Līva Alberta ir viena no tām ārpus Latvijas dzīvojošajām latvietēm, kura sevi pierādījusi kā veiksmīgu jaunu sievieti. Pēc pasaules apceļošanas Lielbritānijā viņa ieradās 2004. gadā no Amerikas.
Viņa gozējas uz žurnāla «Forbes» vāka kā viena no veiksmīgākajām latviešu uzņēmējām, kā arī lepojas ar tikko saņemto «Gada uzņēmējas» titulu Anglijā. Intervijā «Vakara Ziņām» Līva stāsta par uzņēmējdarbību Lielbritānijā, kas daudzējādā ziņā saistīta arī ar aizbraukušajiem no Latvijas, par to, kā, ticot sapņiem un mērķtiecīgi strādājot, tos var realizēt jebkurā valstī, par uzdrīkstēšanos un drosmi. Līva par atgriešanos Latvijā šobrīd vēl nedomā. Negrib un nevar, jo viss vēl nav padarīts un sasniegts.
Līva Alberta ir vadītāja uzņēmumam – nekustamo īpašumu aģentūrai Anglijā «Concierge Estates», kas nodarbojas ar mājokļu tirdzniecību, iegādi un izīrēšanu. Viņas otrs lielais uzņēmums ir juridisko konsultāciju firma «NOAH Serious Injuries Specialists», kas nodarbojas ar dažādu arodtraumu un slimību, kas gūtas darba rezultātā, cietušo autoavārijās vai publiskās vietās, ārsta, medicīniskās nolaidības dēļ kompensāciju pieprasījumiem. 2014. gada jūlijā Alberta Bredfordas pilsētā oficiāli atklāja pirmo ātrās ēdināšanas kafejnīcu «Berries, Bagels and Shakes».
Lielbritānija – iespēju zeme
Līva atminas, kā pirms 11 gadiem nokļuvusi Lielbritānijā: «Latvijā pabeidzu vidusskolu un kā aktīva, zinātkāra jauniete vēlējos redzēt pasauli. 19 gadu vecumā devos uz Ameriku, kur Čikāgā un Floridā pavadīju pusotru gadu. Tur es arī sapratu, ka Latvijā laikam nevarēšu pa īstam un līdz galam realizēt savu potenciālu. Amerikā strādāju dažādus darbiņus, tomēr nebiju gatava palikt tur pavisam, jo tā atradās pārāk tālu no mājām un ģimenes. Nolēmu doties tuvāk Latvijai un izvēlējos angliski runājošo lielvalsti Angliju. Tāpat kā Amerika, tā bija iespēju zeme, turklāt kā lielākajai daļai latviešu te bija jau draugi un paziņas.»
Līva atbrauca uz Bredfordas pilsētu, kas atrodas Rietumjorkšīras grāfistē, netālu no lielpilsētām Līdsas un Mančestras.
«Sāku ar vienkāršu darbu – jau otrajā dienā atradu darbu boulinga centrā, bet ļoti ātri sapratu, ka tas nav man. Pēc pāris mēnešiem veiksmīgi izdevās iegūt darbu Bredfordas pilsētas domes sociālajā dienestā, kas nodarbojās ar bērnu krimināllietām. Tā bija ļoti vērtīga pieredze gandrīz trīs gadu garumā, bet vajadzēja augt un attīstīties,» stāsta latviete.
Līva nolēma pievērsties māju un dzīvošanas, kredītiespēju, apdrošināšanas jautājumu risināšanai iebraucējiem no Austrumeiropas, kuriem valodas zināšanas nebija tik labas: «Sapratu, ka varu darboties patstāvīgi, un tā izveidojās «Concierge Estates» – nekustamo īpašumu aģentūra iebraucējiem no Austrumeiropas. Cilvēki var atnāk parunāt par savu problēmu un vajadzībām savā dzimtajā valodā, un mēs palīdzam ar dokumentu kārtošanu visā Lielbritānijā. Laikam ejot un darbojoties šajā tirgus segmentā, kļuva skaidra, ka izceļotāji no Eiropas patiesībā vēlas dzīvot daudz labāk.» Līva Alberta sāka nodarboties ar jauniem projektiem un īpašumiem, kā arī pētīja iespējas finansējuma piesaistē no valdības tiem cilvēkiem, kuriem, iespējams, nebija pietiekams ienākumu līmenis vai sākuma kapitāls.
«Apzinājos, ka varu palīdzēt, slēdzu līgumus ar namīpašnieku uzņēmumiem un attīstītājiem, lai man būtu ekskluzīvas iespējas tirgot tieši viņu projektus. Šobrīd man ir divas aģentūras filiāles, kurās ar klientiem sarunājamies astoņās dažādās valodās. Es cīnos pret uzskatu, ka valodas perfekta nepārzināšana neliedz cilvēkam – ieceļotājam, kurš dzīvo, strādā un maksā šai valstij nodokļus, iegādāties sev piemērotu mājokli. Turklāt mūsu pakalpojumu klāsts atšķiras no vietējā nekustamo īpašumu pakalpojumu sniedzēja klāsta. Es ar klientu esmu kopā no pirmās sarunas līdz brīdim, kad viņš saņem mājas atslēgas,» nosaka Līva.
Cilvēki, kuri vērsās pie Līvas mājokļu jautājumos, kļuva par labiem draugiem, paziņām, tādējādi paplašinot komunikācijas loku. Nekustamā īpašuma jautājumi var aizņemt mēnesi, citreiz pusgadu vai pat gadu, kā rezultātā Līva savus klientus iepazinusi tik labi, ka viņi sākuši pie Līvas interesēties arī par citiem juridiskiem jautājumiem: «Tā kā ir galva uz pleciem, zināšanas, valoda, pieredze un sadarbības partneri jurisprudencē, tad kopā ar brāļa sievu Sarmīti Albertu, kura arī tagad dzīvo Anglijā, radās ideja mēģināt pašām darboties šajā nozarē.» Līva skaidro, ka viņas uzņēmuma «Noah Special Injuries Specialists» klienti ir cilvēki, kuriem ir bijuši negadījumi darba vietā. «Tādu Lielbritānijā ir daudz, bet viņi nezina, ka var iesniegt sūdzības. Piemēram, fabrikā vai noliktavā kādam ir kaut kas smags uzkritis uz kājas vai rokas, tā ir jāārstē un varbūt ekstremitāte uz mūžu ir paralizēta. Cilvēks nezināšanas dēļ atmet ar roku: «Ai, ko tad es varu iesākt?», un aiziet no tā darba, bet viņš var iesniegt sūdzību, prasīt kompensāciju pat par trīs gadus senu traumu. Traumas ir visdažādākās, kas iegūtas darba vietā un publiskās vietās, nokrītot pat uz ielas.»
Līvas Albertas jaunākais izaicinājums biznesā ir Bredfordas pilsētā realizētais jaunais koncepts ēdienu un dzērienu tirdzniecībā – ātrās ēdināšanas kafejnīca «Berries, Bagels and Shakes». Par iedvesmu jaunajam uzņēmumam kalpoja Amerikā populārās beigeļu (kliņģerveida sviestmaizes ar dažādiem pildījumiem – red. piez.) kafejnīcas, kurās iespējams iegādāties uz vietas gatavotus beigeļus, ekskluzīvus saldējuma kokteiļus, smūtijus, dažādus bezalkoholiskos kokteiļus no augļiem. Pēc atvēršanas kafejnīca jau paguvusi izpelnīties atzinību. Tādēļ Līvai ir āķis lūpā un viņa plāno izveidot kafejnīcu tīklu, kurā nodrošinās ar darbu latviešus.
Ja ir kājas, rokas un galva uz pleciem, tad visu var sasniegt
Jautāta, kas viņu motivē tik enerģiski un mērķtiecīgi darboties, Līva Alberta atzīst, ka tie ir veiksmīgi cilvēki un vēlme redzēt un iepazīt pasauli, bet, lai to ieraudzītu, ir daudz jāceļo. Līvas vislielākais atbalsts ir ģimene un britu draugs, ar kuru viņa Anglijā ir kopā jau septiņus gadus.
Amerikā izplatītais teiciens «Dream Big!», kas mudina tiekties pēc lieliem sapņiem, patiešām ir par Līvu. Uzņēmīgā latviete uzskata – lai cilvēks dzīvē ietu uz priekšu, mērķim ir jābūt obligāti, jo pretējā gadījumā nav uz ko tiekties. «Lai kaut ko dzīvē sasniegtu, ir jādomā vairāk, lielāk, augstāk. Man ir pārliecība, ja tev ir kājas, rokas un galva uz pleciem, tad visu var izdarīt, ir tikai jāgrib,» iesaka Līva.
Pavasarī ieguva prestižo Jorkšīras apgabala uzņēmējas titulu
Marta nogalē Līva Alberta ikgadējā «Inspirational Women Foundation» rīkotajā konkursā ieguva prestižo gada uzņēmējas titulu Jorkšīras apgabalā. Balva Līvai bija liels pārsteigums, jo par iespēju iegūt atzinību viņa uzzināja tikai tad, kad bija pārvarējusi jau trīs atlases kārtas 700 sieviešu – uzņēmēju konkurencē.
«Par nomināciju uzzināju tikai tad, kad saņēmu tālruņa zvanu, jo biju tikusi fināla trijniekā un žūrija nacionālajā televīzijā veidoja videosižetu, sekojot manas darba dienas gaitām. Tiku aicināta uz svinīgo balvu pasniegšanas ceremoniju. Esmu ļoti pateicīga par šo novērtējumu, jo svarīga ir ne jau tā trofeja, ko paņemt līdzi uz mājām, bet atzinība kā pierādījums lepniem centieniem latviešu vārdu nest godam šajā valstī un pasaulē. Otrajā un trešajā vietā palika uzņēmējas ar multimiljonu vērtām kompānijām.
Vēl jo lielāku godu darīja fakts, ka nominēta tiku no pilsētas domes puses, kas novērtēja manu darbošanos iebraucēju no Austrumeiropas un kopienas labā».
Ar nostalģiju pēc jūras
Uz «Vakara Ziņu» jautājumu, cik ilgi viņa plāno palikt Anglijā un vai vēlas tur nodzīvot visu savu dzīvi, Līva Alberta atklāj: «Šobrīd es te dzīvoju un man ir labi. Te norit visa mana dzīve, te ir mani biznesi, viss iet uz priekšu. Ir ģimene, draugi, paziņas un klienti. Šī valsts ir ļoti spēcīga ar savu likumdošanas sistēmu un sociālām garantijām. Vai es gribētu un plānoju atgriezties Latvijā? Lielbritānija nav mana vieta kaut vai laika apstākļu dēļ. Man vajag sauli, un šajos klimatiskajos apstākļos visu dzīvi nodzīvot es nevēlos. Latvija ir mana dzimtene, un no savas sirds to izdzēst nav iespējams nekad. Tā kā Latvijā dzīvoju Jūrmalā, tad ikdienā man pietrūkst jūras. Agrāk tā bija 4–5 minūšu gājiena attālumā no mājām, bet es to labi ja reizi mēnesi apciemoju. Tā kā tajā jokā – es zinu, ka viņa tur ir, un ar to pietika. Taču tagad pietrūkst. Šo sajūtu kompensēju, daudz ceļojot uz siltām zemēm, arī uz Latviju lidoju bieži.
Šobrīd es vēl nevaru un negribu atgriezties, bet par nākotni nekad nesaki nekad.»
Atgriešanos dzimtenē Līva pieļauj vien tad, kad Lielbritānijā un pasaulē būs izveidojusi stabilus uzņēmējdarbības veidus.