Ik svētdienu raidījumā LNT brokastis žurnālists Oskars Lepers ķeras pie kāda grūta pārbaudījuma vai metas ekstrēmos izmēģinājumos. Izrādās, dzīvē viņš nemaz tāds ekstrēmists nav – piedzīvojumi paliek televīzijai.
Bail no augstuma
Pirms pusotra gada, 2014. gada 1. janvārī, savu ceļu pie skatītājiem sāka jauns raidījums LNT brokastis – jau tad tajā bija sadaļa, kuras ietvaros žurnālists Oskars Lepers uz savas ādas pārbauda dažādas ekstremālas un ne tik ekstremālas lietas. «Mēs šo rubriku saucam Oskars testē – tas gan nav oficiālais nosaukums, vienkārši lai mēs iekšēji paši saprastu. Šāda tā ir jau no pašiem pirmsākumiem, kad tika domāts par LNT brokastis konceptu. Protams, ārzemēs tas nav nekas jauns – no žurnālistikas viedokļa caur savu pieredzi mēģināt stāstīt par to, kas notiek, ko cilvēki dara, utt., taču Latvijā tā tobrīd bija brīva niša. Sapratu, ka arī man pašam tas varētu būt interesanti un ļoti aizraujoši,» skaidro Oskars.
Šajos gados viņš piedalījies jau kādos 60 izmēģinājumos jeb testos. «Ja es pirms pusotra gada būtu zinājis, ko tikai visu paveikšu...» pats par sevi mazliet pabrīnās žurnālists. «Piemēram, man ir bail no augstuma, bet ar urbānajiem alpīnistiem mazgāju Iekšlietu ministrijas logus – iekarājies jumtā, nostiprinies alpīnisma trosēs un mazgā logus. Tas man bija pamatīgs iekšējais pārdzīvojums, tur es tiešām pārspēju pats sevi! Taču, kad esi sasniedzis jau tādu adrenalīna līmeni, vajag vēl, vēl, vēl! Pašam man ļoti patika bobslejs – ar pilotu braucām pa trasi. Gravitācijas spēka brīdī uz galvu sākas ļoti liels spiediens – to izjūt visi bobslejisti. Un tieši tā sajūta, ka lielā ātrumā tevi spiež iekšā bobā, man ļoti patika, – mēs pat vairākas reizes nobraucām,» atminas Oskars. «Uzaicināju arī mūsu raidījuma vadītāju Binniju [Ārbergu], teicu: Binnij, tu arī esi ekstrēma meitene, nobrauc ar bobu! Viņa teica – labi! Savukārt viņai bija tieši pretēji – viņai šis ātrums un spiediens uz galvu, nē, nē, tas neesot priekš viņas! Katram citādi.»
Kā slaukt kazu
Idejas šiem Oskara testiem primāri viņš domājot pats, dažkārt radošajās sapulcēs tās rodas arī citiem kolēģiem, bet mēdzot būt tā, ka cilvēki paši uzaicina izmēģināt spēkus. «Reiz kāda sieviete man facebook uzrakstīja – Oskar, mēs tevi izaicinām uz tramplīnlēkšanu! Es nemaz nezināju, ka tāda Latvijā vēl ir! Ir gan tikai viena trase – Ogrē, ko paši izveidojuši. Protams, nekāds dižais lēciens man nesanāca, taču tur atkal bija augstuma faktors. Šī bija iespēja arī pašiem tramplīnlēcējiem parādīt, ka viņi Latvijā ir un aktīvi darbojas. Ļoti labi, ka pastāv šāda mijiedarbība, kad ar šiem sižetiem man ir iespēja parādīt, ka Latvijā eksistē tādas lietas, par kurām paši pat varbūt nezinām,» priecājas žurnālists.
Neatkarīgā viņam atgādina par kazas slaukšanu – stiprā dzimuma pārstāvjiem tas varētu būt gana ekstrēms piedzīvojums... «Oi, mēs pēc tam no tā uztaisījām veselu sižetu sēriju, jo man radās tāda ideja – viss, man vajag izslaukt kazu! Devāmies uz saimniecību Talsu pusē, sējām kazas sieru, es tās ganīju utt. Taču biju gaidījis, ka būs grūtāk, bet tā ar šiem pārbaudījumiem ir bieži – pirms tam tās ekspektācijas ir citādas, šķiet, ka tas būs sarežģītāk, ka man tas nepadosies. Taču kazas slaukšana kaut kā izdevās – pats par sevi biju pārsteigts.»
Bezbailīgs kameras priekšā
No piedzīvotā viņam gan pašam nekas īpaši nav tā iekritis sirdī, lai to no darba brīvajā laikā atkārtotu vēl un vēl, hobija līmenī, – vienīgi golfu gan labprāt vēl uzspēlētu. «Pārsvarā es visas šīs lietas izmēģinu, saprotu, kā tas ir, taču uzreiz dodos tālāk jau ar nākamo domu, kas vēl varētu būt interesants un citāds.»
Jāpiebilst, ka nemaz tik daudz brīvā laika Oskaram nav – paralēli darbam LNT brokastīs viņš strādā par StarFM dīdžeju, ir arī citi projekti. «Šādā saulainā vakarā man patīk pastaigāties, bet pārsvarā dodos mājās, skatos filmas, palasu grāmatas, pavadu laiku kopā ar sev tuvajiem cilvēkiem. Kad ikdienā esi bijis tik daudz vietās un tik daudz ko darījis, vakarā gribas veltīt laiku sev un saviem tuviniekiem, nevis skriet kaut kur ārā un pētīt, ko tādu nu atkal varētu izdarīt!» Diezgan netipiska atziņa cilvēkam, kurš TV kadros darījis trakas lietas... «Nevarētu teikt, ka ikdienā esmu ekstrēms cilvēks, – man tiešām no daudzām lietām ir bail. Starp citu, tas arī ir tāds interesants faktors, ka brīdī, kad ieslēdzas kamera, man tās bailes pāriet. Ja kamera ir izslēgta, ļoti daudz no tā, ko esmu darījis kameras priekšā, es nespētu. Jo tajā brīdī daudz vairāk piedomā, kas ar tevi var notikt, kādas ir iespējamās traumas, kādas var būt sekas utt., bet kameras priekšā domā par to, ka radi stāstu un tas būs interesanti. Un tā ir motivācija, kas dzen uz priekšu.»
Izaicinājums sev – spēlēt trompeti
Oskars Lepers manīts arī mūzikas lauciņā – pērn žurnālists kopprojektā ar grupu Livido piedalījās mūzikas un mākslas festivālā Bildes. «Talsu mūzikas skolā esmu pabeidzis sitamo instrumentu klasi!» ar savu atbildi Neatkarīgās apskatnieku pārsteidz žurnālists. «Iespējams, ka mūzikai pievērsos brāļa (aktiera Riharda Lepera – S.V.) iespaidā: viņš man ļoti daudz stāstīja, kas notiek pasaules mūzikā, iepazīstināja ar dažādām grupām. Es savu ceļu mūzikā sāku ar Lūisu Ārmstrongu – trompete man aizvien šķiet viens no skaistākajiem instrumentiem. Starp citu, tas ir viens no testiem, uz kuru es pats sevi dzīvē labprāt izaicinātu – nevis sižetam, bet sev pašam – iemācīties spēlēt trompeti. Pēc tam bija Fatboy Slim, un tad nāca melnais periods, kā jau lielākajai daļai padsmitnieku – Nirvana, Korn, System Of A Down un viss pārējais. Bet līdz pilnīgi melnajam periodam es tomēr nenonācu – smagais metāls jau vairs nebija man!» smejas Oskars.
Par nopietnu bundzinieku viņu gan nenosauksi. «Mūzika – pārsvarā tas bija koris, orķestri un kapelas, kur es spēlēju, bet tas bija hobija līmenī, nekad ar to baigi neesmu aizrāvies, neesmu bijis nopietnās grupās.» Jāpiebilst, ka no Talsiem cēlušies daudz talantīgu mūziķu – Intars Busulis, Jānis Stībelis, Raimonds Tiguls, Rihards Zaļupe. «Talsos vispār ir talantīgi cilvēki – mums tur ir laba aura!» smejas žurnālists.
Pēc izglītības filozofs
Pirms darba televīzijā Oskars strādājis sabiedrisko attiecību jeb PR jomā, kur bijusi iespēja strādāt ar HansaMedia producentu grupu. «Jau tad es paralēli sāku veidot sižetus raidījumiem Viss notiek un Kopā. Pēc tam nāca LNT, bija iespēja strādāt Tautas balsī – es piekritu,» atminas Oskars. «Televīzija bija sens mans sapnis. Jau kopš bērnības esmu gribējis būt žurnālists, turklāt strādāt tieši televīzijā. Un tā vienkārši gāju šo ceļu, un viss kaut kā sakārtojās pa plauktiņiem.»
Interesanti, ka pēc izglītības Oskars ir... filozofs. «Atceros, kad es sāku studēt un vecāko kursu studentiem prasīju: vai jums arī ir tā, ka visi prasa, ko tu pēc tam darīsi, par ko strādāsi?! Man atbildēja – tas ir jautājums, ar kuru tev nāksies saskarties visu dzīvi, līdz būsi atradis, ko tiešām gribēsi darīt. Taču, ja iesi uz darba interviju un izturēsi pirmās kārtas, tad 90%, ka to darbu arī dabūsi! Jo, pirmkārt, filozofijā iemācies skaidri izteikt savu domu, runāt un argumentēt, kāpēc, tavuprāt, lietas notiek tā; otrkārt, daudziem filozofija ir tāda neskaidra lieta un viņiem ir kauns pajautāt – bet ko tu īsti māki, kas tieši tu esi?!» joko Oskars. «Man konkrēti tas bija ceļš uz priekšu. Mans uzskats ir tāds: ja tev patīk tas, ko dari, ir visi ceļi vaļā, nav nekādu šķēršļu. Līdz ar to man nekad nav bijis aktuāls jautājums, ko es darīšu kā filozofs, jo zināju: ja es kaut ko tiešām gribēšu, tad spēšu to izdarīt – tikai jātiecas uz to.