RECENZIJA: "Instrumenti” - "Iekams”

Noslēgusies grupas „Instrumenti” ziemas koncertsērija, uz kuras vairākiem koncertiem Ventspilī, Rīgā, Cēsīs un Rēzeknē (ja precīzāk – pusei no visiem) biļetes bija izpārdotas jau krietni iepriekš, turklāt pāris nedēļu laikā, tāpēc „Instrumentiem” nācās pat izziņot papildkoncertus.

Dīvaini, ka nekur nav lasāmas atsauksmes par šiem pasākumiem – bija tik skaisti un labi vai tieši otrādi? Ņemot vērā, ka šīs tūres repertuārs tika balstīts uz grupas jaunāko albumu „Iekams”, tad varēja būt gan tā, gan tā... Par laimi, svētku priekšvakarā, 24. decembrī, saviem skatītājiem dāvanu pasniedza TV3, kas pārraidīja vienu no tūres koncertiem Rīgas Doma baznīcā. Lai gan it kā pavēlu (pulksten 23.20), konkurentu citos telekanālos tam tāpat nebija, ja neskaita LTV1 translēto Ganu sv. Mises tiešraidi no Vatikāna. Arī apskatnieks uzmeta aci šim koncertam, taču ilgāk par stundu neizturēja – pārlieku jau nu spocīgas izjūtas, it īpaši tā sākumdaļā, kad nebija praktiski nekādu gaismu, un mūziķi kaut kur tur ekrāna dzīlēs savā nodabā nodarbojās ar sev tīkamajiem muzikālajiem meklējumiem. Protams, varbūt vienkārši apskatniekam nebija pareizais noskaņojums.

Kā zināms, koncertsērija „Mēs tiksimies gaisā” tika balstīta uz decembra sākumā iznākušo albumu, kas ir kā atgriešanās pie „Instrumentu” saknēm – ja atceramies, mūziķu pirmās talanta izpausmes tomēr ir meklējamas mūsdienu akadēmiskajā mūzikā. Albums „Iekams” kopā ar producentu (un arī oficiāli apstiprināto grupas dalībnieku) Gati Zaķi radīts Gruzijā, tas ir kā retrospektīvs atskats uz mūziķu bērnību, katra personīgo pieredzi, pamazām iepazīstoties ar pasauli. “Šo laiku gan individuāli, gan grupas mērogā izjūtam kā pāreju no viena zobrata nākamajā. Un šis albums ir tas, kurš mūs pārslēdz no “iepriekšotnes turpmākajā”,” tā Jānis Šipkēvics.

PAR. Iespējams, ka pats „ziemīgākais” albums, ka pa ilgiem laikiem latvju zemē ir radīts. Ja izdodas notvert īsto noskaņu, var gremdēties šo skaņu burvībā, taču ar notveršanu var rasties pamatīgas problēmas... Ar šo albumu „Instrumenti” pretendē uz „academic lounge music” pionieru statusu, ja vien šāds mūzikas stils vispār pastāv. Apskatnieka ieteicamākā kompozīcija – „Cloud Chamber”.

PRET. Nezinu, nezinu... Kad apskatniekam šo albumu nedzirdējušie vaicāja, vai šajā ripulī visas kompozīcijas ir tik jokainas kā radiostacijās jau dzirdētās „Mēs tiksimies gaisā” un „Lēna uguns”, tad nācās atzīt, ka tās te ir pašas vienkāršākās un saprotamākās... Ja šis albums ir iecerēts kā eksperiments, tad OK, ja „Instrumenti” domā braukt vēl tālākās auzās, tas ir, atvainojiet, radīt vēl elitārāku un kvalitatīvāku mūziku, tad... Tad viņi būs vēl dziļākā vietā par auzām.