6.jūnija jubilārs: Normunds Jakušonoks
Šosestdien gaviļnieka lomā ceļams grupas Labvēlīgais tips atraktīvais taustiņnieks un arī vokālists Normunds Jakušonoks. Cik tad viņam? Nieki vien, tikai 45!
Jau no nedēļas vidus karakumists un Labvēlīgā tipa vīrs Normunds Jakušonoks dzīvojas kaut kur Valmieras pusē – darbs. «Man jau nemaz to dzimšanas dienu arī nesanāks svinēt, sanāks strādāt. Jā, mūziķiem jau bieži vien tā sanāk, ka papildus saviem nākas svinēt citus svētkus. Man ir pasākums... Pasākums? Hm... Es pat nezinu, kāds pasākums, bet es būšu Valmieras pusē,» samulst Normunds.
Atšķirībā no citiem, kuri parasti klāsta, ka dzimšanas dienas praktiski nesvin, Normunds saka, ka svinot gan, turklāt dažkārt visai jestri. «Kad biju jaunāks, tad svinēju intensīvāk, arī tagad svinu, bet mērenāk. Svinības parasti sarīkoju kādā no saviem klubiem: vairākas jubilejas ir bijušas Četros baltos kreklos, ir svinēts Konventa sētā, ir bijušas svinības arī citur. Ir svinēts arī pie dabas krūts, pie ūdeņiem, ir svinēts vienkārši mājās, ir svinēts šaurā un plašā draugu lokā. No nulles viesu skaitam līdz simts vai pat divsimts.» Pat 200? «Jā, ja kreklos tas ir bijis, tad pēc pilnas programmas – ne jau tikai pašiem un paziņām, bet arī citiem cilvēkiem,» apstiprina Normunds.
Ja tik iespaidīgas svinības, tad – cik iespaidīgas dāvanas? «Kas man visvairāk palicis atmiņā, tad tas ir ziedu skaits: reiz pēc kādas no manām dzimšanas dienām vienā mašīnā braucu es ar ģimeni, bet otrā veda ziedus. Man, protams, kā vīrietim – es vispār atšķiru tikai rozes un puķes, vēl varbūt arī gladiolas no skolas laikiem, bet tas vienalga bija skaisti. Šo jubileju es tiešām atcerēšos. Man turklāt mājās ir lielas mucas, kurās visus tos ziedus savietot, tā ka nenācās tos vest pie kapiņiem,» ar melno humoru izceļas mūziķis. Šoreiz gan viņš neko tādu negaida: «Tā kā šoreiz esmu ārpus Rīgas, tad neko īpašu negaidu. Es būšu darbā. Zinu, ka Daiga [dzīvesbiedre Daiga Petkēviča] man kaut ko droši vien būs sagatavojusi, bet es nemaz necenšos uzzināt – ko tieši. Jo dāvana visskaistākā jau ir tad, ja tā ir negaidīta.»
Normunds visu laiku ir darbos, tomēr laikam ir kāda lieta, kas viņam jubilejās derēs vienmēr.
«Esmu no dāvanām atradinājies, tikai atceros, ka man solījās uzdāvināt jaunas Zippo šķiltavas, kuras es regulāri pazaudēju vai arī man tās atņem lidostās – es tā savā dzīvē esmu šķīries no vismaz kādām piecām vai sešām Zippo šķiltavām. Ā, vēl man patiktu, ja kāds uzdāvinātu kādas foršas smaržas, tās es arī nekad speciāli nepērku. Viss pārējais – tas jau cilvēku ziņā, dāvanas mēdz būt visdažādākās, pašdarinātās nemaz nav tās sliktākās. Esmu saņēmis dāvanā visu kaut ko – sākot no galda spēlēm un konjaka pudelēm, līdz bērnu rotaļlietām un eksotiskiem instrumentiem.»