VAKARA ZIŅAS: Lietuvietis iztērē 30 tūkstošus eiro, lai no vīrieša pārtaptu par sievieti

Laikā, kad Latvijā norisinājās Rīgas modes nedēļa, Rīgā ieradās Lietuvas skandalozākā, visvairāk aprunātā slavenība Agnese Landau (21). Jau pirmajā ierašanās dienā Agnese, kas dzimusi kā vīrietis, nokļuva fotokameru un sabiedrībā populāru ļaužu uzmanības centrā.

– Tu dzimuma maiņai pievērsies tikai pirms gada, vai tiešām tikai tad saprati, ka esi sieviete nepareizā ķermenī?

– Jau kopš bērnības domāju, ka man patīk vīrieši un es esmu gejs. Jo vecāka kļuvu, jo vairāk apzinājos, ka vēlos garus matus, garus nagus, jau četrpadsmit gados sāku krāsot acis, mani piesaistīja viss sievišķais. Sapratu, ka esmu iesprostota nepareizā ķermenī. Mans ķermenis bija man pretīgs. Sāku lasīt informāciju par dzimuma maiņu un sadūšojos to veikt.

– Tu esi dzimusi Azerbaidžānā, un tavs tēvs ir musulmanis. Kā ģimene reaģēja, uzzinot, ka ir pazaudējusi dēlu, bet ieguvusi vēl vienu meitu?

– Jā, mans tēvs ir musulmanis, un, par spīti ticībai, viņš mani pieņem un mēģina saprast. Es gluži kā jebkurš bērns, kad ir vajadzīga nauda, zvanu vecākiem un lūdzu pārskaitīt naudu. Tēvs nekad man nav atteicis. Mums ir labas attiecības.

– Operācijas, hormoni, skaistumkopšana – tas viss prasa lielus līdzekļus?

– Jā, gada laikā esmu sevī ieguldījusi vairāk nekā 30 000 eiro. Tā kā esmu plastiskās ķirurģijas klīnikas seja, man daudzas procedūras ir bezmaksas. Tāpat skaistumkopšanas lietas, apģērbu un rotas lielu daļu saņemu kā dāvanas no veikaliem un dizaineriem.

– Kā tu juties, apzinoties, ka esi sieviete, un pirmo reizi dodoties izklaidēties sieviešu apģērbā? Nebaudījies, ka tevi nepieņems, tas tomēr nav vienkārši pārģērbties par sievieti?

– Mans stils allaž ir bijis starp puisi un meiteni. Visu dzīvi mani cilvēki ir uzrunājuši gan kā puisi, gan meiteni, nesaprotot, kas es esmu. Izejot sabiedrībā kā Agnese, es nebaidījos, jo arī pirms tam ikdienā ģērbos līdzīgi. Redzot manu ārieni, nekad neviens mani nav noturējis par vīrieti.

– Pasaulē ir daudz gadījumu, kad vīrieši, uzzinot, ka flirtējuši ar transseksuāli, šo sievieti piekauj vai nogalina.

– Es vienmēr lieliski kontrolēju vīriešus. Neslēpju, ka esmu transseksuāle. Toties, vienkārši bārā flirtējot, es nedomāju, ka man kopā ar vārdu ir jāpasaka, ka esmu transseksuāle, jūs pārējie tā arī nedarāt, neuzsverat, ka esat vīrieši vai sievietes!

– Dzimuma maiņa, skaistums ir tas, kā tu veido savu popularitāti, nebaidies, ka nekad nespēsi tikt vaļā no tā, ka tevi visi uztvers kā cilvēku, kurš maina dzimumu?

– Protams, Lietuvā, nu arī Latvijā visi par to runā, raksta un nepārtraukti man to atgādina. Bet es pati to izvēlējos. Kad man jautāja pirmo reizi, varēju klusēt, noliegt, un neviens par to nezinātu. Pateicoties savai izvēlei, ieguvu daudzus atbalstītājus, patīkami, ka uz ielas nāk klāt cilvēki, lai nofotografētos un iegūtu autogrāfu.

– Šāda izvēle nekad neatnes asaras?

– Visās lietās ir labais un sliktais. Protams, ir reizes, kad sēžu mājās un raudu, bet to visu vienmēr nomaina labie mirkļi, kuru ir daudz vairāk.

– Šobrīd tu dzīvo, pateicoties popularitātei, un nekur nestrādā.

– Tieši tā, esmu atpūtusies gandrīz gadu un nu meklēju tādu darbu, kas mani apmierinātu. Vēlos arī saprast, ko iesākt ar popularitāti, kā to vadīt, jo es necīnījos, lai būtu populāra. Viss notika kā filmās – kādu rītu pamodos un biju populāra Lietuvā. Atbraucu uz Rīgu, aizgāju uz saviesīgu pasākumu, mani fotografēja un lūdza intervijas, tādēļ arī šeit pamazām kļūstu zināma.

– Kā tu pavadi savu brīvo laiku?

– Es dzīvoju savam priekam, daru visu, kas man patīk. Ilgāk no rītiem guļu, skatos filmas, satieku draugus, iepērkos. Nav iespējams nevēlēties vai nogurt no tādas dzīves, kādu dzīvoju es. Ja vēlēšos aizbraukt uz Krieviju, es braukšu. Vēlēšos iegādāties somiņu par 700 eiro, to iegādāšos un tikai pēc tam domāšu par to, ka ēdīšu tikai makaronus. Es dzīvoju tagadnē!

– Somiņa rada prieku, arī ēdot makaronus?

– Protams! Nauda vienmēr uzrodas, un šādi mirkļi, kad sieviete sev iegādājas ko skaistu, ir vērtīgāki nekā steiku ēšana, jo mums patīk būt slaidām. Turklāt man apkārt ir daudz pielūdzēju, kuri aicina uz restorāniem. Dievinu kosmētiku, apģērbu, skaistuma lietas, atkailinātus tērpus. Nezinu kāpēc, bet es dievinu izrādīt ķermeni.

– Tas, iespējams, tāpēc, ka ķermenis mainās un tev ir prieks redzēt pārmaiņas?

– Drīzāk tas ir tāpēc, ka man ir tikai divdesmit viens gads, esmu vēl gandrīz bērns, kas bauda dzīvi. Jūtos tā, ka ir jāizrāda ķermenis, un tāpēc to daru. Kad būs divdesmit pieci gadi, noteikti tā nedarīšu, ģērbšos noslēgtāk. Dievinu apģērbu. Varu visu dienu pavadīt veikalā un, ja nespēju ko izvēlēties, iegādājos visu, kas man patīk.

– Tu ieminējies par pielūdzējiem. Esi romantikas cienītāja?

– Protams, man kā jau sievietei patīk saņemt ziedus, skūpstus, apskāvienus, komplimentus un telefona īsziņas. Ja man nepievērsīs uzmanību, nedāvinās lietas, kuras liek man priecāties, manu sirdi nevienam neizdosies iekarot. Katrai sievietei ir savas prasības, un manās ietilpst dāvanas, restorāni un manis aplidošana.

– Kā ar mīlestību?

– Vienreiz dzīvē biju iemīlējusies, un arī mani tas cilvēks mīlēja. Citās reizēs ir pievilkšanās spēks, seksuālas vēlmes, bet ne mīlestība. Ja tiešām mīlestība piemeklē cilvēku vienreiz, tad savējo iespēju esmu palaidusi garām.

– Un ko tagad darīsi?

– Ja tā tiešām ir, tad atradīšu kādu, kurš mīlēs mani tikpat spēcīgi, kā es mīlu sevi, un mēs kopā mīlēsim mani.

– Pastāsti par saviem romantiskajiem vakariem?

– Ir bijis romantisks vakars pie kamīna ar svecēm kopā ar puisi, kuram patiku. Baudīju romantiku ar savu mīlestību, pagatavoju viņam vakariņas, kopā paēdām un nodevāmies mīlestībai. Ar pirmo mīlestību bijām arī viesnīcā pie jūras. Devāmies pastaigāties pa pludmali, atgriezāmies viesnīcā, baudījām vakariņas sveču gaismā, un tad, protams, sekoja mīlestība. Ir bijis arī gadījums, kad restorānā iepazinos ar vīrieti un kopā pavakariņojām. Viņš mani aizveda mājās, pēc desmit minūtēm atgriezās un uzdāvināja man simts rozes par patīkamu vakaru.

– Latvijā arī esi baudījusi romantiskus vakarus?

– Nemelošu, sakot, ka tā nav bijis. Esmu ēdusi vakariņas sveču gaismā restorānā pie jūras, tāpat esmu pavadījusi jauku vakaru ar vīrieti, vērojot filmas un ēdot saldumus. Ir bijuši romantiski vakari arī ar Latvijas vīriešiem. Tāpat esmu saņēmusi uzmanības apliecinājumus un dāvanas no vietējiem vīriešiem. Latvijas vīrieši arī lieliski prot aplidot sievietes.

– Kā ar atzīšanos mīlestībā?

– Ir vērts atcerēties manu pirmo mīlestību. Runājām pa telefonu, un man pēkšņi kurjers atnesa milzīgu klēpi ar rozēm un lācīti kopā ar kartīti. To visu vērojot, izteicu mīļotajam piezīmi, ka šādi dara īsti vīrieši, un tad, atverot kartīti, izlasīju, ka viņš mani mīl.

– Vai romantiskais vakars Rīgā tev bija tad, kad netiki ielaista Rīgas modes nedēļā?

– Nē, tajā vakarā devos izklaidēties ar draugiem un lieliski pavadīju laiku. Ne mirkli nebiju bēdīga, ka mani neielaida modes nedēļā, labi, ka man apkārt bija cilvēki, kuri palīdzēja izlasīt Rīgas modes nedēļas organizatoru atsūtīto e-pastu latviešu valodā. Akreditācijas apstiprināšana pienāca krievu, latviešu un angļu valodā, bet anulēšana tikai latviski. Anulēšana man nāca tikai par labu, atpūtos, izgulējos un varēju ar pilnu sparu doties uz TV3 šovu «Dejo ar zvaigzni», lai atbalstītu savu draudzeni Svetlanu Levu. Toties akreditācijas anulēšana apstiprināja to, ka pie jums, gluži kā Krievijā, visi visiem pielien, nespēj pateikt to, ko domā, un dzīvo sapņu pasaulē. Tas ir absurdi – tu izsaki viedokli par apģērbu, un tevi tāpēc neielaiž pasākumā.

– Kā tu sevi redzi pēc desmit gadiem?

– Redzu sevi darbojamies šovbiznesā, domāju, man būs pašai savs realitātes šovs. Būšu precējusies, man būs lieliska ģimene, un es būšu laimīga.