VAKARA ZIŅAS: Koba Jasa mamma pie TV ekrāna raud

Hokejista Koba Jasa mamma Marika Jasa nebrauc uz hokeja spēlēm, jo mierīgu sirdi nespētu tās klātienē vērot. Arī šoreiz Marika pavadīja dēlu ceļā uz Čehiju, bet spēles skatās viena pati pie TV ekrāna, jo tad var pārdzīvot par dēlu un nobirdināt pa asarai.

Ceļasomā Svētā Grigorija svētbilde

Koba Jasa dzimtā visi ir dievticīgi ļaudis. Koba ir kristīts pareizticībā. Tieši tādēļ pirms tālā ceļa uz Čehiju mamma Marika palūgusi Dievu un bijusi baznīcā aizdegt svecītes. Šī jau ir kļuvusi par neatņemamu hokejista mammas tradīciju, pirms viņa pavada dēlu uz hokeja spēlēm. Lai arī Koba pats kārto savas ceļasomas prombraukšanai, allaž, pirms dēls lido prom uz savu hokeja klubu vai kā šoreiz uz pasaules čempionātu, mamma zina, ka viņa somā ir Svētā Grigorija svētbilde. «Es zinu, ka dēlam ir kāds rituāls. Pirms viņš dodas ceļā, savā istabā pielūdz Dievu. Kobas tētis jau sen ir miris, bet zinu, ka dēls allaž palūdz arī tētim, lai viņš no debesīm sargā un palīdz,» stāsta Marika. Viņa Kobu izaudzinājusi viena. Ļoti daudz palīdzējis arī Marikas tēvs un Koba vectēvs Aivars Jass, kas savulaik bija boksa treneris.

Zīmīgs esot arī bijis mirklis, pirms tika nosaukts Latvijas hokeja izlases sastāvs 2014. gada ziemas olimpiskajām spēlēm, kas notika Sočos. «Tas tik tiešām bija svēts brīdis, jo izlases sastāvu nosauca 7. janvārī, kad bija krievu pareizticīgie Ziemassvētki. Toreiz teicu dēlam: «Nu, redz, Kobīt, Dieviņš tomēr mums stāv klāt un palīdz!»

Dēla elkoni pa skaidiņām vāca kopā

Uz spēlēm mamma nemaz nemēģina braukt, jo sarunā ar »Vakara Ziņām« neslēpj, ka ir pārlieku emocionāla un ar tik vājiem nerviem klātienē nevar atbalstīt dēlu. «Kad bija mājas spēles, aizgāju uz vienu spēli «Arēnā Rīga», bet nē, es nevaru tā mierīgi to noskatīties. Turklāt ripa vēl trāpīja dēlam pa seju, un es ļoti to pārdzīvoju. Kad viņš uzkāpj uz ledus, es jau sāku nervozēt. Tādēļ pie televizora es hokeju skatos tikai viena, es negribu, ka kāds ir man blakus. Tikai viena. Tad arī varu noraudāt pa asarai, un nevienam tas nav jāredz,» teic Marika Jasa. Viņa atklāj, ka cilvēki hokejistus redz kā slavenības, bet neredz hokeja melno pusi. «Šis patiesībā ir ārkārtīgi traumatisks sporta veids. Kobam ir tik daudz traumu bijušas. Atceros, dēlam bija 16 gadu, kad spēles laikā viņam pamatīgi tika sadragāts elkonis, un mēs burtiski kaulus pa skaidiņām vācām kopā. Divus mēnešus toreiz bija jāguļ slimnīcā. Tādēļ es tā mierīgu sirdi uz to visu nevaru noraudzīties, » par savu vienīgo dēlu ļoti pārdzīvo Marika. Taču tajā pašā laikā viņa ļoti lepojas, ka viņai ir izdevies izaudzināt krietnu dēlu, kura sirdslieta ir un būs hokejs. «Labi, ka mums ir liela māja, jo viss ir pilns ar hokeja nūjām, ripām, sporta krekliem un vecām slidām. Gluži kā hokeja izstādē dzīvoju,» teic mamma.

Kad Latvijas valstsvienība 1. maijā aizvadīja pirmo spēli pasaules čempionātā ar Kanādu, Kobam todien apritēja 25. dzimšanas diena. Savukārt Koba Jass sarunā ar »Vakara Ziņām« atzina, ka ir ļoti priecīgs par viņam doto iespēju Latvijas valstsvienības sastāvā piedalīties pasaules čempionātā, ko hokejisti patiesībā gaida visu gadu.