Joki sagatavoti no žurnāla "Vakara Ziņas"
Kad vectēvam prasīja, vai viņam ir «Twitter», viņš ar vāji slēptu lepnumu atbildēja, ka jaunībā bijis gan, bet izārstēts.
***
– Vakar mācīju kaķi runāt! Nekas no tā nesanāca. Viņš laikam ir idiots!
– Esi pārliecināts, ka tieši viņš?
***
– Jaunkundz, mēs abi esam mūsdienīgi cilvēki! Varbūt pārtīsim uz priekšu to daļu, kurā pasniedz ziedus, vadā uz restorāniem, kino, un pāriesim uzreiz uz to daļu, kur mēs abi dodamies pie jums?
– Es iesaku patīt vēl tālāk! Uz to daļu, kur jūs pēc ilgas kopdzīves savācat mantas un lasāties prom!
***
Manai kaimiņienei no pirmā stāva ļoti patīk dziedāt! Šovakar kāds viņas logā ielaida akmeni. Laikam, lai labāk varētu dzirdēt!
***
Trim dzērājiem ir litrs šņabja un viena dzērvene. Viens iedzer, paosta dzērveni, otrs iedzer, paosta dzērveni, trešais iedzer, nokož mazu gabaliņu no dzērvenes. Atkal salej, izdzer, un atkārtojas tas pats. Vēlreiz salej, izdzer, pirmais paosta dzērveni, otrais paosta dzērveni, trešais apēd visu atlikušo ogu. Pirmie divi šim jautā:
– Klau, tu te dzert vai izēsties atnāci?
***
Tiesnesis:
– Vai jūs, apsūdzētais, atzīstat, ka izkrāpāt valstij nodokļus, kā to nupat izklāstīja prokurors?
– Nē, nepavisam! Lai gan viņa piedāvātā shēma arī ir ievērības cienīga.
***
Mednieks pārrodas mājās no pīļu medībām. Sieva prasa:
– Kā veicās?
– Labi! Nošāvu pīli!
– Bet vai atceries – pirms gada tu arī biji divas dienas devies pīļu medībās?
– Neatceros gan, bet droši vien!
– Nu tad tā – zvanīja viena pīle un lika pateikt, ka drīz atbrauks kopā ar pīlēnu!
***
– Man nepatīk Kants ar savu kategorisko imperatīvu! Daudz tuvāk man ir Kirkegora trīs cilvēka esības stadijas!
– Un kā tad ar Hēgeļa dialektiku?
– Sasodīts! Parasti pēc manas pirmās frāzes visi godbijīgi klusē!