Šovakar 27.Eiropas kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija

Rīgā sākusies 27.Eiropas kinoakadēmijas balvu ceremonija. Viesi un ceremonijas dalībnieki jau pulcējas Latvijas Nacionālajā operā uz sarkanā paklāja.

Eiropas kino balvas katru otro gadu pasniedz Berlīnē, bet pārējos gados – kādā citā Eiropas pilsētā.

Lielā mērā pateicoties Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam, šogad šo iespēju izcīnīja Rīga.

Latvijas Nacionālajā operā noskaidrosies Eiropas kino balvu saņēmēji vairāk nekā 20 nominācijās.

Jau zināms, ka Eiropas Kinoakadēmijas balvu par sasniegumiem kino saņems britu režisors Stīvs Makvīns, bet balvu par mūža ieguldījumu pasniegs franču režisorei Anjēzei Vardai.

Latvijas Nacionālās operas priekšā uzslieta varena telts ar logiem un durvīm, kuras sarkanie sāni jau pa gabalu vēsta: „27. Eiropas Kinoakadēmijas balva”. Tieši šajā teltī atradīsies sarkanais paklājs, pa kuru uz operas Lielo zāli dosies Eiropas kino profesionāļu zieds.

„Ir prieks būt šajā skaistajā pilsētā,” ar komplimentiem Rīgai un Gaismas pilij uzrunu pirms ikgadējās balvu pasniegšanas sāk pazīstamais vācu kinorežisors Vims Venderss, kurš jau teju 20 gadu ir Eiropas Kinoakadēmijas prezidents.

Šā gada konkurenci viņš vērtē kā spēcīgu ar izcilām filmām gan no lielām, gan mazām Eiropas valstīm.

„Šī ceremonija nav tik daudz sacensība kā Eiropas kino svētki. Jā, beigās mēs izvēlamies uzvarētājus katrā kategorijā, bet nominācijas ir tikpat svarīgas. Mēs svinam Eiropas kino daudzveidību, nevis kā „Oskaros” par katru cenu mēģinām noskaidrot labākos,” atšķirību no citām balvu ceremonijām iezīmē Venderss.

Un tomēr – būs arī balvas 21 kategorijā, tostarp „Eiropas filma”, „Eiropas aktieris”, „Eiropas režisors” un citās. Uzvarētājus izvēlējušies vairāk nekā 2500 Eiropas Kinoakadēmijas biedru.

Latvijas kinodarbu starp pretendentiem gan nav, taču ceremonijā vienu no nominācijām pieteiks latviešu aktrise Rēzija Kalniņa, savukārt publikas simpātiju balvu pasniegs Rīgas kā Eiropas Kultūras galvaspilsētas vēstneši Marta Selecka un Gustavs Terzens. Pasākuma rīkošanā vācu organizatori cieši sadarbojas ar Latvijas kolēģiem, uzsver nodibinājuma „Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle.

Iespējams, kāds būs vīlies, ceremonijas viesu vidū neredzot Holivudā zināmākās Eiropas kino zvaigznes, taču, kā atzīst kinoakadēmijas direktore Mariona Doringa, aktieri nereti filmējas tālu prom un ceremonijas dēļ to nevar pārtraukt. Viņa arī aicina nelikt uzsvaru uz skaļiem vārdiem vien.

 Šīs ceremonijas mērķis nav izcelt atsevišķas zvaigznes, bet gan godināt Eiropas kino radošo spēku. Un ticiet man, šis radošums ne vienmēr ir saistīts ar pašiem slavenākajiem vārdiem. Un labi, ka tā,” saka Mariona Doringa.

Eiropas Kinoakadēmijas balvu ceremonijā Rīgā publikā būs arī daudz Latvijas kino profesionāļu. Šāds pasākums ir lieliska iespēja latviešiem reklamēt savu kino industriju un dibināt kontaktus, uzsver Kinoakadēmijas valdes priekšsēdētāja, kinorežisore Agneška Holanda.

„Rīga noteikti ir pilsēta, kurā var filmēt ļoti dažādus Eiropas skatus, līdzīgi kā Prāgā. Un, ja pilsēta ir ieinteresēta uzņemt kinoļaudis, tad šī ir lieliska iespēja sevi parādīt. Uz ceremoniju sabrauc daudz kino profesionāļu un viņi, protams, apskata pilsētu. Rīga to var izmantot,” uzskata Agneška Holanda.

Režisors Vims Venderss piebilst – ja kādam režisoram turpmāk vajadzēs filmēt jūgendstilu, tagad ir skaidrs, ka Rīga tam ir īstākā vieta.

27. Eiropas kinoakadēmijas balvu ceremoniju tiešraidē varēs vērot arī Latvijas Televīzijā. Ceremoniju pārraidīs arī vairāk nekā 40 citās Eiropas valstīs.