16.janvārī notiks kārtējais Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts, kurā uz Lielās ģildes skatuves spēlēs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālais operas orķestris, Liepājas simfoniskais orķestris un Sinfonietta Rīga. Koncertā tiks atskaņoti Andra Dzenīša, Imanta Mežraupa un Alvila Altmaņa jaundarbi, kā arī Imanta Kalniņa 6. simfonijas III daļa un Marģera Zariņa Concerto grosso.
Andris Dzenītis sola jaundarbu, kurā ar neakadēmisku skaņurīku starpniecību tiks zīmēts industriālais laikmets, klubu kultūra un mīlestība šķidro kristālu ekrānos - tas būs Klarnetes koncerts "Pilsētas tulkots" ar solistu Gunti Kuzmu, orķestri Sinfonietta Rīga un Normundu Šnē.
Imants Mežaraups savā jaundarbā "Jau ziemiņa kājas aun" salūkojis mazāk zināmas ziemas saulgriežu četrrindes un apdarinājis tās Ievas Paršas artistiskajai balsij. Pirmatskaņojumu klausīsimies Liepājas simfoniskā orķestra un diriģenta Atvara Lakstīgalas izpildījumā.
Alvila Altmaņa Kontrabasa koncertā solists būs viens no mūsu izcilākajiem starptautisko konkursu laureātiem Gunārs Upatnieks. Altmaņa jaundarbu atskaņos Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Normunda Vaiča vadībā.
Imants Kalniņš savu 6. simfoniju ar Psalmu tekstiem un Rabindranata Tagores dzeju par mīlas templi Tadžmahalu Indijā veltījis savai sievai Agrai. Simfonijas III daļu "Balle pilī" atskaņos Liepājas simfoniskais orķestris.
Koncertu vainagos 2010. gada jubilāra Marģera Zariņa atraktīvais, jocīgais, noskaņās krasi mainīgais, viegli džeziskais Concerto grosso Latvijas Nacionālās operas orķestra izpildījumā. Solisti būs divi lieliski jaunākās paaudzes pianisti - Agnese Egliņa (viņa šoreiz sēdēs pie klavesīna) un Raimonds Petrauskis (pie klavierēm). Nākošajā gadā atcerēsimies spožo postmodernistu, spilgtu un drosmīgu mūzikas opusu, kā arī Latvijas kontekstā absolūti unikālu literāro šedevru autoru Marģeri Zariņu 100. dzimšanas dienā. Marģeris Zariņš ir spilgts apliecinājums latviešu spējai būt arī krāsainiem, laikmetīgiem, radoši bezkaunīgiem un brīviem.
Šāda koncerta rīkošanas ideja dzima 2005. gadā, kad pēc mūzikas vēsturnieka Arnolda Klotiņa ierosinājuma atzīmējām latviešu simfoniskās mūzikas 125 gadu jubileju. Iepriekšējos gados līdzās klasiķu hitiem un vēstures arhīvos nepelnīti aizmirstām simfoniskās mūzikas pērlēm pirmatskaņojumu piedzīvojuši Ilonas Breģes, Ērika Ešenvalda un Kristapa Pētersona jaundarbi.