19. maijā iznāca latviešu populārās grupas «Prāta vētra» jaunais albums «7 soļi svaiga gaisa». Par kaušanos un draudzību, acu spīdumu un alkoholu, raideru un ambīcijām – «prātnieki» Renārs Kaupers, Jānis Jubalts un Māris Mihelsons sev raksturīgajā pusnopietni nenopietnajā stilā stāsta «Rīga TV24» raidījumā «Rampas ugunis».
1. Runā, ka Renāram acis uz skatuves spīd tāpēc, ka minūti pirms koncerta jūs izdzerat 150 gramus stiprā alkohola un tad piektajā gabalā kļūstat atraktīvi, Renāram sāk spīdēt acis... Vai tā ir taisnība?
Jānis: – O, es gribētu to redzēt!... Goda vārds!
Māris: – Vai tie 150 grami ir uz visiem?
Renārs: – Es teikšu tā – godīgi, 25 gadu laikā, kopš esam uz skatuves, ir bijušas kādas trīs šādas situācijas. Vienreiz tas bija kādā korporatīvajā pasākumā. Tur bija paņemts pat vairāk... Tas bija ļoti īpašs acu spīdums..
Māris: – Es pat atceros to pasākumu, bet tas nenotika minūti pirms uzstāšanās.
Renārs: Jā, tas bija jau laikus...
2. Jāatzīst, ka šodien izskatāties daudz labāk nekā 90. gados. Vai tas ir sievu, draudzeņu nopelns?
Renārs: – Nu dāmas jau noteikti ietekmē, bet tajā pašā laikā mēs esam diezgan spītīgi, mums nevar iestūķēt to, kas pašiem nepatīk vai nepiestāv..
Jubalts: – Mani neģērbj sieva.
Māris: – Viņš pats visu aizpogā.
Jānis: – Pēdējā laikā mēs vairāk piedomājam, ko velkam uz skatuves. Bet, ja, piemēram, ir fotosesija, tad stilists mums atnes drēbes, mēs izvēlamies un pēc tam nopērkam.
3. Vai jūs esat kādreiz sakāvušies?
Jānis: – Kāvušies ne, neesam.
Renārs: – Ja godīgi, man ir viena situācija, par ko man kauns... Ar savu bērnības draugu Kasparu Rogu....
Jānis: – Nu, nu, man kļūst interesanti.. Kāpēc es neko tādu nezinu?
Renārs: – Nu redz, mēs joprojām spējam cits citu pārsteigt.. Es to gadījumu ļoti pārdzīvoju, un tas bija sen. Vācijā. Vēlā vakara stundā mēs gājām pa ielu, man nebija labs garastāvoklis, bet Kaspars mani bikstīja, bikstīja, un es neizturēju... Iesitu... Un viņš pēc tam ar mani divas dienas nerunāja. Un tas bija pats sāpīgākais. Man kauns. Man patiešām par to ir ļoti liels kauns. Bet, kā noprotams, viss ir beidzies labi.
Jānis: – Tas bija pagājušajā gadsimtā?
Renārs: – Jā, 90. gadu beigās. Bet katrā ģimenē jau kādā brīdī pa gaisu lido šķīvji..
Jānis: – Vai siksnas pa dibenu..
4. Vai jums ir siksnas?
Renārs: – Tev ir dibens?
5. Runā, ka pa īstam tusējat Kopenhāgenā, jo Latvijā jūs atpūsties brīvi nevarat, lai nebojātu grupas tēlu. Tā ir taisnība?
Jānis: – Kāpēc Kopenhāgenā?
Renārs: – Pēdējo reizi mēs tur bijām 2006. gadā, bet vai mēs tur solīdi tusējām?
Māris: – Nu diezgan... Pietiekami... Atceros, toreiz pirmo reizi redzēju, ka krogā visi, pat meitenes, dzer alu.. Var jau viskiju ar kolu vai ko citu, bet tur visi tikai alu. Tiesa, nedēļas nauda mums toreiz beidzās vienā vakarā...
Jānis: – Bet tā nav taisnība, ka tusējam tikai Kopenhāgenā, mēs paballējamies arī citur..
6. Reiz intervijā grupai «Rolling Stones» jautāja, kāpēc viņi joprojām ir kopā, un atbilde bija, ka viņi cits citam ir parādā tik daudz naudas un, ja kāds aiziet no grupas, tad viņš stabili «ielido». Jūs neesat cits citam parādā?
Jānis: – Nē. Mums ir tāda noruna, ka lielās lietās ne, bet mazās jāatskaitās par katru centu. Joks...
7. Salvadors Dalī ir teicis, ka intelekts vai talants bez ambīcijām ir kā putns bez spārniem. Cik ilgi jūs domājāt, lēmāt, ka gribat būt labākie Latvijā, izsisties ārpusē?
Renārs: – Viss notika procesā, nebija sākotnēji tāda uzstādījuma, lai gan ambīcijas bija un arī liels prieks. Nu 90. gadi mums pagāja brīvā režīmā...
8. Kāds jums toreiz bija raiders, un kāds tas ir tagad?
Renārs: – Sākumā tāda nebija, lai gan «Prāta vētra» ir viena no pirmajām grupām, kam parādījās raiders. Šķiet, tas notika menedžera Alda Hofmaņa laikā.
Māris: – Daudziem sākumā, izlasot mūsu raideru, bija tāda interesanta reakcija, piemēram, mēs prasījām grimētavu, kura būtu aizslēdzama. Cilvēki nesaprata.. Kāpēc? Aizslēdzamu? Gribējām, lai ir spogulis. Atkal izbrīns – kāpēc?
Jānis: – Tagad mums vajag divas «Rafaello» kastītes, medu, citronu, dažreiz arī grādīgo...
Renārs: – Ak tā?
Māris: – Mums nav prasību par rozā dvielīšiem vai baltām lilijām ģērbtuvē.
9. Kāpēc jaunais albums rakstīts Berlīnē? Vai Latvijā nav labas studijas, labu cilvēku?
Renārs: – Protams, ir labas studijas un labi cilvēki, bet mums vajadzēja savākties.
Māris: – Bet savākties mēs varam tikai Berlīnē.
Renārs: – Tas arī ir ļoti mobilizējošs moments. Kad tu kaut kur dodies projām, tad visas pārējās lietas noliec malā un koncentrējies tikai mūzikai.
Māris: – Brauciens mobilizē, tev neviens nezvana un neprasa, ka pienu vajadzētu atnest uz mājām vai bērnu no bērnudārza izņemt. Visu dienu var mierīgi strādāt. Mēs parasti ap pulksten vienpadsmitiem no rīta sākām, pa dienu bija pusdienas pārtraukums un tad līdz deviņiem vakarā. Tā kopā divus mēnešus...
10. Vai cilvēkiem, kuriem ir 29 mūzikas gada ierakstu balvas, panākumi, apbalvojumi vispār vēl kaut ko nozīmē?
Renārs: – Nekad nav bijis tā, ka mēs tiecamies pēc balvām. Joprojām mēs to darām priekam. Zini tā ir tāda izjūta kā pirms žetona vakara skolā, kad jāsagatavo priekšnesums un gribas, lai ir labāk nekā A klasei. Un tas draivs mums iekšā ir joprojām. Gribas, lai ir forši, lai pašiem un skatītājiem patīk.
Uzziņa