RECENZIJA: „AC/DC” - „Rock Or Bust”
Tas beidzot ir noticis – austrāliešu smagā roka veterāni no „AC/DC” izdevuši jaunu albumu, kas viņu karjerā ir jau 17.! Kopš 90. gadu sākuma brāļu Jangu blice nav bijusi ļoti ražīga jaunu mūzikas produktu izdošanā, turklāt šajā gadsimtā „Rock Or Bust” ir tikai trešais studijas garadarbs (tā priekštecis „Black Ice” iznāca 2008. gadā), un skaidrs, ka fani to gaidīja ar lielu nepacietību.
Pēdējos pāris gadus „AC/DC” mocījušas arī sastāva problēmas: vispirms smaga slimība lika grupu pamest vienam no tās dibinātājiem, ritma ģitāristam Malkolmam Jangam, bet relatīvi nesen kriminālā skandālā iekūlās bundzinieks Fils Rads, kuram izvirzīja apsūdzības slepkavības organizēšanā un narkotiku glabāšanā. Tēvoča vietā ritma ģitāru savās rokās ņēmis Stīvijs Jangs (starp citu, viņš nav nekāds pienapuika – 58 gadi!), savukārt ar Radu situācija ir nopietna: sākotnējā informācija liecināja, ka viņš no „AC/DC” rindām padzīts, taču pašlaik izskatās, ka tomēr nē, turklāt arī apsūdzības bundziniekam it kā atceltas. Šīs neskaidrības varētu skarbi ietekmēt „AC/DC” plānus doties pasaules koncerttūrē, ko austrālieši plāno darīt 2015. gadā – pagaidām par tūres datumiem un izvēlētajām koncertu vietām nekas oficiāli nav zināms. Labās ziņas – vokālists Braiens Džonsons un ģitārmonstrs Anguss Jangs joprojām ir ierindā!
PAR. Ja „AC/DC” sadomātu modernizēt savu skanējumu ar elektroniku vai spēlēt citāda veida mūziku, tad pasaule sāktu griezties otrādi un no tās steidzami vajadzētu nokāpt. Par laimi, ar pasauli viss ir daudzmaz kārtībā, ar „AC/DC” – arī. Labs, kārtīgs smagais roks ar Džonsona čērkstošo balsi – tā kādreiz salīdzināta ar izbadējušās cilvēkēdāja vaidiem, dakšiņas skrapstināšanos pa stiklu utt., u.tjpr. - trumpī. Kam patīk „AC/DC”, tiem šī grupa patiks arī pēc „Rock Or Bust” noklausīšanās.
PRET. Kā lai tā saudzīgāk izsakās... „AC/DC” vienmēr ir izcēlušies ar to, ka vismaz pāris dziesmas albumā ir tādas, kuru dēļ šo ripuli negribas ņemt nost no CD atskaņotāja kādu nedēļu no vietas. „Rock Or Bust” šim kritērijam atbilst varbūt vienīgi „Baptism By Fire” un arī tad ar uzsvaru uz vārdiņa „varbūt”. Pat trakāk – liekot disku „repeat” jeb atkārtošanas režīmā ir sanācis pat nepamanīt, kad tas beidzas un atsāk skanēt pirmās (provizoriski spēcīgākās) dziesmas... Subjektīvi vērtējot – šis varbūt nav pats vājākais albums „AC/DC” četrus gadu desmitus ilgajā karjerā, taču uz to pusi ir.