RECENZIJA: "Whitesnake” - "The Purple Album”

Britu rokgrupas „Whitesnake” vārds komentārus neprasa – pie mikrofona taču ir pats Deivids Kaverdeils, bijušais „Deep Purple” vokālists, kurš turklāt vismaz pāris reizes uzstājies arī Rīgā! Kādu laiku par šiem smagā roka veterāniem (nākamgad apritēs 40 gadi kopš grupas izveidošanas!) nebija dzirdētas nekādas novitātes, nu vienīgi ziņas par kādiem kārtējiem koncertiem, jo pēdējais studijas albums „Forevermore” bija iznācis 2011. gadā.

Taču nu ir – „The Purple Album” ir divpadsmitais „Whitesnake” ilgajā karjerā. Turklāt kāds! Šajā ripulī apkopotas „Deep Purple” dziesmu kaverversijas, taču dziesmas ir no „Kaverdeila laikiem”, tas ir, no tiem albumiem, kad Kaverdeils bija „purpļu” sastāvā, tātad - „Burn” (1974), „Stormbringer” (1974) un „Come Taste The Band” (1975). Albums ir kā cieņas apliecinājums Ričijam Blekmoram, Glenam Hjūzam un Aienam Peisam, kā arī Tomija Bolina un Džona Lorda piemiņai – CD bukletā iekļautajā anotācijā savus kādreizējos cīņubiedrus „Deep Purple” rindās nav piemirsis Kaverdeils. Dziesmas – „Burn”, You Fool No One”, „Sail Away”, „Mistreated”, „Holy Man”, „You Keep On Moving” un citas – kopskaitā „velna ducis”.

PAR. Velnišķīgi labs albums! „Whitesnake” blieziens labākajās šīs grupas 80. gadu tradīcijās kombinācijā ar „Deep Purple” nepieradināto 70. gadu skanējumu – tas ir kaut kas! Ievērtēšanai var paklausīties kaut vai tikai „Burn” (vai „Lady Double Dealer”, var arī „Lay Down Stay Down”), arī tad var gūt diezgan pilnīgu priekšstatu par albuma tendenci. Taču lielākais pārsteigums ir taustiņnieks un ģitāristu tandēms, kas spēlē tā, ka nobālētu pat Blekmors ar Lordu – kas ir šie monstri?! Ģitāristi ir Rebs Bīčs un Džoels Hekstra. Pirmais savulaik atzīmējies „Winger” un „Dokken”, kā arī vēl citās blicēs – „Whitesnake” rindās viņš ir kopš tās pēdējās reanimācijas 2002. gadā. Savukārt otrais grupā iesaukts tikai pērn – viņš savulaik izveidojis grupu „Night Ranger”, bet vēlāk sadarbojies ar neskaitāmiem mūziķiem. Taustiņnieks ir Dereks Hilends, kurš pieaicināts tikai uz šo projektu – viņš vairāk uzskatāms par solomuzikantu, kā arī, protams, piepalīdz citiem studijā.

PRET. Protams, ne visas dziesmas ir teicamas, taču lielākais albuma trūkums – tas jāklausās uz pilnu klapi, cik vien „tumbas” to ļauj.

Sandris Vanzovičs

* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.