8.jūlija jubilārs: kādreizējais žurnālists Voldemārs Hermanis
«Lai arī manu gadu robeža jau ir drusku simboliska un psiholoģiski tā līnija tiek novilkta, jo it kā sākas tā vecīguma ēra, es tomēr vēl nealkstu tai pievienoties,» smaidot saka kādreizējais ārpolitisko notikumu komentētājs, žurnālists Voldemārs Hermanis. Viņu šodien sirsnīgi sveicam 80. šūpuļsvētkos!
«Ja tu neļauj ierūsēt locekļiem un smadzenēm, ja apzinies savu varējumu amplitūdu, kusties tik tālāk!» viņš saka par saviem astoņdesmit. Voldemārs Hermanis ir izaudzinājis trīs dēlus, kuri viņam dāvājuši 12 mazbērnus. Viņš joprojām ir radošs un aktīvs, un šodien, savā dzimšanas dienā, jubilārs kopā ar pieciem mazbērniem būs Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, kur XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ietvaros būs vērojamas folkloras kopu individuālās programmas Riti raiti. «Tur nebūs svinēšana, tas būs vienkārši ar mazbērniem kopā pavadīts laiks. Jo ne visi mazbērni dzīvo Latvijā, un pārāk bieži nesanāk būt kopā,» jubilārs paskaidro, sakot, ka tādējādi šī dzimšanas diena varētu paiet mazāk pamanīti. Šīs apaļās jubilejas svinēšana nav iespējama arī tāpēc, ka dzīvesbiedre Irēna pirms nedēļas paklupusi un salauzusi kāju.
Voldemārs Hermanis stāsta: viņa ikdiena, par laimi, nav vienmuļa. «Ļoti aktīvi dzīvoju līdzi pasākumiem, kas bija saistīti ar Raiņa un Aspazijas simtpiecdesmitgadi. Piedalos dažādās interesantās sarunās un konferencēs – vai Latvijas Zinātņu akadēmijā, vai Latvijas Ārpolitikas institūtā. Viena no pēdējām bija starptautiska zinātniska konference Baltijas ceļš uz neatkarību diasporas arhīvos, kur kopā bija pulcēti astoņu valstu speciālisti. Šī tēma man ir tuva. No vienas puses, tāpēc, ka caur Dzimtenes Balsi esmu bijis saistīts ar latviešu diasporām, toreiz teiktu – trimdas problēmām, un, no otras puses, tāpēc, ka tā ir mūsu vēsture. Es dzīvoju līdzi tam, kā mēs rekonstruējam savu pagātni un kā pieņemam to vēsturi, kas ir tik ļoti daudzšķautņaina un pretrunīga un kur ir tik daudz cilvēku, kurus nevar novērtēt tikai pozitīvi vai tikai negatīvi,» stāsta ārpolitisko notikumu speciālists. Viņš atzīst, ka aiz inerces joprojām pieslēdzas informācijas tīkliem, un tas nav tikai internets. «Satelīttelevīzijas kanāls, kurā sekoju līdzi drudzim ap Grieķiju, ir France 24, franču kanāls angļu valodā, kas ir ļoti aptverošs, objektīvs un analītisks. Informācijas avotu šodien ir daudz, un es ar interesi tiem sekoju,» stāsta Voldemārs Hermanis.
Viņš priecājas, ka, pateicoties dēliem, joprojām var būt apritē un arī paceļot. Pirms diviem gadiem abi ar dzīvesbiedri bijuši interesantā braucienā pāri Andalūzijai līdz Gibraltāram, kur grupas vadītājs bija viņu vidējais dēls Ivars. Savukārt, pateicoties vecākā dēla Alvja aktivitātēm teātra pasaulē, pirms mēneša baudījuši Vīnes burvību. Tur sešas dienas viņu uzraudzībā bija arī četrgadīgais mazdēliņš Kajs. «Bijām arī slavenajā Burgtheater, kur Alvja režijā top Gogoļa Revidents,» viņš nosaka, piebilstot, ka pirmizrāde plānota 4. septembrī.
Ko gaviļniekam novēlēt? «Lai nebūtu kritumu – tiešā un pārnestā nozīmē. Nesagumt. Un – lai mani tuvinieki būtu laimīgi! Lai mazbērni atrastu katrs savu vietu, un lai viņiem neviens nespētu atņemt spēju brīnīties!».