«Šoreiz dzimšanas diena iekritusi laikā, kad man nav jāskrien apkārt pa neskaitāmiem darbiem. Iespējams, šāda sakritība ir tāpēc, lai varu pārdomāt un izanalizēt, ko vēl gribētu paveikt, lai noliktu sev mērķus un atskaites punktus,» saka televīzijas raidījumu vadītāja un aktrise Jana Duļevska. Rīt, 12. jūnijā, viņai 35. dzimšanas diena.
«Šo laiku izbaudu kopā ar ģimeni un nolēmu, ka lielu balli nerīkošu. Uzskatu – ja svin, tad svin ar plašu vērienu, saaicinot radus, draugus un kolēģus, kas gadu gaitā jau kļuvuši par labiem draugiem. Vienmēr jau gribas viesus uzņemt tā glauni, skaisti un tā, kā pašam gribas, nevis vienkārši tāpat uzaicināt. Svinēšanas kāre ir atkarīga no daudziem faktoriem. Šoreiz nolēmām, ka nav īstais brīdis lielai ballei, šoreiz ir citas prioritātes un vajadzības, māja un... Man draudzene teica: «Kā tad tu nesvinēsi pusapaļo dzimšanas dienu?» Tā sanācis – es parasti svinu ordinārās dzimšanas dienas, nevis apaļās vai pusapaļās, tad sanāk, ka lielā ballīte būs nākamgad,» saka Jana Duļevska un piebilst, ka, visticamāk, viņas vīrieši – vīrs hokejists Rodrigo Laviņš, dēli Martins Rodrigo (12) un Niklāvs (3,5) – «būs sarūpējuši pārsteigumu, jo parasti katrs noorganizē to, ko prot, un es arī priecājos par to, kas ir. Vecākais dēliņš parasti sarūpē brokastis». Protams, ka lielas balles nerīkošana nenozīmē, ka šī diena vispār netiks atzīmēta, jo, kā jau katru gadu, ciemos tiek gaidīti «paši tuvākie ģimenes locekļi».
Šis gan ir tāds laiks, kad par tiem ļaudīm, ko ierasts bieži redzēt «zilajos ekrānos», mēdz teikt – ja tevis nav televīzijā, tad tevis nav vispār, bet par šo prātulu Jana Duļevska tikai pasmaida. «Man visu laiku atrodas, ko darīt, jo ir dažādi projekti ārpus televīzijas. Patiesībā, bija daudz darba, no jūnija esmu atvaļinājumā, un man tā ir vislielākā dāvana – būt mājās, izbaudīt laiku kopā ar bērniem un vīru, kuram gan arī daudz visādu darbu, bet kaut kā mēģinām samenedžerēt, lai vairāk būtu kopā,» saka Jana Duļevska. Briestot arī kāds lielāks projekts, bet vēl neesot pienācis īstais brīdis par to runāt. «Neko nevar stāstīt, pirms nekas nav noticis. Būs, būs, bet neko vairāk neteikšu. Jāgaida jaunā sezona, man negribas atklāt visu, cilvēki ir nenovīdīgi. Es mācos no savām agrāk pieļautajām kļūdām, negribu stāstīt pirms laika.»
Līdzīgi kā citās ģimenēs, arī Janas ģimene vasarā centīšoties paveikt to, kam ziemas periodā neesot laika – došoties ciemos pie draugiem, aicināšot draugus pie sevis, apraudzīšot radus un iespēju robežās palīdzēšot viņiem lauku darbos.
«Mums ir lauki Jēkabpils pusē un Duntes pusē, jāpaspēj aizbraukt gan tur, gan tur. Pati savam dārzam es vēl neesmu nobriedusi, bet domāju, ka tas laiks tuvojas – man noteikti būs siltumnīca, savi tomāti, dilles, pētersīļi, ogas... Tā ir idille, kad var no rīta izskriet, salasīt, teiksim, dilles salātiem,» domā Jana Duļevska. «Pirms Jāņiem [ko pā ar Annu Šteinu, Valteru Krauzi un Kārli Anitenu] Austrumu robežā vēl jānospēlē izrāde Mūsu pašu republika, bet vasara mums būs tieši tāda pati kā citās ģimenēs – radi, draugi, kopīga laika pavadīšana ģimenē. Un mājās vienmēr atrodas, ko darīt.»
Jana Duļevska atzīst, ka kādreiz daudz vairāk prātojusi par dzīvi, analizējusi notiekošo, bet šobrīd viņa izbaudot konkrēto mirkli un pārāk daudz nedomājot. «Kādreiz man šķita, ka 35 gadi ir tāds vecums, ko var saukt par pusmūžu, bet šobrīd man liekas – viss labākais tikai sākas. Es vienmēr smejos, ka, tā sakot, cilvēki paši sevi māna, bet patiesībā – tā ir. Varbūt nevar teikt, ka viss sākas, bet – turpinās citā kvalitātē.».
