VAKARA ZIŅAS: "Ugunsgrēka" Viesturs: ģimenē esmu galvenais pelnītājs
 
©no personīgā arhīva

Latvijas Nacionālā teātra aktieri Ivaru Kļavinski (31) daudzi skatītāji atpazīst kā Viestura Smilgas lomas atveidotāju populārajā pašmāju seriālā «UgunsGrēks». Sarunā ar »VZ« aktieris stāsta par dzīvi ārpus TV kamerām un teātra telpām, par mīlošo sievu Daci, pavārmākslas prasmēm un vaļasprieku - makšķerēšana.

Dzīves prioritātes – mīļotā un bērns

Dzīvē vissvarīgākais Ivaram ir ģimene, jo teātris nav viņa dzīvesveids. «Dzīvoju kopā ar savu vidusskolas draudzeni Daci un mums aug dēliņš Ralfs – viņam ir gads un divas nedēļas. Dacīte tagad vairāk pa mājām, jo bērns vēl maziņš. Cik vien laiks to atļauj, arī es piedalos dēla audzināšanā,» stāsta aktieris. Ģimene šobrīd gaida rindu uz bērnudārzu, jo Dace ir pabeigusi angļu filologus un viņai ir doma turpināt studijas. «Līdzko dēliņš būs dārziņā, Dace turpinās mācības. Droši vien mācīsies valodas, jo viņai tā lieta patīk. Laikam tā sanāk, ka pašlaik ģimenē esmu galvenais pelnītājs. Taču tas ir normāli. Ja es sēdētu mājās, tad, droši vien Dace strādātu,» spriež aktieris.

Pirms kļuvis par aktieri, Ivars vienu gadu pēc vidusskolas beigšanas nomācījies arodvidusskolā. Pēc profesijas ir arī viesmīlis: «Man bija doma turpināt, bet stājos aktieros un paveicās.» Interesanti, ka pirms stājies aktieros, Ivars teātrī neesot bijis ne reizi. Kaut kad bērnībā biju Leļļu teātrī. «No sešpadsmit gadu vecuma mācījos Annas Eižvertiņas studijā – tur bija visādas nodarbības. Kad gāju stāties aktieros, domāju: būs, nebūs, man vienalga. Anna teica, lai pamēģinu. Labi – ja jāmēģina, tad jāmēģina,» pasmaida populārā seriāla aktieris.

«Diemžēl aktiera profesijā vairāk laika jāpavada ārpus mājas nekā mājās. Tas ietekmē arī attiecības, bet Dace ir ļoti saprotoša,» Ivars slavē savu mīļoto cilvēku. Lai kompensētu prombūtni, Ivars draudzeni lutina ar kādu dāvanu vai pagatavo kaut ko garšīgu. Viņaprāt, vīrieši par maz lutina savas sievietes. «Ēst gatavošana ir tas, ar ko man patīk lutināt visvairāk. Bet tam vajag laiku. Atvaļinājumā un brīvajā laikā, tad vairāk šiverēju pa virtuvi. Bijušas reizes, kad Dacei saku: «Tagad tu nedrīksti nākt virtuvē!» Ēst gatavošanai vajag uzmanību un pacietību. Maltīte jāgatavo ar mīlestību,» pārliecināts ir Ivars.

Četrkājainais murrātājs Fricis un citi runči

Noslogotības dēļ brīvdienas aktierim gadās ļoti reti: «Ja atvaļinājums ir brīvs, tad vasarās labprāt braucu ar velosipēdu, makšķerēju vai peldu. Lielākais vaļasprieks ir makšķerēšana, bet visas noķertās zivis, laižu atpakaļ ūdenī. Kā nekā maza dzīvība.» Aktieris ir dzīvnieku mīlis. Viņam mājās ir arī runcis vārdā Fricis. Baigais bosiks esot. Ivars stāsta, ka, cik sevi atceroties, viņam allaž bijuši tikai runči. «Bērnībā man kaķu nebija, jo dzīvojām dzīvoklī. Kad pārvācāmies uz privātmāju, tad sākām turēt kaķus. Fricis ir mūsu mājas mīlulis, bet mēs viņu laižam arī laukā. Man trīsreiz jānospļaujas, bet neviens no runčiem nav bijis spricētājs. Fricis gan ir sterilizēts, citi kaķi nebija. Es dzīvoju Purvciemā, un tur ir diezgan traki – daudz bulvāra kaķu,» par četrkājaino murrātāju lietām stāsta populārais aktieris.

Viens no teātra pieprasītākajiem aktieriem

Jau 5. martā Latvijas Nacionālajā teātrī savu pirmizrādi piedzīvojusi izrāde «Vīnes meža stāsti». Ivars šajā izrādē tēlos galvenā varoņa paziņu, kurš aizrāvies ar azartspēlēm. «Es šajā lomā neesmu visai labestīgs, izmantoju cilvēku vājības. Nevaru, protams, pats spriest par savām rakstura īpašībām, bet dzīvē es draugus neizmantoju,» atzīst Ivars.

Šī Ivaram jau būs ceturtā pirmizrāde šajā gadā. Pirmā bija Vladimira Majakovska luga «Blakts» Dāvja Auškāpa režijā. Ivaram tajā ir divas lomas. «Tā ir sarkastiska luga par padomju laiku. Viens no vienkāršās tautas grib ieprecēties turīgajos, un tad es palīdzu viņam to izdarīt. Otrajā cēlienā es esmu profesors no nākotnes,» savus varoņus atklāj aktieris. Otrs šā gada iestudējums bija Indras Rogas režisētā luga «Migla», kur Ivars atveido ļoti vecu vīru. Šeit pirms kāpšanas uz skatuves viņš tiekot noklāts ar pamatīgu grima kārtu. «Tad man bija pirmizrāde pie Jāņa Vimbas un Kaspara Zvīguļa –  izrāde «Jaunā ārsta piezīmes». Tur es atveidoju vairākas mazas, epizodiskas lomas. Biju ugunsdzēsējs, tēvs, kungs muižā,» tā Ivars.

TV seriāla «UgunsGrēks» popularitātes fenomens

Lielu popularitāti aktieris ieguvis ar šarmantā un vīrišķīgā Viestura Smilgas lomu pašmāju seriālā «UgunsGrēks». Viņš gan nespējot salīdzināt sevi ar atveidoto personāžu. «Grūti pateikt, kādas rakstura īpašības viņam ir, jo seriāls nav uzrakstīts līdz galam. Tas visu laiku top. Nezinu, kāds pavērsiens var notikt ar manu varoni,» rausta plecus Viestura lomas tēlotājs, atklājot, ka seriāls top raiti. Dienā esot jānofilmē vairākas epizodes un aktierim jābūt dabiskam, lai varētu nofilmēt maksimāli ātri. Nevarot desmit reizes mēģināt un simts reižu filmēt, kā to dara kino. Cenšas ar pirmo, otro, trešo piegājienu nofilmēt. «Spēles maniere ir maksimāli pietuvināta. Protams, ka ir uzrakstīts teksts, taču pieļaujama arī neliela improvizācija. Tas gan nenozīmē, ka es spēlēju tikai sevi. Diezin vai es dzīvē rīkotos tā, kā rīkojas Viesturs. Nevarēšu attaisnot visu, ko seriālā saku. Savu personīgo, patīk vai nepatīk, slēdzu ārā. Nevaru spriest pats par savu tēlu, man ir vienkārši jānospēlē šī loma. Ja visi seriālā rīkosies pareizi, tad tas jāslēdz ciet,» pārliecināts Ivars.

Neviens seriāla aktieris nezina kā attīstīsies notikumi. «Viesturs pagaidām ir pozitīvais tēls. Viņam nav nekādas vainas. Čalis kā čalis. Viņš tur kaut kādas ziepes savārījis ar savu līgavu, kas viņam tagad uzradusies, bet nu – kam negadās?» pasmaida Ivars.

Atšķiras darbs teātrī un seriālā

Izrādās, ka Ivars pats seriālu neskatās. Redzējis tikai dažas pirmās sērijas. «Es internetā noskatījos, jo principā neskatos televīziju. Man tam nav laika. Gandrīz viss laiks paiet teātrī un filmēšanā. Tagad mazs bērns mājās, un televizors ir mūsu guļamistabā, kur iekārtota mazuļa gultiņa. Es atbraucu vakarā mājās, un puika jau guļ, neslēgšu taču televizoru,» tā jaunais tētis.

Ivars nav pirmoreiz «ar pīpi uz jumta», jo līdz šim strādājis četros TV seriālos: «Likteņa līdumnieki», «Mīli mani mūžam», «Tikai nesaki man bizu», «Zentas brīvdienas». «Diezgan pamatīgi atšķiras darbs seriālā un teātrī. Teātrī vismaz divi vai trīs mēneši notiek izrādes iestudēšana. Tad n-tos vakarus jākāpj uz skatuves un izrāde jāspēlē atkārtoti. Savukārt darbs ar TV kameru ir pavisam savādāks. Kas vienreiz nofilmēts, otrreiz tev vairs nav jāatkārto. Līdz pērnā gada decembrim mēs filmējām piecas sērijas nedēļā, tagad četras. Tur ir diezgan liels temps un jābūt profesionalitātei. Vajag savākties, jo darbs ir ar citiem partneriem. Savā teātrī savukārt ir vairāk vai mazāk zināmi cilvēki,» seriāla virtuvi atklāj aktieris, sakot, ka lielāko daļu no kolēģiem tāpat jau pazīstot, bet dažus kolēģus seriālā iepazinis no jauna. «Es par to tikai priecājos, jo domāju, ka būtu labi štata aktierim uzspēlēt citā teātrī. Jauna pieredze nāk tikai par labu. Diemžēl štata aktierim tas gadās reti, jo tu vairāk vai mazāk esi piesaistīts vienam teātrim. Un atbildība ir pret konkrēto teātri. Ir ļoti liela klapata, ja tevi kāds pasauc uz citu teātri. Tā ir baigā plānošana, tas ir sarežģīti. Ārštata aktieri to biežāk dara, jo viņi nav piesaistīti teātrim,» savas domas pauž aktieris.

Kāda ir Ivara attieksme vispār pret seriāliem? Viņš tos neskatoties. Arī filmas skatās tikai kinoteātrī.

Strādā Mērfija likumi

Ivars atzīst, ka Latvijā vairāk ir teātra nekā kino aktieri. Tas esot vēl viens iemesls, kāpēc daudzi izvēlas filmēties seriālā. Ir iespējas ar kameru pastrādāt. «Man ir paveicies, jo šis jau ir piektais seriāls un bijušas arī šādas tādas lomas īsfilmās. Tur jau ir tas baigais āķis, ka jāmāk. Tev jāsaprot: tagad jāstrādā uz šo kameru, tagad uz to. Nevar aizsegt partneri. Tur ir savi noteikumi, kādos rāmjos jādarbojas,» skaidro Kļavinskis.

Populārā pašmāju seriāla jauno sezonu iesākuma sērijas vienmēr filmē brīvā dabā. Viesturam, piemēram, bija jāglābj slīkstošā Ieva. «Patiesībā tas bija augusta beigās, bet ārā bija auksts. Lija lietus, bet ūdenī bija siltāks nekā ārā. Dabūjām pa to ūdeni nedaudz paplunčāties. Atceros, ka vairāk pa ūdeni dzīvojāmies nekā pa āru. Bet tas ir Mērfija likums – vienmēr būs jāpeld aukstā laikā. Ja jāvelk kažoks, tad ārā būs liela saule,» smejas aktieris.

Izrādās, uz seriāla uzņemšanas laukumu kolēģi nereti atnesot kaut ko, ar ko panašķoties. Zanei Daudziņai, Helēnas atveidotājai, piemēram, iznākot gardas smalkmaizītes. «Diemžēl mums ar Zani iznāk maz būt kopā,» teic Ivars. Seriāla filmēšanas grafiks tiek pielāgots aktieriem. «Kad esmu brīvs no teātra, braucu filmēties. Ja nāk virsū pirmizrādes, tad nofilmējam vairākas epizodes. Taču gadās arī nakts vidū filmēties. Kas jādara, jādara,» sarunu noslēdz Ivars Kļavinskis.

Ivara Kļavinska garneļu salāti, kurus var pagatavot 3 minūtēs:

Nepieciešami divi šķīvji, uz kuriem kārto ledus salātus jeb Vidusjūras salātu maisījumu. Salātus uz šķīvjiem liek, cik grib. Pēc tam ņem paipalu vai vistas olas – paipalu olas ir maziņas, var uz pusēm sagriezt, savukārt vārītas vistu olas griež šķēlītēs. Tad ņem ķirštomātus un griež uz pusēm – arī izliek uz šķīvjiem. Sagriež lasi mazās šķēlītēs un pievieno saspiestu ķiploku. Visbeidzot ņem garneles, kuras pirms tam atsaldē pannā, diezgan lielā sviesta daudzumā. Garneles apcep, liek šķīvī, pāri lejot Cēzara mērci. Var arī pievienot paša pagatavotus grauzdiņus.