanāk!»

Ieguvis režisora diplomu, Kārlis Anitens atklāj: viņu interesē vides teātris – kur nozīme ir vietai, kur teātris notiek. «Rīgā tāda vieta ir Austrumu robeža, kur arī taisīju savu diplomdarba izrādi Burvīgie blēži. Man ļoti patika tas, ko tur radījām – ka skatītāji, pašiem nemanot, kļuva par spēlētājiem, izrādes beigās nonākot diezgan kutelīgā situācijā... Šī izrāde bija kā eksperiments, to esam parādījuši jau 20 reizes un nākamsezon turpināsim. Es šai jomā vēlos iet tālāk, tāpēc jaunajā sezonā man padomā ir izrāde Pēdējā ekskursija. Tā notiks muzejā, skatītāji būs muzeja apmeklētāji, bet aktieri – gidi. Kas notiks ekskursijas laikā, kāpēc tā būs pēdējā un kuram tā būs pēdējā, tas atklāsies izrādes laikā.»

Bet kā režisors aizpildīs laiku, kas tagad iegūts, kad studijas ir pabeigtas? Kārlis Anitens pasmaida un saka, ka gan jau ko izdomās.

Kārlis ANITENS

  • Dramaturgs, režisors, treneris
  • Dzimis 1975. gada 9. oktobrī Smiltenē
  • Izglītība: Smiltenes ģimnāzija (1994); bakalaura grāds Latvijas Universitātes (LU) Vadības un ekonomikas fakultātes biznesa vadībā (1998) un maģistra grāds vadzinību maģistra programmas vadības teorijas apakšprogrammā (2000); LU Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātes sertifikāts rakstniecības teorijas un prakses apakšprogrammā (2009); Fitness Anywhere Inc. TRX piekares sistēmas starptautiskā instruktora sertifikāts (grupu nodarbību treneris, 2011), Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrantūra (Teātra mākslas programma, 2015)
  • Nodibinājis Muzikālo teātri 7 un rakstījis libretus un dziesmu tekstus šī teātra brīvdabas mūzikliem Vella kalpi (2005), Robinsona dārgumi (2006), Dāvana mūsdienu sievietei (2007), Vella kalpi (2014), Tā tik bija vasara! (2015)
  • Ar lugu Lauvu būris uzvarējis nozīmīgākajā Eiropas lugu konkursā New Plays from Europe (2008)
  • Sarakstījis un iestudējis seriālu Konteksti Latvijas Radioteātrī (2014); scenārija autors TV3 šovam Es mīlu tevi, Latvija (2014)
  • Divas meitas – Sonora (10) un Sāra Estere (8)