Māksliniece Ieva Bondare ģimenes un tuvāko draugu lokā atklājusi savu desmito personālizstādi «Iepīt sauli vainagā», kas iekārtota Bauskas pusē jaunatvērtajā Mazmežotnes muižas koncertzālē.
Ieva Bondare sarunā ar »Vakara Ziņām« atklāj, ka par pilna laika mākslinieci sevi vēl nevar dēvēt, jo paralēli gleznošanai viņa ir mamma ar visiem pienākumiem. Māksliniece sapņo, ka reiz pienāks laiks, kad meitas izaugs un ikdienas pienākumi vairs nebūs aktuāli. «Pienāks brīdis, kad varēšu gleznot dienu un nakti, un aizmirst par to, ka man no rīta jāceļas un jādod bērniem brokastis. Tad varēšu, nenovelkot pidžamu, pievērsties gleznošanai. Taču pagaidām man pirmajā vietā ir ģimene un atbildība par bērniem.»
Ieva glezno katru dienu: «Tādēļ arī droši varu teikt, ka mana profesija ir māksliniece. No rīta meitenes pavadu uz skolu un dodos uz darbnīcu, kas atrodas mūsmājās, gleznot. Nekad neesmu slēpusi, ka negleznoju tad, ja slikti jūtos. Es gribu radīt laimīgu mākslu, kas priecē citus un rada labu enerģiju. Vēlos cilvēkiem nodot pozitīvo vēstījumu, nevis kaut ko negatīvu. Gleznoju, tikai kājās stāvot. Ja man jautā, kā uzturu fizisko formu, atbildu, ka esmu nepārtrauktā kustībā. Gleznojot pieliecos un atliecos, un ņemu no grīdas krāsas, kā arī darbojos ar bērniem.
Manai darbnīcai nav durvju, un līdz ar to man ir arī sabiedrotie – suns un kaķi, kas bieži vien staigā ziliem un zaļiem purniem un ķepām. Taču tas viss pieder pie lietas.
Trijos dienā sākas mana otrā profesija – mamma. Lai meitenes visu varētu pagūt, vedu viņas no skolas uz dažādām aktivitātēm.»
Uz Ievas personālizstādēm allaž kuplā pulkā ierodas visa ģimene: «Meitenes nav dažas reizes ieradušās uz atklāšanu vien tādēļ, ka viņām «Dzintariņā» bijuši deju mēģinājumi vai koncerti. Bērni un vīrs ir mani lielākie kritiķi un atbalstītāji. Viens ir mākslas darbu redzēt, kā tas top manā darbnīcā, bet pavisam kas cits, kad to izstādē pieliek pie sienas. Glezna mainās.»
Kad Ieva pasaulē gaidīja nākam trešo bērnu – meitu Jasmīnu, viņa ļoti daudz gleznoja, jo gatavojās iestājeksāmeniem Latvijas Mākslas akadēmijā. «Līdzko meita piedzima, viņa gulēja bērnu automašīnas sēdeklī, visapkārt smaržoja krāsas, un es gleznoju. Tādēļ likumsakarīgi, ka Jasmīna šobrīd mācās Rozentāla mākslas skolā. Protams, arī pārējie bērni un vīrs aug man līdzi kā māksliniecei un izglītojas,» stāsta Ieva.
Mākslinieces darbi ir aizceļojuši uz privātām kolekcijām arī ārpus Latvijas – uz ASV, Japānu, Lielbritāniju, Krieviju, Zviedriju un Ukrainu.