VAKARA ZIŅAS: Kas mūsu ministriem maciņos?

Analizējot Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtās ikgadējās valsts amatpersonu deklarācijas, atliek vien pabrīnīties par mūsu valdību – pat ar savām iespaidīgajām algām ministri gada laikā nav spējuši neko iekrāt. Tiesa, ne visi –– ir arī bagātnieki.

Premjerei Straujumai šiks dzīvoklis un veca mazda

Ieskats valsts amatpersonu deklarācijās, protams, jāsāk ar pašu valdības vadītāju Laimdotu Straujumu. Viņu var dēvēt par amatu kolekcionāri – pērn Straujuma ieņēmusi 24 (!) amatus, tiesa, visi saistīti vai nu ar Valsts kanceleju, vai Zemkopības ministriju. Pērn premjere algā saņēmusi 36 657 eiro, tātad 3054 eiro mēnesī. Nekādā bagātībā iedzīvoties tas gan viņai nav ļāvis – uzkrājumu ailītē ir vien 11 400 eiro, 34 150 eiro Straujuma ir aizdevusi, taču arī pati ir parādā aptuveni 6800 eiro. Vēl viņai ir akcijas (spriežot pēc deklarācijas par 2003. gadu – a/s «Swedbank») 6593 eiro vērtībā. Ja salīdzina ar atskaites periodu pirms gada, Straujumas uzkrājumi palielinājušies pavisam nedaudz (pirms gada tie bija ap 8300 eiro), sarucis arī viņas parāds (bija 17 135 eiro), taču vienalga to par dzīvošanu ar lielu vērienu nenosauksi. Deklarācijā uzrādās tikai dzīvoklis un vēl pāris zemes pleķīšu Rīgā, kā arī 2007. gada «Mazda».

«Biezākie» – Belēvičs un Dūklavs

Pievērsīsimies «biezajam» galam – tajā var ieskaitīt divus valdības vīrus. Veselības ministrs, aptieku biznesmenis Guntis Belēvičs valsts algotā darbā iesaistījies tikai tagad, līdz ar to deklarāciju viņam iepriekš iesniegt nenācās un salīdzināt viņa rocību iepriekš un pašlaik nav iespējams. Taču par trūkumu Belēvičs nesūdzas – vai citādi viņš spētu aizdot kopsummā ap 4,4 miljoniem eiro?! Uzņēmējs naudai liek «strādāt», tas ir, bankā to neglabā (tur ir tikai 31 653 eiro), bet acīmredzot liek to lietā akciju un vērtspapīru tirgū. Belēvičam pieder kapitāldaļas vairākās sabiedrībās par kopējo vērtību 520 641 eiro, lielākā daļa no tām ir SIA «Blankenfeldes» akcijas par 412 635 eiro. Automašīnas ministra īpašumā nav – vismaz tā var spriest pēc VID iesniegtajām ziņām.

Otrs turīgais vīrs ir zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kurš pērn ticis pie 2005. gada izlaiduma «VW Touareg» – tiesa, šo lepno džipu ar tik gadu skaitu var nopirkt par kādiem 8000 eiro. Dūklavam pieder dažādi interesanti transportlīdzekļi: kokvedējs «KaMAZ 43101», treileris jeb «speciālā dzīvojamā piekabe», motorlaiva un pāris piekabju. Nauda – tās lielzemniekam un SIA «Piebalgas alus» kapitāldaļu turētājam netrūkst: 15 000 eiro iekrāti skaidrā naudā, 87 614 eiro – bankās, bet 330 671 eiro aizdots. Pats ministrs gan arī ir parādā ap 34 000 eiro. Ja šos datus salīdzina ar Dūklava finansiālo situāciju pirms gada, aptuveni tas pats vien ir.

Vējonis deklarējis tikai 50 eiro

Aktualizējoties nākamā Valsts prezidenta vēlēšanu jautājumam, interesantāks ir kļuvis aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Par viņa deklarāciju kaut ko interesantu pavēstīt ir grūti. Iekrāti kādi 88 000 eiro, mašīnas nav, īpašumu nav, parādu nav, aizdevumu nav, vēl ir tikai eiro rezerves fonda apliecības 21 952 eiro vērtībā. Dzīvojis no ministra aldziņas, kas mēnesī bijusi ap 2500 eiro. Ja salīdzina ar deklarāciju par 2013. gadu, tur uzkrājumu ailē bija kopsummā ap 78 000 eiro, taču akcijas bija pārvērstas nedaudz citos finanšu instrumentos, līdz ar to var teikt, ka Vējoņa finansiālais stāvoklis nav mainījies. Un kāds vēl saka, ka ministriem lielas algas – re, neko neizdodas iekrāt!

Starp citu, ne viņš vienīgais tāds. Piemēram, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, kuras uzkrājumu ailē ir 20 200 eiro un 137 767 norvēģu kronas – tiesa, viņa politiķu saimē ir jauniņā, varbūt no saviem pieredzējušākajiem kolēģiem skolosies personīgo kontu papildināšanas mākslā. Lai gan ko daudz mācīties, piemēram, no kultūras ministres Daces Melbārdes, kura spējusi iekrāt vien 7520 eiro (interesanti, ka viņa godprātīgi uzrādījusi arī «zeķē» uzkrātos 50 eiro) un kuras īpašumā ir vien divistabu dzīvoklītis? Pirms gada viņai vēl bija vismaz auto «Honda Civic» (1994), bet nu nav vairs arī tā. 2013. gadā uzkrājumos bija 6000 eiro, līdz ar to var pieļaut, ka iekrājumi palielināti uz pārdotās mašīnas rēķina.

Arī finansistiem iet plāni!

Ar naudu vislabāk apieties vajadzētu prast finansēm vistuvāk stāvošajiem ministriem. Kas tad ir viņu maciņos? Finanšu ministrs Jānis Reirs bankā nolicis 39 000 eiro, pie sevis tur 12 000 eiro, aizdevis 125 000 eiro, pats ir parādā 161 400 eiro. Kā tas izskatās gada griezumā? 2013. gadā Reirs pat bija mazliet bagātāks – iekrāts viņam bija ap 61 000 eiro, aizdevumu ailē tie paši 125 000 eiro, parāds – 168 315 eiro, tātad kopsummā aptuveni tas pats. Un tomēr viena ārkārtīgi būtiska nianse – tad ministra īpašumā bija motorollers «Piaggio» (2007)! Nu vairs nav.

Arī ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu par īpaši turīgu nenosauksi: viņai gan ir dzīvoklis Ventspilī, kā arī automašīnas «Ford Contour» (1996) un «Mitsubishi Colt» (2006), taču arī parāds 34 000 eiro apmērā. Pirms gada situācija bija akurāt tāda pati – četru bērnu mammai uzkrājumu nebija un nav. Interesanti ir viņas ienākumu avoti, proti, bez ministres algas, atalgojuma Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā un bērnu pabalstiem arī naudiņa no Latvijas Šaha federācijas – pērn tie bijuši 1000 eiro (pirms gada 155 lati). Nekas pārsteidzošs, Dana ir lielmeistare šahā, vairākreiz bijusi Latvijas čempione un joprojām pārstāv Latvijas godu šaha olimpiādēs.

Vīrieši neko nespēj iekrāt

Parasti saka, ka sievietei jāgādā par mājas pavarda siltumu, bet vīrietim jābūt medniekam un pelnītājam. Ja var ticēt VID iesniegtajām deklarācijām, bet nekas cits jau neatliek, tad dažiem Latvijas valdības vīriešu kārtas ministriem ar to medīšanu un pelnīšanu iet pavisam kusli.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss pēdējos gados gan nomainījis savu autoparku: 2012. gadā viņš savā īpašumā reģistrējis «Mercedes Benz» (2007. gada izlaidums), bet 2013. gadā – «VW» (2011). Taču finansiālais stāvoklis tomēr nav tāds, lai Matīsu varētu droši dēvēt par «vidēji turīgu» – kopsummā iekrāts ap 62 000 eiro. 2013. gadā viņa mantiskais stāvoklis bija teju identisks, tikai iekrājumi bija latos, un, pārrēķinot tos eiro, sanāk, ka to kopējā summa ir ap 61 000 eiro. Un tas pie fakta, ka ministra alga mēnesī ir ap 2500 eiro!

Lai gan ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir dažādu smalku amatu «īpašnieks», piemēram, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības koordinācijas padomes priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju padomes loceklis utt., viņa īpašumā nav pat dzīvokļa, arī mašīnas nav. Bankās gan glabājas 240 000 eiro. Līdzīgi kā satiksmes ministra Matīsa gadījumā, arī Rinkēviča finansiālais stāvoklis 2013. un 2014. gadā ir pilnīgi identisks – neko vairāk iekrāt nav izdevies.

Tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam gan ir dzīvoklis Rīgā, turklāt pat divi! Un vēl viņš deklarējis... airu laivu. Viņam gan ir arī automašīna «Honda CRV» (2005), taču iekrāti vien 9878 eiro. Labās ziņas – šie 9878 eiro parādījušies tieši pēdējā gada laikā, 2013. gada deklarācijā Rasnača iekrājumu ailītē bija nulle.

Labklājības ministrs, Auguļa zemnieku saimniecības «Auguļi» īpašnieks un Attīstības centra «Bērzes krasti» biedrs Uldis Augulis var palepoties ar «Rīgas dzirnavnieka» 67 kapitāldaļām 4767 eiro vērtībā, mistiskiem finanšu instrumentiem ar kopējo vērtību 72 eiro un valdījumā esošu 2013. gada «Mitsubishi Outlander» (tāds maksā ap 25 000 eiro, taču mašīna ņemta pavisam jauna, tātad – vēl vairāk), taču iekrājumu nav, toties parādi – teju 90 000 eiro. Salīdzinot ar 2013. gadu, parāds gan ir par kādiem 5000 eiro samazināts un diez vai uz pārdotā padsmit gadus vecā opelīša rēķina.

Kur naudu liek vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, atliek vien minēt – pērn viņš kā «LDz Cargo» valdes loceklis algā saņēmis 70 207 eiro (5850 eiro mēnesī) plus vēl arī ministra atalgojumu, taču vienalga uzkrājumu ailē nav spējis minēt pat puslauztu centu, toties parādi – 47 837 eiro. Gerhardam nav arī nekustamo īpašumu, vien 2011. gada «Nissan Pathfinder». Interesanti, ka deklarācijā par 2013. gadu Gerhardam uzkrājumos parādās aptuveni 18 000 eiro – lai gan nekas cits nav mainījies, gada laikā ir zuduši arī tie. Interesanti...

Protams, ir arī labāki piemēri. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uzrādījis «BBF Consulting» kapitāldaļas 87 108 eiro vērtībā, automašīnu «Volvo» (2002) un lietošanā (līzingā) esošo «Hyundai» (2013), kuru viņš ņēmis pavisam jaunu, arī parādsaistības 63 478 eiro vērtībā un 40 000 eiro lielu aizdevumu. Turklāt Kozlovskis demonstrē, ka viņam ir perfekta atmiņa, jo ne katrs atminētos deklarācijā ierakstīt arī pērn no «Swedbank» saņemtos procentus 3 centu (!) apjomā...

Rezumējot – ir pamatotas aizdomas, ka valdības locekļi diezgan izvairīgi attiecas pret sava mantiskā stāvokļa deklarēšanu, lai neradītu neveselīgu interesi sabiedrībā. Mājas taču nav grūti norakstīt uz sievas, vīra, dēlu vai citu radinieku vārda, arī iekrājumi taču var būt lielāki otrai pusītei. Taču tas deklarācijā neuzrādās, tāpēc mūsu ministri izskatās tādi nabadziņi, kas ar savu algu knapi spēj savilkt dzīvošanas galus.