VAKARA ZIŅAS: Ciemos pie daiļās jātnieces – aktrises Ievas Aleksandrovas-Eklones

Pie aktrises Ievas Aleksandrovas-Eklones un viņas zirga Milorda ciemojamies Carnikavas novada zirgu stallī «Ekvi», kuram visapkārt varen plašas Eimuru pļavas. Zirgiem te ir īsta paradīze. Šobrīd Ievai un Milordam ir neliela atelpa no sacensībām, jo zirgs, dauzoties barā, ir izkāvies ar citu zirgu un mazliet savainojies.

Ierodoties staļļa pagalmā, Ieva un Milords jau lepni soļo mums pretim. Sasveicinoties aktrise atklāj, ka pirms mūsu atbraukšanas paguvusi Milordu apmazgāt, izžāvēt un izķemmēt krēpes, kas eleganti krīt uz vienu sānu. Pēc visām skaistumkopšanas procedūrām Milords mīlīgi glaužas pie saimnieces. Ieva atzīst, ka sirmu zirgu īpašniekiem ir jāiegulda daudz vairāk laika un pūļu, lai vizuāli sapostu savu zirgu. «Man ar Milordu sacensību norises vietā jāierodas divas stundas pirms starta, jo zirgs jānomazgā un jāpagaida, lai izžūst. Un tikai tad varam darīt visu pārējo. Sirmu zirgu īpašnieki sapratīs, par ko es runāju,» atklāj saimniece.

Milordam patīk fotografēties. Zirgs graciozi atmet krēpes un apstājas, lai iepozētu fotogrāfa Ģirta Ozoliņa fotokamerai. Ieva novērojusi, ka Milordam ļoti patīk fotografēties uz izrādīties. Tālāk mūsu ceļš ved uz Eimuru pļavām. Milords ir paklausīgs un, plūkdams zāli, ko likt uz kārā zoba, paklausīgi soļo līdzās saimniecei.

Dzīvnieku mīļotāja

Zirgs nav Ievas Aleksandrovas-Eklones kaprīze, bet gan nopietns hobijs: «Katru dienu pie zirga nebraucu. Sanāk kādas rīs reizes nedēļā. Tveicīgajās vasaras dienās, lai nemocītu zirgu, dodos izjādēs tikai agri no rīta vai vēlu vakarā un reizēm pat mēnessgaismā. Šis hobijs patērē daudz laika, bet, ja cilvēks prot plānot savu laiku, tad viņš atradīs laiku arī savam vaļaspriekam. Neesmu sajūsmā, ja cilvēki nelietderīgi izmanto savu brīvo laiku. Iespējams, ka nākotnē vēl vairāk būšu stallī, jo esmu kļuvusi par sertificētu zirgu jāšanas treneri. Rinda ar mācīties gribētājiem jau ir izveidojusies, bet sāku pamazām strādāt ar iesācējiem. Palīdzu veidot pozitīvu attieksmi pret zirgu. Ir jāsaprot, ka zirgs nav inventārs, bet dzīvnieks, par kuru jārūpējas.»

Ieva sevi dēvē par dzīvnieku mīļotāju, jo privātmājā, kas atrodas Pierīgā, ir gan kaķi, gan suns. «Jau no bērnības mana lielā mīlestība bija zirgs. Taču tētis uz manu jautājumu, vai jaunas mašīnas vietā labāk nebūtu nopirkt zirgu, atbildēja, lai es paaugos. Kad beidzot tiku pieaugušo kārtā un mācījos kinoaktieru studijā pie Arnolda Liniņa, mums, topošajiem aktieriem, bija zirgu treniņnodarbības Kleistos. Tobrīd likās, ka esmu visu iemācījusies. Taču, kad sāku šai lietai pievērsties nopietni, secināju, ka patiesībā neko neesmu iemācījusies,» atklāj aktrise, kas jau septiņus gadus aizrāvusies ar zirgiem.

Draudzība ar Milordu

Pirms sešiem gadiem Ievai radās iespēja tikt pie sava zirga, kuram saimniece deva vārdu Milords. «Lēdmanē saimniekam par sliktu apiešanos ar zirgiem bija konfiscēti 12 zirdziņi. Šis bija zirgucis, kuru visi sportisti izbrāķēja, sakot, ka viņš ir idiots un hļupiks un ar šo zirgu sportā nav nekādas iespējas piedalīties. Zirgs tobrīd ar priekškājām spēra cilvēkiem un nevēlējās ne ar vienu komunicēt. Līdz ar to šis zirgs nevienam nebija vajadzīgs. Pastāvēja iespēja, ka viņš nonāks gaļas kombinātā. Protams, zirgs izskatījās neatbilstoši savam vecumam. Viņš 4,5 gadu vecumā izskatījās pēc divgadīga. Taču ar neatlaidīgu darbu un pacietību panācām, ka šis zirdziņš sāka izskatīties pēc zirga, un tad arī sākām startēt sacensībās. Kamēr vien Milordam neapniks, tikmēr startēsim. Cīnāmies uz priekšu, protams, ka konkurence ir spēcīga, bet man tas patīk. Katru gadu arvien vairāk jātnieku nāk klāt. Skatīsimies, cik tad mēs tālu tiksim,» par savu draudzību ar Milordu stāsta Ieva.

Šobrīd saimniece un viņas zirgs ietur pauzi un nepiedalās sacensībās, jo, dauzoties zirgu barā, Milords ir izkāvies un mazliet klibo. «Jā, tā tas mēdz notikt. Man ir svarīga Milorda veselība, tādēļ gaidu, kad viņš atkal būs uz strīpas. Šovasar jau esam startējuši pirmajos trijos Latvijas Federācijas kausa posmos ar pietiekami labiem rezultātiem,» piebilst Ieva. Uz sacensībām Ievu un viņas Milordu aizvizina vīrs Elvings Eklons, kas speciāli šim nolūkam ieguvis autovadītāja apliecību, kas zirgu ļauj vadāt ne tikai pa Latviju, bet arī doties uz starptautiska mēroga sacensībām ārpus dzimtenes. Šovasar Ievai un Milordam vēl priekšā Baltijas līgas sacensību otrais posms Lietuvā. «Par iespēju piedalīties starptautiska mēroga sacensībās man jāsaka liels paldies tirdzniecības centram «Spice», kas mani atbalsta finansiāli,» piebilst aktrise.

Brīnumainās dziedināšanas spējas

Kāpēc Ieva ir tik kaislīga zirgu mīle? Tāpēc, ka kopā ar zirgu viņa jūtas kā miera ostā. «Kad esmu ar zirgu, ir jāaizmirst par visu citu. Jākoncentrējas tikai uz zirgu, jo citādi viņš tevi nometīs zemē un pats iet mājās. Ja nav īpašās saiknes ar zirgu, tad nekas nevar sanākt. Tas ir kaut kas līdzīgs meditācijai un jogai. Cilvēks zirga mugurā atslēdzas no ārējās pasaules un tādējādi atpūtina smadzenes. Tieši tāpēc ļoti daudziem biznesa cilvēkiem ir zirgi. Viņi uzkāpj savam zirgam mugurā un aiziet mežā. Relaksējas un atpūšas, un uzņem pozitīvās enerģijas devu. Zirgs ir ļoti pozitīvs un labdabīgs dzīvnieks. Zirgs ir saimnieka spogulis. Nav ļaunu zirgu, ir ļauni saimnieki. Ja cilvēks pret zirgu izturēsies slikti, tad zirgs atdarīs. Arī man ar Milordu sākums nebija viegls, jo zirgs bija pieradis, ka viņu nedzirdīja, nebaroja un gāja viņa boksā ar dakšām rokās, tāpēc arī viņš cēla priekškājas un spēra cilvēkiem. Ko tad citu varēja gaidīt, ja tāda bija attieksme pret zirgu? Tagad, kad nāku ciemos pie zirga, vispirms viņu pacienāju ar kādu kārumu. Milordam garšo banāni, un viņš nesmādē arī papriku. Vasarā pats svarīgākais ir ganības ar svaigu zāli. Te zirgs dzīvo barā savu zirga dzīvi. Zirgs nav manu sportisko ambīciju apmierināšanai, viņš ir mans partneris. Mums ir sadarbība, jo viens otru cenšamies uzklausīt. Bez zirga jātnieks ir absolūta nulle. Tādēļ man ir svarīgi, kā Milords jūtas. Protams, reizēm rodas arī kādas nesaskaņas, bet tāpat ir arī ģimenē. Ne vienmēr viss ir rožaini un saulaini. Lasu arī ļoti daudz literatūru angļu un krievu valodā par zirgu kopšanu,» stāsta Ieva.

Pirms diviem gadiem viņa piedzīvoja nopietnu traumu, kad, auļojot ar Milordu pa mežu, kritusi un lauzusi kaklu. Paldies dievam, ka galvā bijusi ķivere. Rehabilitācija noritējusi veiksmīgi, un Ieva atkal atgriezusies pie zirga, kas, sajutis saimnieces veselības problēmas, palīdzējis atgūties. «Lai arī fizioterapeits, ķirurgs un mans vīrs neļāva atgriezties zirga mugurā, kamēr man uz kakla bija šina, es pa kluso braucu uz stalli. Rāpos lēnām uz sedliem, un zirgs, juzdams manas problēmas, vizināja mani kā bēbīti, lēni un uzmanīgi. Man tas bija vajadzīgs, jo pēc kritiena veselu mēnesi nejutu daļu no kreisās rokas. Zināju, ka man palīdzēt var tikai zirgs. Atlika uzkāpt zirgam mugurā, kā roka kļuva jutīga. Zirga brīnumainās dziedināšanas spējas jau sen ir pierādītas,» piedzīvoto atminas Ieva.

Jātniece ar šmaugo vidukli

Aktrisei vecmāmiņa reiz stāstījusi, ka ar zirga sviedriem var izārstēt arī elpošanas ceļu slimības – klepu un iesnas: «Ja slimība ir klāt, vajag patīrīt stalli un doties nelielā izjādē ar zirgu uz mežu. Zirgs ātri sasvīst, un tad arī var saelpoties zirga sviedrus, un iesnas un klepus pāriet kā nebijis.»

Ieva, kura ziemu un vasaru auļo zirga mugurā, var lepoties ar stipru veselību un spēcīgu ķermeni: «Jāšanas sports attīsta ļoti daudzas muskuļu grupas, arī dziļos muskuļus, kurus ar trenažieru palīdzību nav iespējams attīstīt. Sievietēm zirgs palīdz nostiprināt vēdera muskulatūru, tiek trenēta ne tikai vēdera prese, bet arī sānu daļa. Jātnieces var dižoties ar šmaugu vidukli. Nākamā vērtīgā lieta – zirgs nostiprina muguras muskulatūru, mugurkaulu un kakla daļu.»