Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Izklaide

15.jūlija jubilāre: sertificēta astroloģe Guna Kārkliņa

Guna Kārkliņa: «Savu dzimšanas dienas un vispār šīs vasaras vislielāko dāvanu esmu jau saņēmusi – volgai, ar ko pēdējā laikā visvairāk nodarbojas mans dēls, nupat piešķirts vēsturiskā spēkrata sertifikāts» © F64

«Dzīve šobrīd ir ļoti dinamiska. Žurnālam Praktiskā Astroloģija izstrādājam nākotnes plānus, jo produkts ik pa laikam ir jāpamaina. Un radoši intelektuāli darbi vienmēr nāk komplektā ar zināmu stresu un spriedzi,» atzīst žurnāla Praktiskā Astroloģija galvenā redaktore Guna Kārkliņa. Šodien viņai aprit 51 gads, bet dzīves straujais ritms pieprasa būt gatavai uz dažādiem pavērsieniem arī svētku svinēšanā.

Sertificēta astroloģe «neskatās zvaigznēs», lai zinātu, kāda ballīte būtu vislabākā – vērienīga vai intīma, viņas svinību ritmu nosakot «dzīves proza un iekšējā izjūta». Guna Kārkliņa atklāj, ka iespējami trīs dzimšanas dienas svinēšanas scenāriji un ka galīgo lēmumu viņa pieņemšot tikai dzimšanas dienas rītā. «Ja nebūs iespējams sakārtot darbus tā, lai dienu izbrīvētu absolūti brīvu no darbiem, tad svinēšu Rīgā, un tad iespējami divi varianti – vai nu kopā ar bērniem (Kristiānu (27), Karīnu (24) un Kristapu (22) - L.R.), kuriem jau ir otrās pusītes un vecākiem, vai nu atļaušos paklīst pa Rīgas krogiem, iegriezīšos tajos, kuros jaunības gados daudz tusēts, kur pavadīti daudzi jauki brīži kopā ar draugiem un kolēģiem. Aizpagājušajā gadā tā izdarīju, satiku jaukus cilvēkus, forši papļāpājām. Un viņiem nemaz nav jāzina, ka man ir dzimšanas diena. Ja ne tikai šajā, bet arī nākamajās dienās nebūšu piesieta Rīgai un būšu gatava braukt 170 kilometrus, tad pamukšu uz lauku īpašumu Lejasciemā un šo dienu pavadīšu mežā, mierā un klusumā,» stāsta Guna un piebilst, ka, iespējams, ciemos atbraukšot tikai skolas laika draudzene Īrisa no Cēsīm.

Visvairāk viņa vēlētos dzimšanas dienu pavadīt «1867. gadā celtajā guļbūvītē ar maizes krāsni, vietā, kur apkārt tikai purvi un zaķi, buki un rukši», jo darbs pie žurnāla esot bijis gana nogurdinošs, un 170 kilometru attālumā no Rīgas, kas vienlaikus nozīmē arī steigu, pienākumus un neatliekamus darbus, esot vislabākā vieta, kur atjaunot spēkus. «Manā dzīvē ir kā tramvajā – tajā ienāk un no tās iziet dažādi cilvēki, un tā bijis visu mūžu. Reizēm gribas vienatni. Patiešām,» saka Guna. Turklāt svinēšana absolūtā vienatnē neesot nekas neierasts. Guna atceras, ka uzreiz pēc skolas absolvēšanas viņa aizbraukusi uz Ļeņingradu (šobrīd Sanktpēterburgu) un savu 19. dzimšanas dienu svinējusi tālu no mājām. Tā noticis arī divus turpmākos gadus, kad Guna ap savas dzimšanas dienas laiku turp devusies ar vēlmi iestāties Teātra, mūzikas un kinematogrāfijas institūtā.

Jau trešajā paaudzē viņa ir rīdziniece, bet viņas tēta dzimta – no Lejasciema puses. Pirms kāda laika Guna izdomājusi, ka vēlētos vietu laukos, kur pamukt no darba dunas, un, tādu meklēdama, apbraukāju pusi Latvijas. Kad apskatījusies māju Lejasciemā, jau mājupceļā sapratusi, ka īstā ir atrasta.

Pēdējos gados viņai vairs nekārojoties rīkot lielas balles. Kādreiz svinējusi visu, ko vien var, ar viesu desmitiem un lustēm pāris dienu garumā. «Mainījies to cilvēku loks, kas man svarīgi dzīvē. Protams, daži ir svarīgi vienmēr, bet ir pamainījies plašākais loks, un šobrīd daudz svarīgāka man ir intelektuālā komunikācija. Tā notiek ar daudziem, jo mainās intereses, veidojas citas prioritātes,» atzīst astroloģe. Lai vai kur un kā viņa svinēšot, izcila mielasta nebūšot. Lai gan Guna daudz ko protot gatavot, viņa izbaudot, ka bērni lieli un «katrs savā teritorijā», un, tā kā viņa dzīvojot viena, tad atļaujoties ēst kafejnīcās un benzīna uzpildes stacijās, jo nav «ne patikšanas, ne gribēšanas nodarboties ar saimnieciskām lietām».