RECENZIJA: Laime Pilnīga - "LP”

Grupa „Laime Pilnīga” latvju mūzikā zināmā mērā ir fenomens. Jau no pašiem tās dibināšanas pirmsākumiem 2006. gadā tā skaitās viena no perspektīvākajām un profesionālākajām, grupa plūkusi uzvaras laurus dažādos konkursos, uzstājusies prestižos festivālos Polijā, Bulgārijā un Ungārijā, arī Lietuvā un Igaunijā, visu šo laiku tā muzicējusi nemainīgā sastāvā un tomēr – uz priekšu nekust vai arī kust, bet ļoti lēnām. Kas tam par iemeslu, grūti pateikt.

„Laime Pilnīga”

“LP”

 „LP” ir otrais grupas albums – debijas ripulis „Dual” tika izdots 2011. gadā. „Jaunais albums ierakstīts 432 hercu frekvencē, kas grupas mūzikai piešķir īpašu, specifisku skanējumu. Ieraksts ir kā atgriešanās pie dabīgā skaņu spektra, jo pastāv viedoklis, ka tieši 432 hercu frekvence lieliski rezonē ar cilvēka iekšējo balsi, labvēlīgi iedarbojoties uz uztveri un raisot pozitīvas emocijas,” profesionāli ziņo „laimes” mūziķi. „LP” ierakstīts, miksēts un māsterēts „Volk Recording Studios”, pie producenta pults sēdējuši paši grupas mūziķi kopā ar skaņu inženieri Aleksandru Volku. Stilistiski – tas pats eleganti apbružātais un nepieradinātais 70. gadu roks.

PAR. Ja īsumā, tad šis ir perfekts albums ar divām superīgām dziesmām, proti, smeldzīgo „Dead Man’s Grip” un Vudstokas cienīgo „War”. Par mūziķu profesionalitāti nav vērts pat diskutēt: Ervīns Ramiņš izpaužas kā Roberts Plānts „Led Zeppelin” laikos, Mārcis Vasiļevskis demonstrē īstus ģitārbrīnumus, savā vietā ir arī basists Jānis Olekšs un bundzinieks Elvijs Mamedovs. „Dzīvajā” tas pilnīgi noteikti skan vēl labāk un interesantāk.

PRET. Diezgan dīvaina albuma ievadošās kompozīcijas izvēle – „Murmurs” ir visai slābans gabals. Lai gan – noslēdzošā „Running In The Circles” ir tāda pati, tā vien šķiet, ka uz desmitās dziesmas ieskaņošanas brīdi mūziķi jau bijuši pārguruši no paveiktā. Taču pats sliktākais, ka no muzikāli idejiskā viedokļa „LP” tomēr krietni zaudē „Dual”.