RECENZIJA: "Marduk” - "Frontschwein”
Zviedru „blekmetāla” četrinieks „Marduk” (starp citu, no Norčēpingas) ar savu ultrazibenīgo mūziku šo pasauli plosa jau no 1990. gada, pagūstot ar koncertiem paciemoties arī Rīgā. Uz studijas albumu izdošanu viņi nekad nav bijuši skubināmi, tāpēc īpaši neizbrīna sausā statistiska, kas uzrāda, ka „Frontschwein” ir jau trīspadsmitais ripulis viņu karjerā, turklāt nākas pieskaitīt vēl trīs koncertniekus un vienu labāko dziesmu kompilāciju.
No visas šīs gūzmas neviens disks nav īpaši kritis ārā no konteksta, taču arī neviens nav īpaši izcēlies. Aptuveni tāpat ir ar „Marduk” mūziku – visas dziesmas līdzīgā līmenī. Ņemot vērā to, ka šie zviedri tomēr pieskaitāmi „blekmetāla” elitei, tas nemaz nav slikti. Dziesmu tematika lielākoties ir veltīta kara tēmām (to var noprast jau pēc diska nosaukuma...), protams, nepiemirstot arī „melnmetālam” tradicionālos svētumus. Jāpiebilst, ka „Marduk” sastāvs jau kādu laiku nav mainījies: vokālists Daniels Rostens jeb Mortuus, ģitārists Morgans Steinmeijers Hakansons (viņš izveidojis šo formāciju), basģitārists Magnuss Andersons jeb Devo un bundzinieks Larss Brodesons.
PAR. Savulaik „Marduk” savā instrumentu mocīšanā mēģināja pārspēt gaismas ātrumu, taču nu kļuvuši mazliet prātīgāki – ne visās dziesmās ir „blekmetālam” raksturīgais temps. Simpātiskākās šķiet tieši tās dziesmas, kurās mēģināts izmantot kādas ritma maiņas vai arī piezemētāku spēles tempu, piemēram, „The Blond Beast”, „Wartheland” vai „Nebelwerfer”. Protams, visi 13 „Marduk” albumi nav dzirdēti, taču daži ir gan, un no tiem „Frontschwein” šķiet teju pats cerīgākais.
PRET. Kad zviedri aizmirstas un atkal cenšas skrubināt iespējami ātrāk, tad ātri sakrīt uz nerviem ar savu vienveidību. Jā, tāda ir „blekmetāla” būtība, taču vairākām citām grupām tas izdodas daudz meistarīgāk. Arī par tematikas izvēli varētu padiskutēt.
* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.