Musulmaņu valstīs aizliedz filmu Exodus

Holivudas jaunās grāvējfilmas Exodus: Dievi un valdnieki (Exodus: Gods and Kings) izrādīšana jau aizliegta Ēģiptē, Marokā un Apvienotajos Arābu Emirātos, un tiek prognozēts, ka filmu varētu aizliegt arī citās musulmaņu valstīs. Filmas autorus – Otrajā Mozus grāmatā aprakstīto notikumu interpretētājus – apvaino ne tikai vēsturiskās neprecizitātēs un islāmam nepieņemamā pravieša un Dieva attēlošanā, bet arī cionisma slavināšanā.

Reuters norāda, ka filmas, kurās atainoti Bībelē aprakstīti notikumi (šajā gadījumā – stāsts par to, kā Mozus savulaik izveda ebrejus no Ēģiptes), ļoti bieži tiek uztvertas pretrunīgi, un allaž atrodas neapmierinātie, kuriem nepatīk režisora traktējums. Šā gada pirmajā pusē daudzās musulmaņu valstīs netika izrādīta Darena Aronofski filma Noass (Noah), jo musulmaņiem nebija pieņemams, kā tajā attēlots pravietis. Līdzīgs liktenis tagad piemeklējis Ridlija Skota filmu, kurā galvenā loma atvēlēta Kristiānam Beilam. Vienīgais, ar ko sevi var mierināt kompānija 20th Century Fox, ir tas, ka kases ieņēmumi musulmaņu valstīs veido vien niecīgu daļu no kopējiem kases ieņēmumiem. Bet pati filma, kuras uzņemšanai iztērēti 140 miljoni dolāru, jau drīz vien varētu sākt pelnīt – demonstrēšanas divās pirmajās nedēļās kases ieņēmumi pārsnieguši 107 miljonus dolāru.

Filmas aizliegšanas iemeslus visizsmeļošāk skaidrojušas Ēģiptes amatpersonas. Šīs valsts cenzūras vadītājs Abdulsatars Fathi norādījis uz būtiskām vēsturiskām kļūdām. Piemēram, no filmas izriet, ka slavenās piramīdas Ēģiptē būvējuši nevis senie ēģiptieši, bet gan ebreji, lai gan visi vēsturiskie dati liecina, ka tās uzceltas vismaz 1000 gadu pirms filmā aprakstītajiem notikumiem. A. Fathi iebildis arī pret to, ka Mozus lentē «attēlots kā karavadonis, nevis pravietis», kā arī pret filmas veidotāju ideju Bībelē aprakstīto brīnumu, kad Sarkanās jūras ūdeņi pašķīrās, dodot ceļu Mozum un viņa sekotājiem, izskaidrot ar zemestrīci. «Filmā senie ēģiptieši attēloti kā bandītu bars, kas vajā miermīlīgos ebrejus, skaidrojis A. Fathi, piebilstot, ka viņa vadītā padome uzskatījusi – šāds traktējums ēģiptiešiem varētu būt aizvainojošs. CNN savukārt citē Ēģiptes kultūras ministru Džabiru Asfuru, kurš filmu nosaucis par «cionistisku», uzsverot, ka vēsturiski notikumi tajā atainoti tā, lai būtu izdevīgi cionistiem.

AFP vēsta, ka Marokas Kino centrs (MCC), kas pilda cenzūras funkcijas, sākotnēji atļāvis Exodus: Dievi un valdnieki izrādīšanu, filma pat nokļuvusi uz ekrāniem, taču vēlāk kinoteātru īpašnieki sākuši saņemt uzstājīgus zvanus no amatpersonām – viņiem pieprasīts pārtraukt filmas demonstrēšanu. Mounija Laijadi Benkireina, kura pārstāv kompāniju, kas nodarbojas ar filmu izplatīšanu Marokā, AFP stāstījusi, ka saņēmusi samērā miglainus paskaidrojumus par to, kādēļ filmu nedrīkst demonstrēt. No cenzoriem saņemtajā rakstiskajā paziņojumā uzsvars likts uz epizodi, kurā bērns Mozum sniedz savu atklāsmi – pēc cenzoru domām, filmā tiek attēlots Dievs, kas islāma kultūrā nav pieņemams. «Bet nekur taču nav sacīts, ka šis bērns ir Dievs,» neapmierinātību ar aizliegumu paudusi M. L. Benkireina.

Dubaijas laikraksts Gulf News raksta, ka AAE amatpersonas nav vēlējušās sniegt sīkākus komentārus par filmas aizliegšanu, vien norādījušas, ka lente ir pārpilna ar kļūdām, kas varētu šķist aizvainojošas ne tikai musulmaņiem, bet arī citu reliģiju piekritējiem.