Joki sagatavoti no žurnāla "Vakara Ziņas"
Priekšnieks lamā nokavējušos darbinieku:
– Nepietiek, ka jūs slikti strādājat! Jūs vēl uzdrošināties nokavēt? Jūsu vietā es vispār šurp vairs nenāktu!
– Jūs – jā! Bet man tomēr ir pienākuma apziņa!
***
Eksperts sniedz padomus, kā pārciest ekonomisko krīzi:
– Nelietojiet privāto auto, bet brauciet ar sabiedrisko, neēdiet pusdienas kafejnīcā, bet ņemiet ēdienu burciņā līdzi uz darbu, pērciet produktus tikai ar atlaidēm, bet apģērbu – izpārdošanā. Izklaidēties neejiet biežāk kā reizi mēnesī.
– Bet ko man darīt, ja es jau visu laiku tā dzīvoju?
***
Ir divi iemesli, kāpēc mēs neuzticamies cilvēkiem: pirmkārt, mēs viņus nepazīstam, otrkārt, mēs viņus pazīstam.
***
Redzēju sliktu sapni – it kā stundu kavēju darbu. Pamodos – fūū! – sen jau esmu darbā!
***
– Mīļais, man ir laba un slikta ziņa. Ar kuru sākt?
– Sāc ar labo!
– Autoserviss piedāvā fantastiskas atlaides virsbūves remontdarbiem!
***
Bērnudārza audzinātāja desmit minūtes nomokās, kamēr Anniņai uzvelk zeķbikses. Noslauka sviedrus un saka:
– Nu tad beidzot uzvilkām tās tavas zeķbikses!
– Bet tās nav manas zeķbikses!
Audzinātāja klusībā nolamājas un aptuveni tikpat ilgi nomokās, lai zeķbikses dabūtu nost.
– Tās ir mana brālīša zeķbikses, bet mamma reizēm tās velk arī man!
***
– Cik maksā nolēkt ar izpletni?
– 250 eiro!
– Bail! Un ja nu izpletnis neatveras?
– Tad mēs jums naudu atdosim atpakaļ!
***
Lielpilsētu paradokss. Ja izbrauksi uz darbu pusstundu pirms tā sākuma, tad nokavēsi stundu, bet, ja izbrauksi stundu ātrāk, tad ieradīsies pusstundu par agru.
***
– Ko tev tēvs atstāja mantojumā?
– Tikai prātu!
– Var jau šitā notriekt tēva mantojumu...
***
– Cik pulkstenis?
– Desmit!
– Bet es dzirdēju, ka nosita tikai vienreiz!
– Vai, jūsuprāt, tam būtu jānosit arī nulle?