VAKARA ZIŅAS: Samanta Tīna iemīlējusies Ņujorkā

Dziedātāja Samanta Tīna ar draugu Nauri Liepiņu jūnija nogalē atgriezās no divas nedēļas ilgušā ceļojuma pa Amerikas skaistākajām vietām. Ņujorkā viņa iemīlējusies pirmajā acumirklī un atzīst, ka pietrūcis mazliet laika, lai pilnībā spētu izbaudīt ASV burvību, amerikāņu pozitīvo attieksmi pret iebraucējiem un dzīvi kopumā.  

Gabaliņš Latvijas Ņūdžersijā

«Mani ielūdza uz Ameriku, kur devos uzstāties tur dzīvojošiem latviešiem Līgo svētkos. Kopumā bija divi koncerti – viens no tiem notika Ņūdžersijā, latviešu biedrības namā «Priedaine», bet otrs – Vašingtonā, luteriskajā baznīcā. Amerikāņu latvieši ir ļoti patriotiski un šādus pasākumus Līgo svētkos rīko katru gadu, lai popularizētu un atgādinātu par savas dzimtenes saknēm. Es jutos ļoti pagodināta, ka šogad uz šo skaisto notikumu tiku uzaicināta arī es,» sarunā ar »Vakara Ziņām« stāsta Samanta Tīna. «Nesen pie sevis nodomāju, ka beidzamajos gados tā sanācis, ka katru gadu šajos svētkos uzstājos un nav izdevies izbaudīt tādu īstu, latviskām tradīcijām bagātu zaļumballi. Nekad nebiju domājusi, ka sagaidīšu to Amerikā, nevis Latvijā. Biedrības nams «Priedaine» ir kā gabaliņš no Latvijas – tur ir ārkārtīgi skaista, liela, sakopta teritorija, kurā aug priedes un ozoli. Liels nams un milzīga estrāde. Svētkos tiek kurināts liels ugunskurs, cilvēki sēž pie tā un spēlē akordeonus. Šķiet, ka skaistākus Līgo svētkus neesmu svinējusi,» viņa atminas piedzīvoto.

Pilsēta, kas nekad neguļ

Ņujorkā, kur Samanta ar mīļoto Nauri dzīvoja pie draugiem, dziedātāja secinājusi, ka tā ir pilsēta, kas nekad neguļ. «Dzīvība tur kūsā augu diennakti. Vienalga, vai ir divpadsmit dienā, vai viens naktī – ielas visu laiku izskatās vienādi. Pat vienos naktī uz ielām ir automašīnu sastrēgumi,» smejas Samanta. «Kad ierados Ņujorkā, man bija tāds kā kultūršoks, jo šī vieta ir kā mūžam kūsājoša enerģija, turklāt ļoti, ļoti iespaidīga. Debesskrāpji ir izgaismoti ar ļoti kvalitatīviem ekrāniem vai citām gaismām. Ātrums un enerģija, kas valda šajā pilsētā, ir apbrīnojami,» sajūtās par redzēto dalās Samanta. Dziedātāja stāsta, ka Ņujorka viņai paliks atmiņā ar tās pozitīvajiem, dzīvespriecīgajiem un atsaucīgajiem cilvēkiem. «Uz ielas vai veikalā klāt var pienākt pilnīgi svešs cilvēks un ar patiesu smaidu izteikt komplimentu par taviem matiem vai kleitu. Var vienkārši smaidot sasveicināties uz ielas un pajautāt, vai nav nepieciešama palīdzība. Neesmu cilvēks, kas labprātīgi ceļas deviņos no rīta, taču, būdama tur, es to darīju. Un ar smaidu! Jo gribējās visu apskatīt, izbaudīt, izstaigāt kājām. Mēs bijām Taimskvērā, «Empire State Building», kur no 84. stāva var redzēt visu Ņujorku, bijām pie Brīvības statujas, pie Bruklinas tilta, kā arī devāmies uz «Hight Line» – kas ir gājēju celiņš, kur agrāk atradās vilciena sliedes, tagad tur aug aizsargājami augi un uz sienām ir milzīga izmēra grafiti,» viņa stāsta.

Dzīvo iepretim Kerijas Bredšovas mājai

Dziedātāja atklāj, ka, dzīvojot Ņujorkā, ir sajūta, ka dzīvo starp slavenībām. «Dzīvoklis, kurā mēs palikām Ņujorkā, atradās ļoti tuvu seriāla «Sekss un lielpilsēta» varones Kerijas Bredšovas mājai, kur augu diennakti uz šā nama kāpnēm cilvēki fotografējās, un nekas, ka tur taču dzīvo citi cilvēki. Uz šīm kāpnēm atrodas aizlieguma zīme, kāpnes ir norobežotas ar ķēdīti un fotografēties drīkst tikai pirms norobežojuma, taču tas, protams, netraucē cilvēkiem kāpt pāri, un daži drosminieki pat pozē pie pašām durvīm,» smejas Samanta. «Ik pa laikam tur dzīvojošais vīrs nāca ārā un lamājās uz tūristiem, un es pie sevis nodomāju, ka viņš jau sen būtu bijis bagāts, ja vien prasītu no šādiem drosminiekiem, piemēram, vienu dolāru. Dienā tur nobildējas tūkstošiem tūristu!»

«Vēlāk uzzinājām, ka uz ielas, uz kuras dzīvojām, ir arī citu slavenību mājas – turpat netālu esot aktrises Džesikas Albas mājoklis, kā arī savulaik tur dzīvojusi kino leģenda Odrija Hepberna,» piebilst Samanta.

Baltais nams – pilnīgā tumsā

Filadelfijā Samantas un Naura viens no interesantākajiem apskates objektiem bija kāpnes, kuras visi zina no Silvestra Stallones filmas par bokseri Rokiju Balboa. «Arī es skrēju pa šīm kāpnēm,» tā dziedātāja. «Nofotografējāmies arī pie viņa pēdu nospiedumiem un pie filmas varoņa statujas.» Savukārt vienu no lielākajiem pārsteigumiem sagādājis ASV prezidenta miteklis Baltais nams. «Braucām mājās no koncerta, bija jau nakts, tāpēc nolēmām, ka ir īstais laiks aizbraukt un apskatīt Balto namu, jo cerējām, ka tumsā tas būs skaisti izgaismots un arī tūristu būs mazāk. Kad tur ieradāmies, sapratām, ka teritorija, kas atrodas ap namu, visa ir skaisti izgaismota, taču pats Baltais nams ir pilnīgā tumsā. Ne mazākās gaismiņas. Nospriedām, ka tas laikam drošības apsvērumu dēļ. Mazliet sašutuši un nelaimīgi devāmies prom, taču, protams, atgriezāmies nākamajā dienā, kad bija gaišs,» teic Samanta.

Okeāns naktī un haizivis

Nokļuvusi vienā no lielākajiem atrakciju parkiem «Six Flags», viņa saņēmusi drosmi pavizināties pa amerikāņu kalniņiem, kas veidoti no koka. «Vajadzēja sevi pārvarēt, jo neesmu ekstrēmu lietu cienītāja, tomēr sapratu, ja reiz te esmu, ir jāsaņemas un jāizbrauc! Ik pa brīdim, protams, pieķēru sevi pie domas, ka atrodos simtiem metru augstumā, nesamies drausmīgā ātrumā un to visu satur kociņš uz kociņa, un ja nu kāds no tiem posmiem ir satrūdējis?» atminoties piedzīvoto, smejas dziedātāja. Cita adrenalīna cienīga izklaide Nauri un Samantu sagaidīja pie Atlantijas okeāna. «Pirmo reizi apskatīt okeānu devāmies naktī. Kad to ieraudzījām, priecājāmies kā bērni – cik fantastisks tas bija! To ir grūti vārdos aprakstīt, tas ir savādāks nekā jūra. Ja tu atrodies ūdenī līdz ceļiem, tad vilnis, kas nāk uz krastu, iet pāri galvai. Kādas četrdesmit minūtes mēs sēdējām krastā un vērojām to. Mūs gan brīdināja, lai neejam ūdenī, jo tobrīd aktīvas bija haizivis. Izrādās, ka ir tādas, kas ūdenī peld un par to tuvošanos liecina tikai spura, taču ir arī baltās haizivis, kas lecot virs ūdens. Tādēļ vēlajā nakts stundā skrējām iekšā un ātri ārā, jo, kā lai zina, vai kāda spura tur tuvumā nepeld,» smejas Samanta. «Lai arī tā bija nakts, pludmale bija izgaismota, kafejnīcas atvērtas un pilnas ar cilvēkiem. Radās iespaids, ka tur cilvēki arī naktīs neguļ,» prāto Samanta.

Dārgās vakariņas un cukura šoks

«Mūsu draugi, kas dzīvo Ņujorkā, centās mūs iepazīstināt ar dažādām vietām. Bijām pilsētas dārgākajā restorānā. Dzīve Ņujorkā ir ļoti dārga. Šajā ēstuvē vakariņas, kurās bija otrais ēdiens, diviem cilvēkiem izmaksāja 120 dolāru, bet visiem četriem – četrus simtus. Interesanti, ka viesmīļi, kas strādā šādos restorānos, nesaņem algu, kā tas ir pie mums, viņu atalgojumu veido tikai un vienīgi dzeramnauda, kas ir noteikta konkrētā apjomā un ir iekļauta rēķinā. Tie ir divdesmit procenti no rēķina kopējās summas. Tātad, ja parēķina, viesmīlis no viena galdiņa, kas par vakariņām samaksā 400 dolāru, nopelna 80 dolāru,» stāsta dziedātāja.

Viens no trakākajiem piedzīvojumiem Samantu sagaidīja gan citā kafejnīcā, kur tiek pasniegti iespaidīga izmēra saldie ēdieni. «Piedāvājumā ir tikai deserti, turklāt ar šokolādi, sīrupiem un citiem saldumiem. Es ikdienā ļoti reti ēdu saldumus, ne tāpēc, ka ierobežotu sevi figūras dēļ, bet tāpēc, ka man tie īpaši negaršo. Tomēr, tā kā bijām devušies uz šo kafejnīcu, apēdu saldējumu, kas bija papildināts ar milzīgu daudzumu šokolādes. Pēc brīža piedzīvoju kaut ko nebijušu – sāku trīcēt un uzreiz sajutu pamatīgu adrenalīna devu! Draugi tik smējās, ka es reti ēdu saldumus. Izrādās, asinīs tik strauji palielinās glikozes līmenis, ka rodas tāds kā cukura šoks. Šo sajūtu Amerikā piedzīvoju divreiz, pirms tam dzīvē – nekad! Tāpēc nav jābrīnās, ka tur bieži sastopami cilvēki ar lieko svaru, kas, protams, viņiem netraucē – tiešām apaļīgas meitenes staigā īsos šortiņos un spožos legingos un nebūt nemulst par saviem kilogramiem,» viņa atklāj.

Afrikāņu bizītes top četrās stundās

Dziedātāja no Amerikas atgriezusies ar jaunu frizūru – afrikāņu bizītēm. «Ņujorkā ir ļoti karsts – pa dienu vismaz 33 vai pat vairāk grādu, turklāt gaiss ir mitrs. Ievēroju, ka daudzām sievietēm ir afrikāņu bizītes – izrādās, tādā karstumā ar tām ir daudz praktiskāk un vieglāk nekā ar izlaistiem matiem, kuri tādā karstumā un mitrumā ir grūti savaldāmi. Tādēļ arī izlēmu, ka gribu afrikāņu bizītes. Mani draugi atrada afrikānieti, kas tādas pin, un sarunāja, ka došos pie viņas. Sēdēju sievietes garāžā četras stundas, kamēr viņa manus matus sapina skaistās bizītēs. Uzzināju, ka taisnus matus pīt ir grūtāk nekā čirkainus, jo tie nav tik paklausīgi. Tā nu sanāca, ka jau Amerikā saposos vasarai, ko ceru izbaudīt arī mājās, Latvijā,» nosaka Samanta.