Ar roka vecmeistara Roberta Plānta uzstāšanos vakar Salacgrīvā noslēdzās trīs dienas ilgais Positivus Festival maratons. Nākamais būs jubilejas festivāls – desmitais.
Pagaidām oficiālu datu par Positivus apmeklētāju kopējo skaitu vēl nav – trūkst datu par ārzemēs pārdoto biļešu skaitu, taču uz aci tas varētu būt aptuveni tāds pats kā pērn, proti, apmēram 25 000 cilvēku. It kā piektdien un arī sestdien pa dienu šķita, ka cilvēku ir ievērojami mazāk (par to Neatkarīgās apskatniekam žēlojās arī tirgotāji), bet sestdienas vakarā pie abām lielajām skatuvēm uz ekscentriskās Charlie XCX un britu rokgrupas Kasabian koncertiem sanākušais milzu pūlis lika šīs domas mainīt – tāds pērn nebija manīts ne pie Kraftwerk, ne pie Elbow, ne pie Elijas Goldingas. Interesanti, kā šodien jūtas estrādes soliņi: vispirms uz tiem sakāpa pirmajās rindās sēdošie Čārliju redzēt gribētāji, pēc tam nekas cits neatlika otrajā rindā sēdošajiem utt., līdz pat pašai pēdējai rindai. Klausītājiem pa soliņiem lēkājot, tie krakšķēja un brakšķēja neganti, bet var jau būt, ka izdzīvoja.
Pērn gandrīz trešā daļa no visiem apmeklētājiem bija ārzemnieki, un arī šogad festivāla teritorijā bija dzirdamas visdažādākās valodas. Uzrunājot apmeklētājus, stāsti par ierašanās iemesliem bija dažādi. Piemēram, itālis Otavio Kambjēri pastāstīja, ka jau trīs gadus dzīvo Igaunijā, kur veido savu biznesu, bet uz festivālu ieradies, jo to iecienījuši igauņu paziņas. Otavio atzina, ka Positivus ir «ļoti interesants festivāls, kur var kārtīgi atpūsties un baudīt mūziku», turklāt atzinīgi vērtēja kultūru Baltijas valstīs, jo «jauni cilvēki šajās zemēs ir ļoti motivēti un aktīvi – Itālijā tik liela darbība un vēlme profesionāli attīstīties ir ļoti reta». Tālu dzimtene ir Saulo Bertolino Dos Santošam, kurš ir brazīlietis, bet Positivus apmeklē jau otro reizi. Kāpēc? Tāpēc, ka «šis ir brīnišķīgs festivāls». Savukārt austrālieši otrajā dienā jau bija iejukuši kopējā pūlī un viņus varēja atšķirt vien pēc ap pleciem apmestā savas valsts karoga – viņi Salacgrīvā bija ieradušies atbalstīt savējos, trakulīgo psihedēliskā roka grupu King Gizzard & The Lizard Wizard, kas rībināja pat uz divām bungām.
Kam pārdevis dvēseli Positivus direktors Ģirts Majors, nav zināms, taču laika apstākļi viņa stūrēto festivālu ar retiem izņēmumiem lutinājuši gandrīz vienmēr. Labi, pērn pēdējā dienā lietusgāze to gandrīz ieskaloja Rīgas jūras līcī (svētdienā atvēsināt sareibušās galvas nemaz nenāca par nāvi), bet šogad, kamēr piektdien negaiss darīja savus zvēradarbus praktiski visā Vidzemē, Salacgrīvā laika apstākļi uzvedās rāmi. Arī sestdien – stundiņa lietus, un viss. Policijai un mediķiem daudz darāmā arī nebija: padsmit sejas narkotisko vielu reibumā, telšu pilsētiņā izrakta burka ar 20 maisiņiem marihuānas, daži sadzīviski incidenti, daži pārdzērušies un slimnīcā nogādāti, vēl pa kādai brūcei, sastiepumam utt. – uz kopējā apmeklētāju skaita tas nudien ir nieks (ja vien kaut kas šokējošs neatgadījās svētdien). Arī pie niansēm bija piestrādāts, sākot no ceļu remontdarbu pārtraukšanas posmā aiz Baltezera, lai raitāka satiksme, beidzot ar ēdināšanas zonas paplašināšanu, lai badā nemirtu arī tie, kas ikdienā nepārtiek no frī kartupeļiem un burgeriem. Rezultātā preses konferencē Ģ. Majoram nebija ko pārmest – piekasīties varētu vienīgi pie nelielām programmas dīvainībām, proti, paplikā sestdienas dienas vidus un grupas Pienvedēja piedzīvojumi ielikšanu vienā uzstāšanās laikā ar Placebo.
Par festivāla piedāvājumu. Spēcīgi un labi bija Kasabian un Placebo (droši vien arī Plānts), aizrāva negantā Charlie XCX, daudzām patika Toms Odels, tāpat Jungle un arī Everything Everything, absolūts atklājums bija labdabīgi ārprātīgā Viljama Doila soloprojekts East India Youth, kā arī Ghostpoets utt. Igauņi sarīkoja milzīgus dziesmu svētkus savējo Curly Strings uzstāšanās laikā, mūsējie atbildēja ar kaut ko līdzīgu pie The Sound Poets hita Kalniem pāri. Lielāko ažiotāžu no mūsu grupām radīja Inokentijs Mārpls, taču īpaši izcelt varētu Da Gamba uzstāšanos uz lielās skatuves kopā ar Normunda Šnē diriģēto Simfonieta Rīga orķestri un kori Juventus. Šo uzskaiti gan varētu turpināt bezgalīgi – muzikālā programma šogad bija izcila.