Donam "Sibīrija”, septiņi koncerti un "Palladium” rekords
It kā tik nepiemērotajā melnajā piektdienā, tas ir, 13. datumā, koncertzālē „Palladium” savu septiņu dienu uzstāšanās ciklu sāk Dons – dziedātājam gan nav iemesla būt māņticīgam, jo, kā zināms, vismaz pašlaik viņam veicas visos datumos un jebkurā laikā.
Pirmā Dona koncerta laikā plānots uz letes izlikt arī dziedātāja jaunāko albumu „Sibīrija” – par to, ka tas ir aptaustāms, apskatnieks pārliecinājās jau otrdienas vakarā. Nebija daudz laika pārbaudei, tomēr pēc noklausīšanās kāds viedoklis radās gan. Tātad: trīs diski trīs gados ir par daudz pat tādam hitu meistaram kā Donam, sāk jau jukt, kas un kurā albumā bijis, turklāt arī tāpēc, ka šajos ripuļos iekļautais skaņu materiāls nemaz jau tik ļoti neatšķiras (Dons ir Dons, ko tur daudz spriedelēt...). Ja par „Sibīriju”, tad šo disku tomēr gribētos likt augstāk par tā priekštečiem. Iespējams, te nav tik skaļu un uzreiz ausīs krītošu hitu, ja neskaita „Medus podu”, toties ir vairākas dziesmas, kuras fascinē ar melodijas uzbūvi, piemēram, elektronizētās „Vilks” vai „Noklausies” – Donam netipiski, taču ļoti labi!
Gandrīz uz visiem septiņiem Dona koncertiem biļetes jau ir izpārdotas, taču uz nākamās nedēļas sākumā notiekošajiem pasākumiem iespēja tikt vēl ir. „Pirms gada sākām 14. datumā, tagad – 13. datumā, tāpēc var teikt, ka gada laikā man Palladium sanāk 13 koncerti, jo pērn bija seši, tagad ir septiņi. Pērn septīto vienkārši nekur nevarēja ielikt, bet šogad par brīviem datumiem parūpējāmies agrāk,” saka Dons. Uz apskatnieka iebildi, kāpēc dziedātājs nedomā par lielkoncertu „Arēnā Rīga”, atskan momentāla atbilde: „Kāpēc nedomāju, es par to domāju! Bet man patīk arī „Palladium”. Protams, tas vēriens ir foršs – to izjutām, spēlējot [Liepājas festivālā] „Summer Sound”, kur bija liels pūlis, desmitiem tūkstošu cilvēku, bet man ļoti patīk ieskatīties gandrīz vai katram atnākušajam acīs, ar viņu sasveicināties. Tāpēc man patīk šādi mazāka mēroga koncertiņi, lai gan nevarētu arī teikt, ka tie ir maziņi – tur būs diezgan liels priekšnesums. Uz divreiz lielākiem ekrāniem nekā pērn!”
Šajos koncertos programma būs cita, tomēr nevajadzētu domāt, ka Dons bāzēsies tikai uz „Sibīrijas” repertuāru. „Aptuveni puse dziesmu būs no jaunā diska, bet būs gabali arī no iepriekšējiem, turklāt tādi, kurus es iepriekš dzīvajā nekad neesmu spēlējis. No „Sibīrijas” ieplānots spēlēt tikai kādas piecas dziesmas. Pārējās var noklausīties arī albumā. Pagājušajā gadā taču arī – izdevām „Varanasi”, bet koncertā no tā nospēlēju kādas četras dziesmas. Es taču nevaru koncertā nenospēlēt, piemēram, „Pēdējo vēstuli” vai „Signālu”, arī „Ja es būtu vējš”! Man patīk šo dziesmu radītās sajūtas uz skatuves izdzīvot vēl un vēlreiz. Mēs spēlēsim visu to labāko, lai ir foršs vakars!”
Pašlaik radiostacijās labu apriti jau piedzīvojusi dziesma „Medus pods”, nu pa topiem pastaigājas „Pašā ielas galā” – visu to tekstu autors ir Ingus Bērziņš. „Kā jau visas dziesmas, arī „Pašā ielas galā” ir dziesma par mani. Man bērnībā pašā ielas galā auga bērzi, tā man ir ļoti spilgta atmiņa. Teksts ir ļoti burtisks, varbūt pat naivs, bet tas bērnības naivums ir tīrs un remdējošs, tas ir vajadzīgs. Bērnības atmiņās es atgriežos, kad meklēju mieru un stabilitāti ikdienas steigā un skrējienā. Dziesmas skanējums būtiski atšķiras no man ierastā, šeit iedvesmojos no ķeltu mūzikas,” stāsta Dons.
Pēdējos trīs gados Dons ir izdevis trīs albumus – teju vai rekords! Kāda starp tiem ir atšķirība? „Atšķirība ir tāda, ka daudzas no šīm dziesmām ir tapušas vilcienā [braucot uz Sibīriju], taču ir arī dziesmas, kas tapušas jau 2006. gadā, piemēram, „Vilks”. Protams, ka teksts rakstīts pagājušajā gadā – to paveica Ingus Bērziņš –, taču pati melodija ir krietni senāka. Man ir diezgan liela dziesmu lāde, kurā es varu parakņāties un atrastās izmantot, liekot kopā šos albumus. Šoreiz uz atlasi bija 30 dziesmas, to izturēja 11,” klāsta Dons. Atlases principi ir vienkārši – kura der pēc konkrētā albuma koncepta. „Piemēram, stāsts par „Pēdējo vēstuli” – tā neizturēja konkurenci uz iekļūšanu albumā „Signāls”, taču ļoti labi iederējās „Varanasi” konceptā.” Vai tā nav milzīga slodze, septiņi koncerti divās nedēļās, katrā strādāt uz pilnu klapi? „Protams, ka tas prasa fiziskos spēkus, taču šādi koncerti arī uzlādē – tas dod enerģiju tālākam darbam uz kādu pusgadu vai pat gadu. Uzstāšanās – tā ir lieta, kas man ļoti, ļoti patīk,” atzīst Dons.