RECENZIJA: "Marta Migla" - "MM"

  Instrumentālā roka grupas „Marta Migla” debijas ripulis nāca klajā jau šā gada pirmajos mēnešos, taču tikai tagad nonāca apskatnieka rokās – labāk vēlu, nekā nekad. Grupas pirmsākumi meklējami 2005/2006 gadā, kad trīs paziņas - Jānis Traviņš (ģitāra), Dace Zariņa (bass) un Līga Zariņa (bungas) sanāca kopā, lai veltītu laiku muzikāliem eksperimentiem.

Ar laiku veidojās savs skanējums, sākās eksperimenti ar ģitāras atbalsīm un tika radīti vairāki skaņdarbi. 2010. gada pavasarī pie bungām sēdās Edgars Liljē, turklāt grupai pievienojās jauns „dalībnieks”: „Cassio VL-1” miniatūrisks bērnu sintezators. Kā „Marta Migla” apvienība pirmoreiz uz skatuves kāpa 2010. gada rudenī, klubā „Depo”. Šajā klubā grupa ar koncertiem ir atgriezusies vairākkārt, vēl spēlēts arī „Nabaklab”, „Space Dog” un Ģertrūdes ielas teātrī, izmests līkums arī pa Lietuvu un Igauniju, bet nesen spēlēts Miera ielas vasarsvētkos. Albums „MM” ierakstīts pērn studijā „Lauska” producenta un skaņu režisora Kaspara Bārbala vadībā, tajā iekļautas 11 kompozīcijas. Pēdējā pieejamā informācija liecina, ka „Marta Miglas” sastāvs ir ievērojami paplašinājies. Tuvākās uzstāšanās – 3. jūlijā „Pagalms Fest” Jūdažos, 31. jūlijā „Laba daba” Līgatnes novada Ratniekos.

PAR. Ja šis disks virpinās CD atskaņotāja, tad dzīvot tas netraucē. Ir arī pa kādai labai idejai, piemēram, kompozīcijā „Pirmais” (ja tā to precīzi sauc).

PRET. Nav gandrīz neviena argumenta, kāpēc vajadzētu klausīties vai vismaz noklausīties šo grupu. Spēlē, varbūt pat labi spēlē – nu un tad?! Absolūti neuzrunā, turklāt pat pie visas šī skaņu materiāla nabadzības dažas kompozīcijas vienalga pamanās izklausīties līdzīgi.