14.aprīļa jubilārs: uzņēmējs Arnis Bikšus

«Man visu laiku ir labs garīgais. Nu jā, varbūt tikai ap Lieldienām ir pārdomu laiks – ir jādomā par Jēzu, kā viņam tur iet, bet pārējā laikā ir okei. Vēl tikai siltāks varēja būt,» saka restorāna Burkāns un kokteiļu bāra Cuba Cafe vadītājs Arnis Bikšus. Viņu šodien suminām 47. dzimšanas dienā.

Mūsu sarunas brīdī jubilāram vēl nebija īstas skaidrības, kur viņš šodien pieņems viesus – mājās vai Cuba Cafe. «Parasti katru gadu taisām mājās zupas pārtiju, bet, tā kā šodien ir tādi laika apstākļi, kādi tie ir, tas būs jāpārceļ uz vēlāku laiku, visticamāk – uz aprīļa beigām,» saka Arnis Bikšus un atklāj, ka dzimšanas dienā parasti tiek vārīta zivju zupa. Tas esot ļoti vienkārši: samet iekšā visu, kas ir mājās, vienīgi zivis tirgū jānopērk. «Tad visi man sadāvina vodku, un tā mēs svinam!» priecīgi stāsta atraktīvais uzņēmējs. To, ka viņam patīk svinēt svētkus, zina gan Arņa draugi, gan viņa apsaimniekoto restorānu apmeklētāji, jo pie viņa allaž notikušas jestras ballītes. «Garos galdus taisīt man nepatīk, bet – jā, paballēties patīk!»

Vai jubilāram patīk arī savi gadi? «Tāds diezgan stūrains man tas skaitlis. Nu jā, vecums nāk,» viņš nosmej un teic, ka tāpēc galīgi nestreso. «Pēc sajūtām ir okei! Kad kādreiz kaut kur jāraksta, cik man gadu, tad gan aizdomājos, ka īstenībā jau daudz...» atzīst šodienas gaviļnieks.

Arnis Bikšus stāsta, ka viņa ikdiena paiet, «direktorējot» restorānā Burkāns un kokteiļu bārā Cuba Cafe. «Visu dienu esmu pa Vecrīgu. Pieskatu un kontrolēju, kas tur notiek. Mana darba specifika ir tāda, ka katra diena ir savādāka. Tagad, kad kļūst siltāks, jābūvē vasaras terases. Viena jau gandrīz pabeigta. Tāds busy laiks, atšķirībā no februāra, kad varēja neko nedarīt. Jāmeklē arī jauni darbinieki, un tā arī ir problēma. Nesaprotu tos, kuri sūdzas, ka nav darba. Es redzu, ka darbs ir visur!» stāsta restorāna un bāra īpašnieks. Viņam savā darbā patīk tas, ka tajā nav jābūt no rīta līdz vakaram. «Ja gribu, varu paņemt brīvu jebkuru dienu. Varu paņemt divas dienas brīvas. Tāpēc man ir svarīgi izveidot savu komandu, bet vienlaikus tas arī ir tas grūtākais – dabūt profesionālu stafu, kuram uzticēties.»

Paņēmis brīvas dienas, Arnis Bikšus ziemas sezonā slēpo ar distanču slēpēm un ir bieži sastopams Siguldā, kur esot «smuka trasīte». Tāpat viņš nebaidās izaicinājuma un izmēģina savus spēkus arī distanču slēpošanas sacensībās Apkārt Alaukstam. «Tagad nevar saprast, ko lai dara. Mugura sāp. Dakteris saka, ka skriet nedrīkst, tad nu es aizeju uz jogu, papeldu baseinā, pacilāju kādu svaru stieni. Patiesībā svaru zālē man ir slinkums, tad labāk pats vairāk papumpējos – man ir savs vingrojumu komplekss, ko var darīt arī mājās. Uz vecumu ir jādomā par lunkanumu – ja zeķi normāli nevar uzvilkt, tad skaidrs, ka jāiet vingrot!» viņš nosmej un saka, ka nu jau ir jāpiedomā, ko vajag un ko nevajag darīt. «Nevar vairs ar jauniem puikām ledusskapjus cilāt vai klavieres uz sesto stāvu.»

Ko jubilāram šodien novēlēt? «Veselību,» viņš atteic nedomājot. «Mums ar draugiem ir tāds tosts – ka jāiedzer par veselību, pārējo visu nopirksim. Mēs jau smejam: ja reiz vecumā ir jāslimo, tad lai ir tādas slimības, ka vismaz var ieraut. Nu, celī ūdens, piemēram, vai kas tāds.».